BIZNESS

Līdz šā gada 2. aprīlim pagarināts pieteikšanās termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un finanšu institūcijas ALTUM kopīgi īstenotajai programmai “Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi”. “Lielo investīciju programma piedāvā iespēju uzņēmējiem realizēt liela apjoma investīciju projektus un piesaistīt valsts atbalstu līdz pat 10 miljoniem eiro. Šī programma ir pieejama kā vietējā kapitāla uzņēmumiem, tā arī ārvalstu investoriem. Daļa no LIAA uzrunātajiem ārvalstu investoriem savu gala lēmumu par ienākšanu Latvijā pieņems tieši balstoties uz šīs atbalsta programmas rezultātiem,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Aizdevums ar kapitāla atlaidi lielu investīciju projektu īstenošanai paredzēts vidējiem un lieliem komersantiem, kuri plāno veikt vismaz 10 miljonu eiro investīcijas ražošanas uzsākšanā, paplašināšanā un efektivizācijā. Kad projekts tiks īstenots un būs sasniegti rezultāti, daļa no projekta īstenošanai ņemtā aizdevuma tiks dzēsta . Kopējais programmas 3. kārtā pieejamais finansējums ir 70 miljoni eiro. Kapitāla atlaide var segt līdz 30% no projekta...

Ar grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Saeima 22. februārī noteica aizliegumu patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Saskaņā ar grozījumiem šos produktus aizliegts ievest arī no trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija. Importa aizliegums attieksies uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem, kas paliek Latvijā, nevis uz tiem, ko ved tālāk uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Šī iniciatīva ir kā papildu elements kopējai ES līdz šim īstenotajai sankciju politikai, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ņemot vērā, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās, notiek arī darbs pie tālākiem sankciju priekšlikumiem: meklētas iespējas stiprināt esošās, kā arī noteikt jaunas sankcijas, kas mazinātu agresorvalsts ienākumus un spēju veikt kara darbību Ukrainā, teikts likumprojekta anotācijā. Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu imports Latvijā veidoja 280 miljonus eiro. Kopumā 90% no kopējā Krievijas lauksaimniecības produktu importa...

Pašvaldības var pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai pilsētu funkcionālajās teritorijās. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atklātu projektu otrajā atlasē iespējams pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) gandrīz 66 miljonu eiro finansējumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā ES fondu programma izveidota, lai attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielinātu privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām. Atklātajā projektu atlasē finansējumam var pieteikties: pašvaldības vai to izveidotas iestādes; speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes; pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus; publiski privātās kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus. Projektos tiks finansētas darbības, kas sekmē jaunu komersantu izvietošanu vai esošo komersantu paplašināšanos uzņēmējdarbības teritorijās, piemēram, industriālo pieslēgumu ierīkošana siltumapgādei, ūdensapgādei, elektroapgādei; ceļu infrastruktūra; uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība; inženiertehniskās sistēmas atjaunojamo...

Valdībā 20. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi", kas būtiski palielina un paplašina investīcijas unatbalstu uzņēmējiem, t.sk. pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 27. februāra plāno uzsākt uzņēmumu projektu pieņemšanu programmas ceturtajā atlases kārtā. Programmā ieviesta virkne uzlabojumu. Turpmāk atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei varēs saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti. Atbalstu var saņemt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports. Būtiski paplašināts atbalsts komersantiem elektroauto...

Ministru kabinets 20. februārī apstiprināja Atveseļošanas fonda (AF) atbalsta programmu, lai Latvijas uzņēmumi un pētnieciskās organizācijas varētu izstrādāt Eiropai svarīgo kopīgo interešu mēroga projektus (IPCEI). “Jaunā Atveseļošanas fonda atbalsta programma nodrošina ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī iespēju veicināt jaunu Latvijas produktu un tehnoloģiju attīstību starptautiskā līmenī. Vienlaikus šis atbalsts ne tikai stiprina Latvijas uzņēmumu pētniecisko kapacitāti, bet arī veicina konkurētspēju, radot iespējas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas atbilst Eiropas mēroga vajadzībām,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Programmas ietvaros tiks nodrošināts atbalsts sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas attīsta jaunus produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas, lai tie varētu iesaistīties IPCEI. Atbalsts tiks sniegts pētniecības aktivitātēm - rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādēm, tehniski ekonomiskai priekšizpētei, darba samaksai, algas nodokļu izmaksām, komandējumiem, komunālajiem un sakaru pakalpojumiem, telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai, plānotām materiālu izmaksām, izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem, īpašumā esošo...

Patērētāji pērn visvairāk sūdzējušies par iegādāto preču kvalitāti un risinājuši strīdus par ceļojumiem un pasažieru tiesībām, ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pērn īpaši palielinājies sūdzību skaits par iegādāto transportlīdzekļu kvalitāti. PTAC saņēma 59 iesniegumus par strīdiem, kas saistīti transportlīdzekļiem (2022. gadā – 33), turklāt 51 iesniegums bija par transportlīdzekļu kvalitāti. Analizējot strīdu saturu, secināms, ka patērētāji iegādājas lietotas automašīnas un neilgi pēc iegādes tām atklājas dažādi nopietni tehniski defekti, kuru dēļ ar auto nedrīkst vai nav ieteicams braukt. Jāpiemin, ka vairāki patērētāji arī norādīja, ka pārdevēji dažādu iemeslu dēļ nav ļāvuši veikt izmēģinājuma braucienu ārpus savas teritorijas, līdz ar to nebija iespējams pārbaudīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli braukšanas laikā. No patērētāju skatupunkta pārdevēji viņus ir maldinājuši, jo stāstījuši, ka automašīnas ir labā tehniskā stāvoklī un tām ir spēkā esoša tehniskā apskate, taču pēc transportlīdzekļu iegādes atklājies, ka tehniskais stāvoklis neatbilst pirms pirkuma izdarīšanas sniegtajai informācijai un līdz ar to arī par...

Saeima 15. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciētos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, tostarp precizēts pienākums valsts amatpersonai novērst un nenonākt interešu konflikta situācijā, ja tā kādā komercsabiedrībā ir patiesais labuma guvējs. Tāpat grozījumi atvieglo nosacījumus augstākajām valsts amatpersonām attiecībā uz dalību komercsabiedrībās. Līdz šim normatīvais regulējums liedza augstākajām valsts amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un tā biedram, kā arī ministriem un īpašu uzdevumu ministriem – būt tādu komercsabiedrību dalībniekiem, akcionāriem vai individuālajiem komersantiem, kas saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus. Atbalstītie grozījumi paredz, ka augstākajām valsts amatpersonām turpmāk drīkstēs piederēt akcijas uzņēmumos, kas saņem valsts finanšu līdzekļus, ja tie ir iegūti atklāta konkursa rezultātā un amatpersona uzņēmumā nav patiesais labuma guvējs vai individuālais komersants. Tāpat likumdevējs ir noteicis tā saucamo atdzišanas periodu...

Lai veicinātu uz eksportu orientētas investīcijas un nodrošinātu vidi jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, Saeima ceturtdien, 15. februārī, konceptuāli atbalstīja likuma projektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam un noteica tam steidzamību. "Zaļā koridora" koncepcija paredz saīsināt administratīvos procesus investīciju projektu īstenošanai, piemēram, ļaujot saņemt būvatļauju vai citus nepieciešamos valsts pārvaldes pakalpojumus īsākā termiņā, un samazināt laiku, lai saņemtu dažādas atļaujas un saskaņojumus valsts iestādēs. Likuma projekts noteic prioritāro investīciju projektu standartus un jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Tāpat likuma projektā iecerēts izveidot atbalsta pasākumus, tostarp “zaļā koridora” pieeju, uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās. Diskutējot par piedāvāto regulējumu, deputāti iepriekš uzsvēra nepieciešamību mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības veicināšanai un investoru piesaistei. Likuma projekta autori Ekonomikas ministrijā norādījuši, ka līdz šim līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un saistītajos Ministru kabineta...

Latvijas Finanšu nozares asociācija paziņojusi, ka atceļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, tādējādi nozares standartu līmenī vairs neregulējot ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītus jautājumus. Vadlīniju atcelšana nozīmē arī to, ka asociācijas biedriem turpmāk būs plašākas iespējas sadarboties ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Norādāms, ka minētās vadlīnijas savulaik tika noteiktas kā nozares pašregulācijas instruments, vēl pirms detalizētā normatīvā regulējuma no valsts puses. Tajās bija nosprausti galvenie sasniedzamie mērķi un atbilstības kultūras iedzīvināšanai nepieciešamie pamatprincipi naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. “Līdz ar vadlīniju atcelšanu nozare arī izslēgusi formālus, praksē jau kādu laiku vairs neeksistējošus, šķēršļus augsta riska nozaru apkalpošanā. Piemēram, ne visas kredītiestādes apkalpo uzņēmumus, kas savā darbībā pamatā izmanto elektronisko naudu vai virtuālās valūtas, ņemot vērā ar uzraudzību saistītos izaicinājumus, bet ir arī kredītiestādes, kas ir ne tikai paudušas gatavību šādas nozares apkalpot, bet pat minējušas šo industriju kā daļu no savu klientu mērķgrupas”, apstiprina Laima...

Valdības sēdē 13. februārī apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”, lai noteiktu samaksu par Eiropas Savienībā (ES) no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi. Analizējot datus par Latvijā importētajām precēm, ir redzams, ka palielinās graudaugu ievedums no Krievijas. Lielā daudzumā no Krievijas tiek importētas arī eļļas augu sēklas un pākšu dārzeņi. Krievijas lētās lauksaimniecības produkcijas pieplūdums negodīgā konkurencē izspiež Latvijas u.c. ES valstu uzņēmumus no loģistikas ķēdēm, ostām, vietējā un eksporta tirgus. Ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā un drošības apdraudējumu visā reģionā, kā arī pieaugušo kravu plūsmu no Krievijas, ir radušās bažas par importēto preču atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Pārtikas preču kontroli uz Latvijas un trešo valstu robežām, kas ir arī ES...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13. februārī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi trijos likumos, atvieglos procedūras, lai iedzīvotāji varētu pāriet pie kredītdevēja, kurš piedāvā labākus nosacījumus. Likumprojektiem Saeima iepriekš noteikusi steidzamību. Hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša, jo, aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa. Tāpat vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana. Patlaban tieši samērā dārgais pārkreditēšanas process ir viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem un iemesliem, kā dēļ iedzīvotāji nepārslēdz līgumus pie cita kredītdevēja. Bankas piemēro komisijas maksu gan par izsniegto kredītu, gan arī pārkreditēšanās brīdī, un izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi, pauž par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem kredītiestādes varētu gūt peļņu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija. Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. februārī apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri. Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko Regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 groza attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro, sekmēs, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par "zibmaksājumu regulu". Jaunā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nebūtu jācieš no līdzekļu kavēšanās. Vienlīdz liela uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta pārskaitījumu drošības uzlabošanai. Bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, ka kredīta pārvedumi nav nesamērīgi dārgi un tiek apstrādāti nekavējoties. Ar šo tiesību aktu, tiek atjaunināti pašreizējie Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) noteikumi. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti, skaidro Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis: “Regulas...

Eiropas Komisija (EK) 8. februārī pieņēma pārskatītu paziņojumu par tirgus definīciju (paziņojums). Lai apvienošanās darījumu un gandrīz visu pretmonopola lietu novērtēšanā definētu tirgu, ir jānosaka uzņēmumu savstarpējās konkurences robežas. EK norādījumos ir ņemta vērā tirgus jaunā realitāte un izmaiņas EK lietu izskatīšanas praksē un Eiropas Savienības (ES) judikatūrā. Tas uzlabos pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, veicinās noteikumu ievērošanu un sekmēs efektīvāku izpildes panākšanu. Ar pārskatīto paziņojumu pirmo reizi tiek pārskatīts 1997. gadā pieņemtais paziņojums par tirgus definīciju. Tas atspoguļo būtiskās pārmaiņas, kas notikušas gadu gaitā, jo īpaši augošo digitalizāciju un jaunos preču un pakalpojumu piedāvāšanas veidus, kā arī to, ka tirdzniecības sakari ir arvien vairāk savstarpēji saistīti.1 Paziņojuma pārskatīšana ir būtiska EK mērķim nodrošināt pārredzamību un paredzamību konkurences noteikumu izpildes panākšanā, cita starpā ar norādījumiem, visās nozarēs un nozaru līmenī, arī attiecībā uz stratēģiskām nozarēm. Pārskatītā paziņojuma par tirgus definīciju galvenie elementi Pārskatītajā paziņojumā par tirgus definīciju ir sniegti plašāki, atjaunināti...

Otrdien, 6. februārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”. No š.g. 1. maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma – neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi. Proti, iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam. Klimata un enerģētikas ministrija skaidro, ka neto norēķinu sistēmas labumus varēs baudīt gan lielākas komercsabiedrības, gan mazāki ģimenes uzņēmumi. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt “virtuālā makā”, lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai. Jaunā neto norēķinu sistēma sāks darboties ar 2024. gada 1.maiju Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo “zaļo” elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās “virtuālā makā”. Jaunās sistēmas...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 1. februārī pirmajā lasījumā Saeimas atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas paredz veikalu cenu zīmēs vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā ir ar nozari neapspriests, miljonos mērāms slogu uzliekošs regulējums. LTRK uzskata, ka likumprojekts šā brīža redakcijā ir brāķis, tā autori ne tikai nav centušies noskaidrot finansiālo ietekmi un samērību, bet tā vietā konstatējuši, ka tam nav ietekmes uz tautsaimniecību. Ja patiešām deputātiem ir vēlme mazināt vai izbeigt Krievijas pārtikas produktu tirgošanu Latvijā, jāaizliedz to importēšana, uzskata LTRK. Likumprojekts nevis mazinās, bet tieši otrādi palielinās to tirdzniecības apjomu, kaut vai ar to, ka plauktos redzēsim Krievijas izcelsmes produktus, pie kuriem nu būs obligāti jāliek Latvijas karogs, ja būs kāds ražošanas process veikts Latvijā. Tas būtu uzskatāma par patērētāja maldināšanu. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Ar šādu likumdošanas kvalitāti nevajadzētu brīnīties, ka mūsu ekonomikas...