BIZNESS

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicējusi ikgadējo Uzņēmējdarbības apskatu 2019, kurā analizēti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības rezultāti un uzņēmējdarbības apstākļi katrā no OECD valstīm. Tāpat tajā sniegta informācija par jaunākajām valstu politikas iniciatīvām, kas īstenotas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai. Apskatā OECD norādījusi, ka Latvijas uzņēmējdarbības vides tiesiskais regulējums daudzējādā ziņā atbilst OECD vidējiem rādītājiem un Latvijas valdība veikusi mērķtiecīgus pasākumus MVU izaugsmes sekmēšanai. Uzņēmuma skaita pieauguma rādītāji laika posmā no 2007. - 2015. gadam parāda stabilu dinamiku. Vienlaikus apskatā uzsvērts, ka tautsaimniecības produktivitātes palielināšana joprojām ir Latvijas lielākais izaicinājums. Ekonomikas ministrija apgalvo, ka produktivitātes veicināšana ir viena no tās prioritātēm, līdz ar to mērķtiecīgi tiekot ieviestas un īstenotas vairākas aktivitātes, piemēram, ir uzlabota tehnoloģiju pārneses sistēma, stiprināta sadarbība starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem, sekmēta digitālizācija un modernu tehnoloģiju ieviešana, atbalstīta inovatīvo un tehnoloģiski orientēto uzņēmumu darbība, piedāvājot dažādus finanšu atbalsta instrumentus, it īpaši inovatīvu jaunuzņēmumu attīstībai. Kopumā OECD secinājusi, ka...

Latvijai līdz 2021. gada 1. maijam nacionālajos tiesību aktos jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, lai aizsargātu ES lauksaimniekus. Latvijā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) pašlaik ir ieviestas vai daļēji ieviestas vairākas direktīvā noteiktās prasības, tomēr tās attiecas uz atsevišķiem, nevis visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem. Jaunais Eiropas tiesību akts attieksies uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti pārtikas piegādes ķēdē, aizliedzot negodīgas prakses veidus, ko tirdzniecības partneri mēdz vienpusēji uzspiest saviem partneriem. Direktīva paredz minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievieš, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu visā ES un mazinot pastāvošās atšķirības starp tām dalībvalstīm, kurās ir regulējums netaisnīgām tirdzniecības praksēm un kurās šāda regulējuma nav. Par negodīgu tirdzniecības praksi var uzskatīt, piemēram, kavētus maksājumus par ātrbojīgiem produktiem, pasūtījuma atcelšanu pēdējā brīdī, vienpusējas izmaiņas piegādes līgumos, samaksas pieprasīšanu piegādātājam par norakstītiem produktiem, atteikšanos slēgt rakstiskus līgumus, kā arī komercnoslēpumu ļaunprātīgu izmantošanu un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. maijā ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 4 260 eiro apmērā AS "PNB Banka", jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam, t.i. 1. aprīlim, nebija sagatavojusi un iesniegusi FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Tādējādi pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu. Vairākas bankas š.g. 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidēta gada pārskata sagatavošanu, ne tā publiskošanu. FKTK pieprasīja katrai bankai papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtēja katru situāciju, piemērojot atbilstošu sankciju. AS...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Latvijā 20. maijā sāk darboties Tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma, kas nodrošina iespēju izsekot katram tabakas izstrādājuma dzīves cikla posmam – no rūpnīcas līdz mazumtirdzniecības punktam. Tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma (Track&Trace) ir vienotā visā Eiropas Savienībā. To noteic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/40/ES un Eiropas Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2018/574. Nodrošinot iespēju izsekot legālo tabakas izstrādājumu plūsmai, tā paplašina valsts uzraudzības iestādēm kontroles iespējas. Baiba Šmite-Roķe, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja, norāda, ka jaunā sistēma palīdzēs cīnīties pret nelegālu tabakas izstrādājumu apriti, līdz ar to aizsargās legālā tirgus dalībniekus. Latvija ir izvēlējusies tādu sistēmas ieviešanas modeli, kas nerada ievērojamus valsts naudas tēriņus. Arī iesaistītajiem komersantiem ir maksimāli atviegloti priekšnoteikumi, lai iekļautos šīs sistēmas darbībā. Turpmāk katra cigarešu paciņa un tinamās tabakas iepakojums, kas ražoti Eiropas Savienībā vai importēti Latvijā, jāmarķē ar unikālu identifikatoru. Identifikatora ģenerēšanu un piešķiršanu nodrošina VAS Latvijas...

Valsts kontrole ir pabeigusi ikgadējās revīzijas par iestāžu gada pārskatu pareizību un informē par nepieļaujamām tendencēm valsts attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā. 26 gada pārskatu revīziju rezultātā Valsts kontrole kopumā ir sniegusi 89 ieteikumus. Revīzijas ziņojumus skatīt šeit. 2018. gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 milj. eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem tika iztērēti vismaz 9 milj. eiro. Valsts kontrole uzsver, ka ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās, lai finansējuma trūkuma apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā un ļaut iztērēt kārtējām vajadzībām attīstības mērķiem piešķirto finansējumu. Ir nepieciešama arī politiska griba beidzot konceptuāli lemt par publiskā sektora atlīdzības principu maiņu, jo vienīgais 2018. gadā veiktais uzlabojums – noteikt tiesneša amatu par visaugstāk atalgoto juridisko profesiju publiskajā sektorā – nav sasniedzis mērķi. Gada pārskatu revīzijās Valsts kontrole primāri vērtē uzskaites pareizību. 2018. gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī. Kritiska situācija attīstības...

Ministru kabinets (MK) 14.maijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, kurā paredzēts uzsākt konsultācijas ar pašvaldībām un informēt sabiedrību. Konsultācijas ar pašvaldību deputātiem VARAM organizēs jaunveidojamo novadu centros un ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu. Savukārt pirmās sarunas ar pašvaldību deputātiem notiks 27. maijā Preiļos, 5. jūnijā Cēsīs un Valmierā, 6. jūnijā Smiltenē, 7. jūnijā Siguldā. Konsultācijas ar pašvaldībām ilgs līdz 2019. gada septembrim, bet sabiedrības informēšanas pasākumi pašvaldību iedzīvotājiem notiks līdz 2020.gada maijam. Informācija par tikšanos laiku un vietu būs ievietota gan ministrijas mājaslapā, izplatīta sociālajos tīklos, sniegta pašvaldībām un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem. Vienlaikus ar konsultācijām par administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli VARAM uzsāks darbu pie konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu un likumprojekta izstrādes. Saskaņā ar jauno administratīvi teritoriālo reformu, līdz 2021. gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām, un pašvaldības plānots veidot ap reģionālās...

No 15. maija visiem starptautiskajiem zvaniem un īsziņām Eiropas Savienības (ES) robežās būs piemērojama jauna maksimālā cena: zvanot no savas valsts uz citu ES valsti, maksās ne vairāk kā 19 centus minūtē (bez PVN) un 6 centus par īsziņu (bez PVN). 2017. gada jūnijā jau tika atcelta viesabonēšanas maksa, bet ES mēroga telesakaru noteikumu pārskatīšanas rezultātā tagad ir arī noteikti cenas ierobežojumi starptautiskajiem zvaniem un īsziņām Eiropas Savienībā. Šie telesakaru noteikumi tika pārskatīti nolūkā stiprināt elektronisko sakaru koordināciju un nostiprināt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) lomu. Jaunie starptautisko zvanu noteikumi ir vajadzīgi, lai novērstu lielās cenu atšķirības starp dalībvalstīm. Vidēji standarta cena par zvanu no fiksētas tālruņa līnijas vai mobilā tālruņa ES robežās bija trīs reizes augstāka nekā iekšzemes zvanu standarta cena, savukārt standarta cena par īsziņu ES robežās vairāk nekā divas reizes pārsniedza iekšzemes īsziņu cenu. Dažos gadījumos standarta cena par zvanu ES robežās bija pat līdz desmit reižu augstāka...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā sākas skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai NVA īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Skolēnu reģistrācija tiek uzsākta pakāpeniski - katram valsts reģionam ir noteikts savs reģistrācijas sākuma datums. 13. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā sāka reģistrēties tie skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Latgalē. 14. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Zemgalē. 15. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Kurzemē. 16. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Vidzemē. 17. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Rīgas reģionā. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt! Informācijai NVA mājaslapā ir pieejama tabula ar reģionu, novadu un filiāļu uzskaitījumu. Ja...

Konkurences padome (KP) aicina ieinteresētās puses - valsts, pašvaldības un to kapitālsabiedrības, nevalstiskās organizācijas, privātā sektora u.c. pārstāvjus - līdz 24. maijam iepazīties un izteikt viedokli par iestādes sagatavoto konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīniju projektu. Dokumenta mērķis ir veicināt publisku personu izpratni par konkurences neitralitāti un grozījumiem Konkurences likumā, tādējādi stiprinot brīvas un godīgas konkurences ievērošanu valsts un pašvaldību darbībā. Valstij, pašvaldībām un to piederošajām kapitālsabiedrībām ir īpaša atbildība ievērot konkurences neitralitātes principu – nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret privātajiem un publiskajiem uzņēmējdarbības dalībniekiem. Ja publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības kavē, ierobežo vai deformē konkurenci, šāda rīcība ilgtermiņā var motivēt privātos uzņēmējus pārtraukt savu darbību, kavēt investīciju ieplūšanu un inovāciju rašanos. Tas var atstāt arī negatīvas sekas uz patērētājiem, ierobežojot to izvēles iespējas un radot nepamatotu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijās skaidrots konkurences neitralitātes jēdziens un principi, Konkurences likumā paredzētie ierobežojumi publiskām personām, kā arī sniegti ieteikumi valsts...

Kā informē Lursoft, ka lielai daļai no parādniekiem, kuri reģistrēti Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē, ir nodokļu parādi, vēl daļai ir reģistrēts maksātnespējas process, bet 43,87% ir nodrošinājumi. Raugoties, ar kādiem rezultātiem parādnieki strādājuši 2017.gadā, redzams, ka pārskatus par 2017.gadu iesnieguši 70% uzņēmumu. 12,7% no tiem apgrozījums 2017.gadā bijis 0 eiro, bet 57,5% no visiem uzņēmumiem strādājuši ar zaudējumiem. Visbiežāk Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodami mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. Tie veido 14,43% no kopējā datu bāzē reģistrēto debitoru skaita, savukārt 10,23% no visiem parādniekiem ir būvniecības uzņēmumi. Starp biežākajiem norēķinu kavētājiem ir arī vairumtirdzniecības uzņēmumi, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī firmas, kuras sniedz sauszemes transporta pakalpojumus. Parādnieku vidū sastopami ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas veido 14,5% no kopējā debitoru skaita, kuriem Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti parādi. Rēķinu nemaksāšana – pirmais signāls, kas liecina par uzņēmuma problēmām Pētījums atklāj, ka rēķinu savlaicīga neapmaksāšana nereti ir bijis...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2019.gada 1.jūnija stājas spēkā būtiskas izmaiņas saistībā ar kafijas, bezalkoholisko dzērienu un elektronisko šķidrumu realizācijas nosacījumiem Latvijā. Šīs izmaiņas attiecas uz visiem komersantiem, kuri tirgo minētos produktus - neatkarīgi, vai tā ir vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība. No šī gada 1.jūnija kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un elektroniskos šķidrumus jebkurš komersants varēs tirgot tikai tad, ja tie būs iegādāti no apstiprināta noliktavas turētāja vai arī, ja minētās akcīzes preces tirgotājs pats būs ievedis no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai importējis. Tas nozīmē, ka, piemēram, kafijas mazumtirgotājs varēs realizēt kafiju: 1) kas iegādāta no apstiprināta noliktavas turētāja; 2) kuru mazumtirgotājs pats būs ievedis no citas dalībvalsts vai importējis. Tos komersantus, kuri jau veic vai arī tikai vēl plāno veikt kafijas, bezalkoholisko dzērienu vai elektronisko šķidrumu realizāciju vairumtirdzniecībā, VID aicina izvērtēt iespēju saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai. Informācija par speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņemšanu...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019. gada 3. aprīlī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, papildinot šī likuma 30. pantu ar 1.6 daļu. Minētie grozījumi stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Grozījumi nosaka, ka pēc 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkst veikt darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Vienlaikus pārejas noteikumi ir papildināti ar 219. punktu. Tas paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Atgādinām, ka 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai. Trauksmes cēlējs topošā likuma izpratnē ir cilvēks, kurš sabiedrības interesēs ceļ trauksmi par pārkāpumiem savā darba vietā. Sabiedrības interesēs ir celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, riskiem sabiedrības veselībai, vides vai būvniecības drošībai. Likumā definētas 15 jomas, par kurām jo īpaši būtu ceļama trauksme. Būtiski, ka trauksmi var celt par pārkāpumiem, kurus novēro saistībā ar darba pienākumu pildīšanu. Likumā paredzēta iespēja vispirms šādu informāciju sniegt darba vietā un šim mērķim publiskas personas institūcijas un tās privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Valsts kanceleja no 1. maija būs Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Lai tiktu veidotas...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi konceptuālu ziņojumu "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu", ko izskatīs 30. aprīļa valdības sēdē. Kā norādīts ziņojumā, arvien biežāk sabiedrībā tiek diskutēts par sadarbības ekonomiku, kas sniedz jaunas priekšrocības un izaicinājumus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai sadarbošanās vairākiem dalībniekiem. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki: pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju. Sadarbības ekonomikas darījumi parasti nav saistīti ar īpašumtiesību maiņu, un tos var veikt gan peļņas, gan bezpeļņas nolūkā. Lai arī sadarbībasekonomikas biznesa modeļiem ir daži vienoti raksturojumi, pēc būtības tie ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to, nevar izmantot vienotu regulējumu (pieeju) visām sadarbībasekonomikas jomām. Kā piemēru var minēt vieglo pasažieru komercpārvadājumu un telpu(dzīvokļa, istabas, mājas) izīrēšanas jomas regulējumu. Vieglo pasažieru komercpārvadājumi ir licencējama darbība, šīs jomas dalībniekiem ir noteiktas speciālas prasības, savukārt...

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu un Kuldīgas iecirkņa amatpersonas apsekoja dažādas tirdzniecības vietas ar mērķi pārbaudīt, vai pārdevēji un veikalu vadītāji ievēro aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus, alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus nepilngadīgajām personām. Talsu iecirkņa amatpersonas pārbaudes veica 12 tirdzniecības vietās, tostarp degvielas uzpildes stacijās, pārkāpumus konstatējot 3 tirdzniecības vietās Vandzenes pagastā, Valdgales pagastā un Talsos, kur nepilngadīgām personām tika pārdotas cigaretes un enerģijas dzērieni. Savukārt Kuldīgas iecirkņa amatpersonas pārbaudīja 8 tirdzniecības vietas, no kurām vienā tirdzniecības vietā Rendas pagastā tika konstatēts pārkāpums – pārdevēja nepilngadīgai personai pārdeva alkoholisko dzērienu. Šajos gadījumos Valsts policijā par notikušo ir uzsāktas administratīvās lietvedības. Atgādinām, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu pārdošanu nepilngadīgajiem, uzliek naudas sodu pārdevējam no 280 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 1400 eiro. Savukārt par enerģijas dzērienu pārdošanu...