BIZNESS

Saeima 10. janvārī atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas rosināto lēmumprojektu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Par balsoja 86 parlamentārieši. Saeimā atbalstītais lēmums paredz aicinājumu Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot OIK atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainot šo maksājumu nosaukumu. ZZS, rosinot šī Saeimas lēmuma pieņemšanu, uzskata, ka Ekonomikas ministrijai ir jāizbeidz Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodrošinās parlamentāro kontroli par Saeimā atbalstītā lēmuma turpmāko virzību.

Saeima 10.janvārī ratificēja Latvijas Republikas un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi. Tas veicinās gaisa satiksmes attīstību starp Latviju un Koreju, piedāvājot jaunu tiešo lidojumu starp abām valstīm, kā arī veidos līgumtiesisko pamatu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu veikšanai starp Latviju un Koreju. Nolīgumā noteiktas Latvijas un Korejas aviokompāniju tiesības, atrunāti regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumi un darbības noteikumi, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulārus pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Koreju. Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu, kā arī citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus. Kā norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, šis līgums gan veicinās gaisa satiksmes pakalpojumu attīstību starp Latviju un Koreju, piedāvājot sabiedrībai kopumā jaunu tiešo lidojumu galamērķi, gan arī vēl vairāk veicinās abu valstu cilvēku apmaiņu un ciešāku mūsu divpusējo sadarbību. “Pēdējo gadu laikā ievērojami pieauguši...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesoru Arni Sauku 9. janvārī plašākai publikai prezentēja pētījumu “FICIL Ārvalstu investīciju vides indekss 2018”, kā arī notika investoru un 13. Saeimā ievēlēto partiju līderu diskusija: “Kā jāmainās investīciju klimatam Latvijā?”. Saskaņā ar jaunāko ārvalstu investīciju vides indeksu, Latvijas investīciju vides pievilcība 2018. gadā ir saglabājusies nemainīgi viduvēja salīdzinājumā ar situāciju pirms gada – 2.5 punkti no 5. Arī investoru novērtējums politikas veidotāju centieniem uzlabot investīciju klimatu Latvijā pagājušajā gadā ir novērtēts tādā pašā līmenī kā 2017. gada pētījumā: ar gandrīz “vidēji” jeb 2.9. Lai gan līdzīgs skaits investoru kā pērn atbildējuši, ka arī šogad turpinās investēt Latvijā (22 no intervētajiem 40 investoriem atbildēja, ka plāno palielināt investīcijas Latvijā, bet 14 atbildēja noraidoši un 4 norādīja, ka “tas ir atkarīgs no apstākļiem” vai arī, ka nav vēl izlēmuši), bažas raisa fakts, ka 2018. gada 9 mēnešos uz pusi samazinājies tiešo...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina pieteikties dalībai izstādē “Uzņēmēju dienas Kurzemē 2019”, kas norisināsies 22. un 23. martā Liepājas Olimpiskajā centrā. “Uzņēmēju dienas Kurzemē 2019” šogad tiks veidots kā biznesa un karjeras iespēju festivāls ar mērķi popularizēt vietējos uzņēmumus un veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību reģionā. “Ikgadējās Uzņēmēju dienas jau tradicionāli ir gaidīti pasākumi, jo to ietvaros vienkopus pulcējas gan reģiona uzņēmēji, gan novadu pārstāvji, kā arī iedzīvotāji ar mērķi iegūt informāciju par jaunākajām aktualitātēm, ko ikdienas ritmā bieži vien nav iespējams uzzināt,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. “Šogad pasākumā būtisks akcents tiek likts uz izglītības, prakses un darba iespējām, tāpēc aicinām pašvaldības informēt reģiona skolas par satura programmu, kas paredzēta tieši izglītības iestāžu audzēkņiem.” Izstādē dalībnieku vidū būs kā uzņēmēji, tā izglītības iestādes, akcentējot profesionālās izglītības iespējas reģionā. Apmeklētāji tādejādi varēs uzzināt par vakancēm un pieprasītākajām profesijām uzņēmumos, kā arī to apguves iespējām. Uzņēmējiem tā ir iespēja vienlaikus uzrunāt...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 8.janvārī nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz noteikt, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs jāsniedz, sākot ar šī gada oktobri. Patlaban noteikts, ka ziņas jāsniedz no 1.janvāra. Likuma grozījumi nepieciešami, lai Būvniecības valsts kontroles birojs Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) varētu iestrādāt jaunu moduli un uzsākt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes darbību, teikts grozījumu anotācijā. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos ieviesta kopš 2017.gada 1.oktobra, un tajā galvenajam būvdarbu veicējam jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski jāreģistrē arī personas, kuras uzturas būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, ieviesta, lai mazinātu krāpšanos ar darba...

Valdība 8. janvārī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmas noteikumus, kas būtiski uzlabos garantiju sniegšanu un finansējuma pieejamību tiem noteikumos paredzētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepietiekams nodrošinājuma apjoms finansējuma saņemšanai komercbankās. Jaunie noteikumi nosaka lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības pasākumu garantēšanas programmas īstenošanas kārtību, finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus. Tie aizstās līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumus Nr. 192 “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas noteikumi”, būtiski uzlabojot garantiju sniegšanu un attiecīgi kredītu un citu finanšu pakalpojumu pieejamību. Atbalsta programmu sadarbībā ar komercbankām turpina administrēt AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Palielināts maksimālais kopējais vienam saimnieciskās darbības veicējam izsniedzamo garantiju apjoms. Turpmāk tas varēs sasniegt 1 miljonu eiro, neparedzot līdzšinējos ierobežojumus atsevišķām garantiju saņēmēju grupām. Atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un atbilstīgām mežsaimniecības pakalpojumu sabiedrībām esošo garantiju apmērs varēs sasniegt attiecīgi 3,5 miljonus eiro un 2 miljonus eiro,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piedāvā jaunā veidolā izmantot informatīvo rīku “Banku kompass”, kas ļaus interesentiem ērtākā un vizuāli pārskatāmā veidā iepazīties un sekot līdzi Latvijas banku darbības būtiskākajiem rādītājiem individuālā griezumā (aktīvi, kredīti, noguldījumi, kapitāla pietiekamība, aktīvu atdeve un peļņa vai zaudējumi). Papildus tam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā (www.fktk.lv) Excel tabulā apkopoti visu Latvijas banku publisko ceturkšņa pārskatu galvenie finanšu darbības rādītāji un informācija par kapitāla pietiekamības prasības ievērošanu. Tāpat FKTK mājaslapā pieejams “Apdrošināšanas kompass”, kurā var iepazīties ar Latvijas apdrošinātāju – apdrošināšanas sabiedrību un ES dalībvalstīs dibinātu apdrošinātāju filiāļu – svarīgākajiem darbības rādītājiem. Pašlaik kompasos pieejami dati par 2018.gada 3.ceturksni. Informācija kompasos tiek papildināta reizi ceturksnī, pamatojoties uz banku un apdrošinātāju iesniegtajiem ceturkšņa pārskatiem, un tā ir pieejama gan latviešu, gan angļu valodā. Papildus tam FKTK mājaslapā Excel tabulā apkopoti visu Latvijas apdrošināšanas sabiedrību publisko ceturkšņa pārskatu galvenie finanšu darbības rādītāji, kā arī FKTK iesniegtā informācija...

Vairāk nekā 6 no 10 (63 %) konfiscētajiem viltojumiem ir atklāti mazajos sūtījumos – izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus, liecina ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati. EUIPO un OECD pētījumā tiek analizēta mazo pasta sūtījumu ļaunprātīga izmantošana viltotu un pirātisku preču tirdzniecībā, aplūkojot kurjerpasta un pasta pakalpojumu darbības tiesiskos un ekonomiskos aspektus. Aizturētajos pasta sūtījumos tiek atklātas tādas preču kategorijas, kā, piemēram, apavi (84 %), optiskie līdzekļi (77 %), informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) ierīces (66 %) un aksesuāri (63 %) – tai skaitā viltoti rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi, ādas izstrādājumi un rokassomas. Viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām viltotu un pirātisku preču ražotājvalstīm, savukārt Honkonga un Singapūra ir galvenie tranzīta punkti. Iepriekš veiktie EUIPO un OECD pētījumi parādīja, ka viltotu un pirātisku preču tirdzniecība veidoja līdz 2,5%...

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka 2019.gada 1.janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas nosaka, ka: 1) tiešās valsts pārvaldes iestāžu iepirkumos no 10 000 EUR precēm un pakalpojumiem, kā arī no 20 000 EUR būvdarbiem turpmāk pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana notiks tikai elektroniskā formā. Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm šī norma tiks piemērota no 1.oktobra, savukārt no 2020.gada 1.jūlija norma tiks piemērota arī kapitālsabiedrībām. 2) turpmāk pasūtītājiem visa informācija par iepirkumiem, kas veido pircēja profilu, ir jāizvieto tikai Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Iepriekš šī informācija bija pieejama katra pasūtītāja tīmekļvietnes sadaļā “Iepirkumi”. Šī norma ir attiecināma uz visiem iepirkumiem neatkarīgi no piedāvājumu/pieteikumu iesniegšanas veida (elektroniski vai papīra formātā) un neatkarīgi no pasūtītāja veida (valsts vai pašvaldību iestāde, kapitālsabiedrība vai cita atvasināta publiska persona). Ministru kabineta 25.09.2018. noteikumi Nr. 611 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” vairs neparedz iepirkumu informācijas ievietošanu iestāžu tīmekļvietnēs. Lai sākumposmā būtu efektīvāka komunikācija ar komersantiem,...

Pagājušajā gadā turpināts darbs pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas, no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību, kādu iemeslu dēļ ilgāku laika posmu pastāvējuši bez lemtspējīgas valdes, u.c. gadījumos, kas liecina, ka tā dalībniekiem vairs nav nolūka attīstīt biznesu. Šī iemesla dēļ arī 2018.gada statistika iezīmē iepriekšējo gadu tendenci - likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, informē Lursoft. Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies. Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka 2018.gadā Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits - par 25,89%. Jāizceļ fakts, ka no visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad savam jau tā kuplajam uzņēmumu pulkam...

Sākot ar 2019. gadu, iedzīvotāji un juridiskās personas aicināti pieteikties oficiālajai e-adresei valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Aktivizējot e-adresi, lietotājs saņems visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk tika sūtītas pa pastu uz deklarēto adresi. Elektroniskā adrese jeb e-adrese ir drošs saziņas veids cilvēkiem ar valsti (iedzīvotāja un uzņēmēja digitālā pastkastīte), kā arī vienota saziņas platforma visām valsts iestādēm. E-adreses risinājumu var pielīdzināt jau ierastajai internetbankai - slēgtā vidē, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, ikvienam e-adreses lietotājam būs pieejams personalizēts un drošs konts, kas nodrošinās oficiālo ziņojumu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. E-adrese risinās būtiskus jautājumus, piemēram, to, ka vairāk nekā 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nav fizisku pastkastīšu, cilvēkiem bieži atšķiras deklarētā un reālā dzīvesvieta, kā arī liels skaits Latvijas valstspiederīgo ilgstoši uzturas ārvalstīs. E-adrese neaizstās e-pastu - informāciju par ziņojuma ienākšanu e-adresē varēs saņemt uz savu norādīto e-pasta adresi. Ņemot vērā, ka ne visur ir nodrošināta vides pieejamība,...

Pagājušā gada nogalē noslēdzās piedāvājumu iesniegšana iepirkumam “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums FM VID 2018/100”. Kopumā saņemti septiņu pretendentu piedāvājumi, informē Valsts ieņēmumu dienests. Komersantam, kas uzvarēs iepirkumā, būs jāizstrādā moderns, kvalitatīvs, ērts un drošs tehniskais risinājums vietnē www.cekuloterija.lv čeku reģistrēšanai, apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. VID Iepirkumu komisija uzsāks iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Saņemtie piedāvājumi tiks vērtēti pēc zemākās piedāvātās cenas. Kopējā iepirkuma līgumcena, par kādu tiks slēgts iepirkuma līgums, ir uzvarējušā pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā kopējā summa, EUR bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN). Prognozētā iepirkuma līgumcena ir 425 178,00 EUR bez PVN. Tās ietvaros iepirkuma uzvarētājam ir jānodrošina čeku loterijas organizēšana un īstenošana, nodrošinot programmatūru un aparatūru datu apmaiņai, apstrādei un uzglabāšanai, un programmatūras uzturēšana un pilnveidošana. Līgumu paredzēts slēgt uz 56 mēnešiem jeb pieciem gadiem. Iepirkuma komisijas lēmums par tiesībām slēgt līgumu iepirkumā “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums...

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 2,3%. Tas atsver iepriekšējā mēneša pieticīgo sniegumu, kad bija vērojams neliels samazinājums. Lai arī svārstīgie statistikas dati liek uztvert mēneša pieauguma tempus piesardzīgi, taču arī gada griezumā reģistrēts samērā spēcīgs pieaugums 4,0% apmērā. Tas kopumā arī atbilst iepriekšējo 2018. gada mēnešu pieaugumam, kad nozare pārdošanas apjomus kāpināja vidēji par 4,2%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada novembri, ir audzis gan pārtikas preču tirdzniecībā – par 4,4%, gan arī nepārtikas preču (izņemot degvielu) tirdzniecībā – par 5,6%. Savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,1%, ko visticamāk ietekmēja augstākas degvielas cenas nekā pirms gada. Mazumtirdzniecības nozares attīstību pārsvarā ietekmē uzlabojumi darba tirgū un līdz ar to arī augošie mājsaimniecību ienākumi – mazinās bezdarbs, kāpj algas, pie tam arī inflācija ir mērena, ļaujot algu pieaugumam uzlabot pirktspēju, nevis tikai nosegt preču un pakalpojumu sadārdzinājumu. Tā, piemēram, šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar...

Ekonomikas ministrija apkopojusi informāciju par tās kompetencē esošajiem tiesību aktiem, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī vai 2019. gada sākumā. 2019. gada 1. janvārī stājas spēkā Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr.763 "Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2019.–2021. gadam", kas nosaka 2019. gadā publicējamos statistikas rādītājus un plānoto oficiālās statistikas apjomu turpmākajiem gadiem. 2019.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā un Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr.306 "Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Datu valsts inspekcija pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus", kas papildina Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības, lai veiktu uzraudzību e-komercijas jomā tiešsaistes vidē un novērstu patērētāju tiesību pārkāpumus. PTAC 2019.gada būs tiesības izprasīt uzraudzībai nepieciešamos noslodzes datus no elektronisko sakaru komersantiem. 2019.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumos Nr.450 “Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās...

VID Muitas pārvaldes un uzņēmēju konsultatīvās padomes sanāksmē tika diskutēts par muitas formalitāšu kārtošanu uzņēmējiem, sadarbojoties ar partneriem Apvienotajā Karalistē, ņemot vērā tās izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit). Izstājoties no Eiropas Savienības Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Ja līdz Brexit brīdim, 2019.gada 30.martam, tiks noslēgts un stāsies spēkā Izstāšanās līgums, pārejas periodā – līdz 2020.gada 31.decembrim preču pārvietošana un nosūtīšana no Eiropas Savienības uz Apvienoto Karalisti un no Apvienotās Karalistes uz Eiropas Savienību tiks turpināta tāpat pašlaik. Turpretī, ja līdz Brexit brīdim Izstāšanās līgums netiks noslēgts, jau no 2019.gada 30.marta starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti vairs netiks nodrošināta brīva preču kustība, kā tas ir pašlaik – ES muitas savienībā un vienotajā tirgū. Šajā gadījumā preces, kas tiks ievestas Eiropas Savienības muitas teritorijā no Apvienotās Karalistes vai kuras būs jāizved no šīs teritorijas, lai tās transportētu uz Apvienoto Karalisti, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei saskaņā ar...