BIZNESS

Latvijas Bankas padome, turpinot Latvijas finanšu sistēmas noturības stiprināšanu, ir pieņēmusi "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumus", kuri stājušies spēkā 2023. gada 1. novembrī, atsevišķiem pasākumiem nosakot ilgāku pārejas periodu. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācijas būtiski pieauga Latvijas Bankas loma kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas koordinēšanā, apvienojot kompetenci, kas katrai institūcijai šajā jautājumā bija līdz 2022. gada beigām. Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības regulējums aktualizēts, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā. Papildus tam konstatēta nepieciešamība pilnveidot Latvijas Bankas noteikumu līmenī regulējamās kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanas prasības un kārtību, citstarp ņemot vērā aktuālās norises: ģeopolitiskās pārmaiņas līdz ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī secinājumus, kas izdarīti, veicot Ukrainas situācijas analīzi; aktuālos scenārijus valsts apdraudējuma gadījumā, kas tika saskaņoti ar pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām valsts iestādēm; uzkrāto pieredzi kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas jomā, t. sk. gatavojot darbības nepārtrauktības risinājumus un veicot to testēšanu. Noteikumi nosaka: kritērijus to Latvijā...

Pirmdien, 27. novembrī, plānots ieviest jaunu sistēmu tranzīta deklarāciju noformēšanai – Tranzīta kontroles sistēmu 2, kas aizstās pašlaik izmantoto sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Saistībā ar jaunās Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) ieviešanu no 26. novembra plkst. 23:55 Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Tranzīta kontroles sistēma vairs nav pieejama komersantiem jaunu standarta un vienkāršoto deklarāciju iesniegšanai. Deklarācijas, kuru formēšana uzsākta iepriekš lietotajā sistēmā, arī tiks noslēgtas Tranzīta kontroles sistēmā. Pirmdien, 27. novembrī, plkst. 10:00 sāk darboties jaunā TKS2. Lai noformētu tranzīta deklarāciju jaunajā sistēmā, tāpat kā līdz šim būs jāautorizējas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un, atverot EMDAS, jāizvēlas atbilstošā sistēma. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI - to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā...

Otrdien, 21. novembrī, 590 deputātiem balsojot “par”, 15 — “pret” un 15 deputātiem atturoties, Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par jaunām patērētāju tiesībām uz remontējamību. Priekšlikuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgāku patēriņu, kas atvieglos bojātu preču remontu, samazinās atkritumu daudzumu un atbalstīs remonta nozari. Labāk remontēt nekā aizstāt — pat pēc garantijas termiņa beigām Preces garantijas laikā pārdevējiem par prioritāti būtu jāizvirza remonts, ja tas maksās tikpat, cik preces aizstāšana, vai būs lētāks. Izņēmums varētu būt gadījumi, kad remonts nebūs iespējams vai būs patērētājam neērts. EP deputāti arī ierosina par vienu gadu pagarināt juridisko garantiju pēc tam, kad produkts ir salabots. Pēc garantijas termiņa beigām patērētājiem būs tiesības pieprasīt remontu tādiem produktiem kā veļasmašīnas, putekļsūcēji, viedtālruņi un velosipēdi. Lai remonts patērētājiem šķistu pievilcīgāks, EP deputāti vēlas, lai ražotāji uz remonta laiku piedāvātu aizdot rezerves ierīces. Ja produktu nevar salabot, tā vietā varētu piedāvāt atjaunotu produktu. Konkurētspējīgāks remonta tirgus un stimuli izvēlēties remontu Patērētāji bieži...

Lai turpmāk izlīdzinātu sadales tarifu kāpumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 21. novembrī otrajam – galīgajam – lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Ar tiem iecerēts veicināt pakalpojumu izmaksu caurspīdību un paredzamību enerģētikas sektorā. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka griestus tarifu pieaugumam. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim visām mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu un mājsaimniecībām ar trīs fāžu un strāvas lielumu 16, 20, 25 un 32 ampēru pieslēgumu noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus. Plānots, ka, piemēram, vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums nākamgad nepārsniegs divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam – divus eiro piecdesmit centus, savukārt trīs fāžu un 32 ampēru – astoņus eiro. Šobrīd vairāk nekā 28 000 lietotāju ir pārskatījuši un pielāgojuši pieslēguma jaudas atbilstoši savām vajadzībām, atbildot uz deputātu jautājumiem pauda Klimata un enerģētikas ministrijas...

Ministru kabinets 2023. gada 31. oktobra sēdē apstiprināja grozījumus Lielo aizdevumu ar kapitāla atlaidi atbalsta programmā, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt ALTUM papildus aizdevumus savu investīciju projektu īstenošanai. Izmaiņas sniegs iespēju pieteikties papildaizdevumam pirmās un slēgtās kārtas komersantiem, kuri vēl turpina izvērtējumu ALTUM (ar nosacījumu, ka investīciju projekts nav uzsākts pirms pieteikuma iesniegšanas). Būtiski ņemt vērā, ka papildaizdevumam netiks piemērota kapitāla atlaide. Šim mērķim atbalsta programmai tiks piešķirts papildu finansējums 30,5 milj. eiro apmērā. Tāpat tiek pagarināts nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš ALTUM līdz 2024. gada 1. aprīlim (iepriekš 2023. gada 1. novembris). Apstiprinātās izmaiņas nodrošinās uzņēmumiem finansējuma pieejamību plānotajiem investīciju projektiem, ražošanas efektivizācijai un jauno tehnoloģiju ieviešanai, kā arī sniegs papildu stimulu turpmākai uzņēmuma attīstībai. Līdz šim ALTUM pieņēmis 11 pozitīvus lēmumus par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 249,3 milj. eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 66,6 milj.eiro apmērā, t.sk., ar astoņiem ir noslēgts līgums. Vienlaikus, ALTUM turpina izvērtēt...

Senāta Administratīvo lietu departaments 7.novembrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts žurnālista pieteikums un Rīgas domei uzlikts pienākums izsniegt pieteicējam Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētājas sagatavoto tāmi. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai. Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Rīgas domē, lūdzot izsniegt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētāja pilnsabiedrības „LNK, RERE” sagatavotās būvniecības tāmes. Rīgas dome atteica informācijas izsniegšanu, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu. Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot iestādes atteikumu atzīt par prettiesisku un uzdot iestādei izsniegt pieteicējam pieprasīto informāciju. Pirmās instances tiesa lietu izskatīja, piemērojot tikai vispārīgo regulējumu par informācijas pieejamību. Tiesa atzina, ka strīdus tāmēs nav ietverts tāds komercnoslēpums, kura izsniegšana apdraudētu pilnsabiedrības konkurētspēju, un pieteikumu apmierināja. Kasācijas sūdzību iesniedza pilnsabiedrība „LNK, RERE”, norādot, ka tiesa kļūdaini secinājusi, ka strīdus tāmēs nav ietverts pilnsabiedrības komercnoslēpums un ka tā izsniegšana nevar radīt kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Tāpat pilnsabiedrība uzsvēra, ka tiesa kļūdaini nav ņēmusi vērā speciālo tiesisko regulējumu par publisko iepirkumu...

Ministru kabinets 14. novembrī izskata likumprojektu grozījumi Konkurences likumā, kurā Konkurences padomei paredzētas jaunas tiesības, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta prasību ievērošanu. Digitālo tirgu akta mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus, kas visiem uzņēmumiem nodrošina sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Eiropas Savienībā jomās, kurās darbojas platformas ar lielu ietekmi uz tirgu jeb vārtziņi, un tādējādi sniedzot labumu komerciāliem lietotājiem un galalietotājiem. Digitālo tirgu akta būtība ir paredzēt vārtziņiem ex ante pienākumu un aizliegumu sarakstu, kas noteikti Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7.pantos, un kas vārtziņiem būs jāievēro ikdienas darbībās. Atbilstoši Digitālo tirgu akta 22.pantam Eiropas Komisijai (Komisija) ir pilnvaras veikt jebkuru fizisku vai juridisku personu izjautāšanu, kas piekrīt šādai iztaujāšanai, ar mērķi vākt informāciju Komisijas izpētes lietās. Veicot iztaujāšanu uzņēmuma telpās konkrētā dalībvalstī, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts konkurences iestādi, kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Pēc attiecīgās dalībvalsts konkurences iestādes pieprasījuma, tās amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un...

Datu aizsardzība neaprobežojas tikai ar savas personīgās informācijas, piemēram, vārda un uzvārda aizsardzību, bet ietver arī vajadzību rūpīgi izvērtēt savas tiešsaistes darbības. Kaut arī internetā ne vienmēr tiek apstrādāts tieši mūsu vārds un uzvārds, tīmekļa vietņu uzturētāji caur sīkdatņu iespējām un citiem pakalpojumiem (iestatījumiem) var ievākt arī plašāku informāciju par mums, piemēram, par mūsu iepirkšanās paradumiem, kā arī apkopot datus par mūsu interesēm un vajadzībām - sākot no vispārējām un beidzot ar ļoti konkrētām, brīdina Datu Valsts inspekcija. To, ka mums ir plāns iegādāties jaunu automašīnu, internets nav uzminējis tāpat vien. Saites, kuras apmeklējam, informāciju, kuru meklējam meklētājprogrammās, lietotnes, kuras lejupielādējam, kopā veido mūsu intereses un kopējo tēlu. Ja pēdējā laikā aktīvi interesējamies par tādiem jautājumiem kā “kas darāms, lai saņemtu auto kredītu?”, “kur atrast labas mazlietotas automašīnas?”, “vai elektroauto lietošana ir izdevīga?”, tad, šo visu informāciju apkopojot, veidojas mūsu “profils”, un attiecīgi, ievērojot mūsu izvēlētos privātuma iestatījumus un akceptētās...

Valdības sēdē 7. novembrī atbalstīti Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 637 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"", kas ievieš stingrākas prasības transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei. Ar grozījumiem paredzēts uzlabot ceļu satiksmes drošību un veicināt apkārtējās vides ekoloģiju. Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un atklātu transportlīdzekļus, kas ceļu satiksmē piedalās ar būtiskiem vai bīstamiem trūkumiem un bojājumiem, noteikumos precizētas transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam piemērojamās prasības un vērtēšanas kritēriji. Tāpat izmaiņas noteikumos paredz prasību kopumu attiecībā uz tehniskās apskates stacijām un transportlīdzekļu apskatei nepieciešamo aprīkojumu. Ar šiem grozījumiem noteikumos paredzēts izmainīt prasības transportlīdzekļu ziemas riepu marķējumam. No 2024. gada 1. oktobra Ceļu satiksmes noteikumos noteiktajā ziemas periodā (1. decembris – 1. marts) automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, riteņiem jābūt aprīkotiem ar riepām, kas īpaši konstruētas izmantošanai sniega vai ledus apstākļos un kas marķētas...

Saeimā 2. novembrī galīgajā lasījumā pieņemti par steidzamiem atzītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Tie paredz liegt Krievijas transportlīdzekļiem piedalīties ceļu satiksmē, ja tie noteiktajā termiņā nebūs reģistrēti Latvijā. Konstatējot tāda Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts Latvijas Republikā, amatpersona transportlīdzekli izņems. Lēmumu par soda piemērošanu pieņems pārkāpuma konstatēšanas vietā neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka klātbūtnes. Lēmumā par soda piemērošanu tiks noteikta transportlīdzekļa konfiskācija. Konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai. Transportlīdzeklis jāreģistrē vai jāizved no Latvijas ne vēlāk kā līdz 2024. gada 14. februārim. Līdz attiecīgajam termiņam būs pieļaujama Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijā. Krievijā reģistrētu transportlīdzekli izmantot ceļu satiksmē Latvijā varēs tikai tad, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Latvijas teritoriju tranzītā atļauts šķērsot vienu reizi, un tas jāizdara 24 stundu laikā. Pirms iebraukšanas Latvijā personai, izmantojot VSIA "Ceļu satiksmes drošības direkcija" nodrošinātos e-pakalpojumus, būs jāsniedz informācija par transportlīdzekli un tā vadītāju. Par Latvijā nereģistrēta Krievijas...

Biznesa ilgtspēja nav iespējama bez cilvēktiesību ievērošanas. Tie ir savstarpēji nesaraujami jēdzieni. Eiropas Savienībā (ES) šobrīd tiek izstrādātadirektīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Direktīva galvenokārt attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, taču Latvijas Republikas tiesībsargs aicina ikvienu uzņēmēju pievērst uzmanību cilvēktiesību ievērošanai uzņēmuma darbībā, negaidot direktīvas ieviešanu. “Bizness un cilvēktiesības – labs labu uzlabo” vienlaikus ir informatīvā kampaņa un būtisks atspēriena punkts plašāk izvērstām aktivitātēm, tostarp Latvijas situācijas izpētei un konferencei. Tiesībsargs turpmāko pusgadu ar īpašu vērību līdz šim neierastā gaismā runās par kādu nozīmīgu daļu Latvijas – uzņēmumiem – un viņu mijiedarbību ar cilvēkiem. Tiesībsargs redz, ka ir uzņēmumi Latvijā, kuri par savu ilgtspēju domā jau šobrīd, būtisku vērību pievēršot cilvēktiesību ievērošanai. Novembrī plašāk tiks aplūkoti Latvijā publiskajā telpā zināmo, bet ne līdz galam iepazīto konceptu, kurā savijas divas fundamentāli svarīgas tēmas – bizness un cilvēktiesības. Kā globāli, tā Latvijas mērogā šī tēma uzņem spēcīgus apgriezienus un ir uz palikšanu....

Lai gan incidentu reģistra izveidi Vispārīgā Datu aizsardzības regula neuzliek par obligātu pienākumu (pienākums ir ziņot Datu valsts inspekcijai tikai noteiktos gadījumos), tas tomēr ir būtisks palīgs uzņēmuma darbā, palīdzot saprast, kad par konkrēto incidentu ir jāziņo Datu valsts inspekcijai (DVI), pārbaudes gadījumā pateikt, kad un cik bieži ir notikuši incidenti, un tamlīdzīgās situācijās, atgādina DVI. Efektīva incidentu pārvaldības procedūra nav tikai birokrātiska nepieciešamība. Novērtējot riskus, īstenojot dažādus aizsardzības pasākumus, integrējot incidentu pārvaldību savas organizācijas kultūrā un nosakot iesaistīto personu lomas un pienākumus, organizācijas var uzlabot datu drošību un nodrošināt atbilstību regulas noteikumiem. Savlaicīgi izveidots incidentu reģistrs ir nozīmīgs instruments, lai ne tikai novērstu datu aizsardzības pārkāpumu, bet arī operatīvi uz to reaģētu. Tas nozīmē, ka reģistra izveide nav tikai “ķeksīša pēc” un “izveidoju un aizmirsu”, tas ir jāievieš organizācijas kultūrā. Kā varētu izskatīties incidentu reģistrs? Incidentu pārvaldībai nepieciešama detalizēta dokumentācija. Ja noticis pārkāpums, organizācijām ir jāapkopo...

Lai transportlīdzekļu vadītāji, ierodoties Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā (MKP) 0210, bez liekas kavēšanās varētu nokārtot muitas formalitātes pārvadātajām precēm, Valsts ieņēmumu dienests aicina autopārvadājumu uzņēmumus laikus informēt transportlīdzekļu vadītājus par to, kāda muitas procedūra secīgi tiks piemērota precēm, pabeidzot tranzīta procedūru. VID aicina transportlīdzekli ar precēm tranzīta procedūras pabeigšanai Rīgas brīvostas MKP darba vietā “Muitas paviljonā uz joslas” (blakus ostas caurlaižu punktam “Delta-1”) uzrādīt muitai tikai tad, kad transportlīdzekļa vadītājs ir saņēmis informāciju par secīgi pieteikto muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu. Tas nozīmē, ka tranzīta procedūrā pārvietotās preces var uzrādīt muitai tikai tad, kad precēm ir pieteikta pagaidu uzglabāšana vai nākamā procedūra – laišana brīvā apgrozībā, uzglabāšana muitas noliktavā, iesniedzot atbilstošu deklarāciju Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS). Praksē nereti ir konstatēti gadījumi, kad kravas automašīnu vadītāji vēlas uzrādīt transportlīdzekli ar muitošanai paredzētajām precēm (tranzīta pabeigšanai), nezinot, kāda muitas procedūra precēm secīgi tiks piemērota. Šādā situācijā turpmākās formalitātes nav iespējams veikt...

Ministru kabinets 24. oktobra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, lai veicinātu uzņēmumu, pētniecības, izglītības un zinātnes institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, kā arī palielinātu uzņēmumu ieguldījumus attīstībā un inovācijās. Zemo ieguldījumu līmeni pētniecībā un attīstībā ietekmē vairāki šķēršļi, kur viens no tiem ir uzņēmumu ieguldījumi aktivitātēs ar zemu zināšanu ietilpību un ienesīgumu. Arī ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits un lielais mikro uzņēmumu īpatsvars neveicina Latvijas uzņēmumu virzību uz zināšanās un inovācijās balstītu ekonomiku. Atbalsta programma tiek veidota kā atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Programmas ietvaros atbalsts būs pieejams sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem (tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām: komersantu sadarbībai ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām; pieredzes un zināšanu...

Lai gan sociālās uzņēmējdarbības joma Latvijā ir aizvadījusi vien piecus gadus, tajā jau aktīvi darbojas vairāk nekā 200 uzņēmumu, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, taču realitātē sociālās uzņēmējdarbības veicēju ir vēl vairāk. Arī nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts, kas palīdzēs sociālajai uzņēmējdarbībai turpināt attīstīties. Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis stāsta, ka sociālās uzņēmējdarbības atbalsta projekts 2024.–2029. gada periodam paredz atbalstīt sociālos uzņēmumus un sociālās uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šim mērķim paredzēti 12 miljoni eiro. Atbalsta programmu īstenos Labklājības ministrija sadarbībā ar ALTUM. Iecerēts, ka atbalsta pasākumiem būs trīs daļas: konsultatīvs un informatīvs atbalsts, informēšanas un izglītošanas pasākumi, kā arī sociālā biznesa atbalsta instrumenti – granti, konsultācijas biznesa plāna sagatavošanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kompensācijas par personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumu nodarbināšanu. Granti paredzēti biznesa uzsācējiem un uzņēmējdarbības attīstībai. Sociālā biznesa uzsācēji varēs pretendēt uz grantu līdz 40 000 eiro, savukārt...