BIZNESS

Saeima 5. jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kas uzņēmējiem ļaus saprotamāk, ātrāk un ērtāk reģistrēt kapitālsabiedrību. Izmaiņas vienkāršos pamatkapitāla apmaksas kārtību un samazinās Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaitu un birokrātisko slogu. Šie grozījumi ir daļa no Tieslietu ministrijas plāna mērķtiecīgi mazināt birokrātiju un stiprināt uzņēmējdarbības vidi Latvijā, lai uzņēmēji var koncentrēties uz galveno – savu biznesu, nevis dokumentu kārtošanu. Mazāk formalitāšu nozīmē vairāk laika idejām, darbam un attīstībai, kā arī padara Latviju ārzemju investīcijām par pievilcīgāku vidi, norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Grozījumi Komerclikumā paredz vienkāršot pamatkapitāla apmaksas kārtību. Dibinot kapitālsabiedrību un apmaksājot pamatkapitālu naudā, dokuments par apmaksu Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz tikai tad, ja ieguldījuma apmērs pārsniegs 50 000 eiro. Savukārt, palielinot pamatkapitālu, šāds dokuments nebūs jāiesniedz, kamēr pamatkapitāls nesasniedz 50 000 eiro. Tiks atvieglota arī mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība. SIA dibinātāji paši varēs novērtēt mantisko ieguldījumu līdz 25 000...

No pirmdienas, 2. jūnija, iesniedzot importa deklarāciju par akcīzes precēm, kuras paredzēts uzglabāt akcīzes preču noliktavās, deklarācijas un e-AD dati tiek automātiski pārbaudīti un salīdzināti gan AIS, gan Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā (EMCS), informē Valsts ieņēmumu dienests. Deklarējot akcīzes preces, importa deklarācijas sadaļā “Dokumenti” līdz šim izmantoto kodu “0465” vairs nevar norādīt. Tā vietā ir jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: C651 - Regulas (ES) 2022/1636 3. pantā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD) C658 - Regulas (ES) 2022/1636 9. panta 1. punktā minētais alternatīvais dokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Otrs papildinājums sistēmā ir tehniskais risinājums, kas nodrošina iespēju iegūt importa deklarācijas izdruku. Tā ir pieejama, atverot konkrēto deklarāciju un nospiežot pogu . Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa 6. pantam, visa informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un muitu notiek tikai elektroniski. Tas nozīmē, ka izdrukai ir informatīvs raksturs, tai nav juridiska spēka. Vēl viens AIS papildinājumu kopums ir saistīts ar...

Memorands par pārtikas preču tirdzniecību šobrīd ir brīvprātīga iesaistīto pušu iniciatīva, taču, lai nodrošinātu vietējā ražojuma preču īpatsvaru veikalu plauktos un zemākas cenas ilgtermiņā, jāstiprina ražotāju un tirgotāju sadarbība, arī sakārtojot un pilnveidojot attiecīgos normatīvos aktus, trešdien, 28. maijā, sprieda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Deputāti lēma atlikt grozījumu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā izskatīšanu un uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1.septembrim izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kas uzlabotu tirgotāju un piegādātāju savstarpējo attiecību regulējumu pārtikas apritē. Memorands paredz apņemšanos visām iesaistītajām pusēm – ministrijām, ražotājiem un tirgotājiem – veicināt vietējo preču īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos, nodrošināt zemo cenu produktu grozu un cenu salīdzināšanas rīku patērētāju informēšanai, pauda Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tā īstenošanu uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, un iecerēts, ka līdz nākamā gada sākumam iesaistītās puses izvērtēs, kā memorands tiek pildīts un vai tiek sasniegti tā mērķi. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Ekonomikas ministrija norādīja, ka augstas pārtikas cenas uztur arīdzan...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 28.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai neapšaubāmi ir jābūt latviešu valodai. Tādēļ ar grozījumiem valsts valodas lietojumu nostiprināsim vēl vairāk, nepārprotami nosakot, ka Latvijas bankās klientiem ir tiesības saņemt finanšu pakalpojumus latviešu valodā,” pauž Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Līdz ar to primārā valoda jebkurā digitālajā vidē, saziņā un dokumentos, kā arī klātienes apkalpošanā ir latviešu valoda, paredz priekšlikums. Paredzēts, ka prasība par latviešu valodas lietojumu kredītiestādēm būs jānodrošina ne vēlāk kā līdz šī gada 30.septembrim. Tāpat atbalstītais priekšlikums noteic, ka kredītiestāde Latvijā pati var noteikt, kuru Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālo valodu kā papildu valodu tā izmanto saziņā ar klientiem. Saskaņā ar plānotajām izmaiņām attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un finanšu dokumentu kārtošanu ārvalstu klientiem, ja klients piekrīt un banka var to nodrošināt, tie varēs būt arī jebkurā citā Eiropas Savienības vai kandidātvalsts...

Ierakstot telefonsarunas ar klientiem, komersanti bieži vien neaizdomājas, ka šāda rīcība ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Proti, arī balss ieraksts kļūst par personas datiem tad, kad to var saistīt ar konkrētu cilvēku. Līdz ar to šādai datu apstrādei ir jānotiek saskaņā ar Datu regulas prasībām, atgādina Datu Valsts inspekcija. Piemērs. Internetveikala "Datiņš" klienti bieži sūdzas, ka, sazinoties ar šo veikalu, nākas saskarties ar nelaipnu konsultantu attieksmi. Tādējādi uzņēmuma vadība nolēmusi, ka mēneša garumā varētu ierakstīt sarunas, lai izvērtētu darbinieku kompetenci un ētiskumu saziņā ar klientiem, pēc tam veiktu nepieciešamās darbības saziņas uzlabošanai. Vispirms šādai datu apstrādei ir jānosaka atbilstošs un pēc iespējas precīzāks mērķis, kas šajā gadījumā varētu būt konsultāciju kvalitātes novērtēšana. SVARĪGI! Iegūtos ierakstus drīkst izmantot tikai noteiktā mērķa sasniegšanai, nevis citiem, nesaistītiem nolūkiem. Tāpat apstrādei ir jāpiemēro tiesiskais pamats, kas šajā gadījumā ir pārziņa leģitīmo interešu īstenošana. To piemēro, kad komersants veic datu apstrādi, lai aizstāvētu savas intereses; šajā...

Saeimas Finanšu un Budžeta (nodokļu) komisija (turpmāk – Komisija) šī gada 28. maijā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (2. lasījums). Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Tie nosaka, ka turpmāk nekomerciālām publiskas personas kapitālsabiedrībām, kuru darbība pārsvarā tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī publiski privātām kapitālsabiedrībām, būs iespēja neveidot padomi, ja saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja. Minētajā grupā ietilpst arī Veselības ministrijas pārraudzītās kapitālsabiedrības. Veselības ministrija šos grozījumus vērtē kā nozīmīgu soli ceļā uz efektīvāku publisko resursu pārvaldību. Tie dos kapitāla daļu turētājiem lielāku elastību, ļaujot pašiem izvērtēt, kurās kapitālsabiedrībās padome ir nepieciešama, lai stiprinātu pārvaldību, un kurās šāda institūcija nav būtiski nepieciešama. Tā vietā, lai padomes veidošana būtu obligāta, turpmāk šāds lēmums tiks pieņemts, balstoties uz konkrētās kapitālsabiedrības vajadzībām un izvērtējumu. Vienlaikus grozījumi ļaus ietaupīt līdzekļus, kas šobrīd tiek izlietoti padomju locekļu atlīdzībai. Šie resursi tādējādi varēs tikt novirzīti kapitālsabiedrību pamatdarbībai un...

Iepriekšējā rakstā skaidrojām, kas ir vienkāršotā likvidācija, kāds normatīvais regulējums to paredz un kādos gadījumos to var piemērot tiesību subjektiem. Skaidrojām arī, kā šis process norit, ja tiesību subjektam nav valdes pārstāvības tiesību vai likvidatora un attiecīgi vienkāršoto likvidāciju rosina uzsākt Uzņēmumu reģistrs (UR). Taču iniciators paātrinātajam likvidācijas procesam var būt arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). UR rīcība, saņemot VID paziņojumu par darbības izbeigšanu Ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz VID lēmumu, nodokļu administrācija triju dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas nosūta attiecīgo lēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Ja nav konstatēti tiesiski šķēršļi, komercreģistrā tiek izdarīts ieraksts par darbības izbeigšanu, tostarp arī par valdes (padomes, ja ir) atbrīvošanu, vienlaikus UR tīmekļvietnē publicējot paziņojumu par darbības izbeigšanu, kurā uzaicina kapitālsabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Komerclikuma 318.1 panta trešā daļa un 320. panta divi prim daļa). Arī,...

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī īstenoti 14 uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās (M&A) darījumi ar kopējo vērtību 1,37 miljardi ASV dolāru, kas Latviju ierindo piektajā vietā Centrāleiropā, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais Centrāleiropas uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās darījumu apskats. Latvija pēc darījumu vērtības ierindojas piektajā vietā Centrāleiropā aiz Čehijas, kurā darījumu vērtība pirmajā ceturksnī bija 5,77 miljardi ASV dolāru, aiz Grieķijas, kurā darījumu vērtība bija 3,02 miljardi ASV dolāru, aiz Turcijas, kurā darījumu vērtība bija 1,8 miljardi ASV dolāru, un aiz Polijas, kurā darījumu vērtība bija 1,76 miljardi ASV dolāru. Tikmēr Igaunijā 2025.gada pirmajos trijos mēnešos īstenoti 12 M&A darījumi ar kopējo vērtību 273 miljoni ASV dolāru, bet Lietuvā - 14 darījumi kopumā 52 miljonu ASV dolāru vērtībā. "EY" skaidro, ka Latvijas M&A darījumu rādītājus būtiski izceļ "Salling Holding" darījums par "Rimi Baltic" iegādi 1,349 miljardu ASV dolāru apmērā. Minētais darījums šogad pirmajā ceturksnī bija ceturtais lielākais visā Centrāleiropas reģionā. "EY" partneris Baltijas...

Finanšu ministrija (FM) kā politikas veidotāja Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieviešanā mērķtiecīgi turpina darbu pie ES fondu vienkāršošanas. Līdz 2025. gada maijam kopumā saņemti un apkopoti vairāk nekā 400 priekšlikumi no nozaru ministrijām, pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem. Balstoties uz tiem, tiek īstenots rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu īstenošanā. Atsaucoties FM aicinājumam, kas aprīlī tika adresēts sociālajiem un sadarbības partneriem, tika saņemti 260 priekšlikumi – no uzņēmējiem, biedrībām, asociācijām, aģentūrām, institūtiem, kā arī individuālām personām. Šis bija vienkāršošanas procesa otrais posms, lai iegūtu tiešu atgriezenisko saiti par galvenajiem šķēršļiem un uzlabojumiem no partneriem, kas pārstāv uzņēmēju intereses un strādā ar finansējuma saņēmējiem. Pirmajā posmā tika apkopoti ap 150 priekšlikumi no nozaru ministrijām un pašvaldībām. Saņemtie priekšlikumi ir analizēti un ietverti rīcības plānā. Tajā kā prioritātes izvirzītas astoņas jomas, kurās tiek veikti dažāda veida un līmeņa pasākumi administratīvā sloga mazināšanai. Kā augstas prioritātes jomas ar visvairāk saņemtajiem priekšlikumiem...

Noteiktos gadījumos kapitālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām ir paredzēts tā dēvētais vienkāršotās likvidācijas process. Šo procesu var uzsākt Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Uzņēmumu reģistrs (UR). VID šāds pamats ir nodokļu, atskaišu u.tml. jautājumi, bet UR – ja tiesību subjektam nav izpildinstitūcijas vai arī tas nav sasniedzams juridiskajā adresē. Ko darīt, lai vienkāršotā likvidācija netiktu uzsākta un kā rīkoties katrā no vienkāršotās likvidācijas posmiem, stāsta Linda Bespalova, UR Kontroles nodaļas vadītāja, un Viktorija Pogodina, UR Juridiskās nodaļas juriskonsulte, valsts notāre. Kas ir vienkāršotā likvidācija Ar ko vienkāršotā likvidācija atšķiras no parastās likvidācijas? Tiesību subjekta dzīves ciklu nosacīti var iedalīt trīs posmos. Vispirms notiek tā dibināšana - subjekts tiek ierakstīts publiskajā reģistrā. Tad tas - tas darbojas atbilstoši tiem mērķiem, kuriem ir veidots. Ja tā ir biedrība, tad tā darbojas biedru interesēs. Komersants savukārt veic saimniecisko darbību. Ir gadījumi, kad ir nepieciešams noslēdzošais posms - likvidācija....

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji, atsaucoties uz ikgadējo "Ārvalstu investoru noskaņojuma indeksu 2024: Baltijas valstu izdevums" (angļu val.). Pētījums tapis sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rigā (SSE Riga) un RTU Rīgas Biznesa skolu (RBS) Šis ziņojums pirmo reizi sniedz kopīgu skatījumu uz investīciju vidi visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījums apliecina, ka, neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, taču investori uzsver nepieciešamību pēc izlēmīgas rīcības no politikas veidotāju puses - īpaši cilvēkkapitāla attīstības, digitālās transformācijas un efektīvākas publisko resursu izmantošanas jomās, norāda FICIL. Noskaņojuma indeksa rezultāti liecina, ka cilvēkkapitāla jomā visās trijās Baltijas valstīs kā vienu no steidzamākajiem izaicinājumiem investori identificē talantu trūkumu un neatbilstību starp izglītības sistēmu un darba tirgus vajadzībām. Attiecībā uz birokrātijas samazināšanu un budžeta...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka no šī gada 20. jūnija stāsies spēkā jaunas energomarķējuma prasības mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetēm. Šīs prasības palīdzēs patērētājiem vieglāk salīdzināt ierīces pēc to energoefektivitātes, izturības un remontējamības. Kur būs jāatrodas energomarķējumam? Veikalā: pie preces – redzamā vietā, nepārprotami sasaistāms ar konkrēto modeli. Interneta veikalā: energomarķējumam un datu lapai jābūt redzamiem cenas tuvumā. Reklāmās un tehniskajos materiālos: jānorāda ierīces energoefektivitātes klase un klašu diapazons. Par ko informēs energomarķējums? Energomarķējums sniegs informāciju par: baterijas izturību vienā ciklā – cik ilgi ierīce darbojas ar vienu pilnu uzlādi; kritienizturības klasi – ierīces fizisko izturību pret triecieniem; remontējamības klasi – cik viegli ierīci var salabot, tostarp pieejamās rezerves daļas un nepieciešamos instrumentus; baterijas ciklisko izturību – cik daudz uzlādes ciklu baterija spēj izturēt, līdz tās kapacitāte samazinās līdz 80%; korpusa aizsargātības pakāpi (IP kodu) – aizsardzību pret mitrumu un putekļiem. Pārejas periods nav paredzēts: jaunās...

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība - tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses. Ekonomisti vietnē Makroekonomika.lv Latvijas bankas ekonomisti Mareks Mateušs un Nikolā Gavuāls norāda, ka viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu. Tomēr uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu loma Latvijas ekonomikā ir neliela - tie veido vien 4% no kopējās pievienotās vērtības un 9% no nostrādāto stundu skaita. Ekonomisti secinājuši, ka šie uzņēmumi galvenokārt koncentrējas pakalpojumu nozarēs ar salīdzinoši zemu produktivitāti, kā arī šo uzņēmumu sastopamības pieaugums pēc globālās finanšu krīzes bija lielā mērā saistīts ar jaunā uzņēmējdarbības veida - mazkapitāla uzņēmumu - rašanos, nevis ar vispārēju uzņēmumu finansiālās veselības pasliktināšanos. Latvijas Bankas ekonomisti izpētījuši, ka 2022. gadā aptuveni 25% uzņēmumu Latvijā saimniecisko darbību veica ar negatīvu pašu kapitālu. Tas ne tikai liedz šiem uzņēmumiem...

Valdība 20. maijā nolēma no 2. jūnija palielināt lauksaimniekiem iegūstamās marķētās dīzeļdegvielas apmēru, kas nepieciešams lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei atkarībā no kultūrauga veida, vienlaikus palielinot saimniecībai noteikto ieņēmumu kritērija apmēru degvielas saņemšanai. Saimnieki marķētajai dīzeļdegvielai varēs pieteikties līdz 10. jūnijam. Turpmāk augļkopības nozarei marķētās dīzeļdegvielas daudzumu palielinās no 130 līdz 180 litriem par hektāru, dārzeņkopībai - no 130 līdz 290 litriem par hektāru, kā arī konvencionālajām zālāju platībām, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 dzīvnieku apmērā uz hektāru - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Savukārt bioloģiskajām zālāju platībām, kas ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīviem par bioloģisko lauksaimniecību un kurā nodrošināts liellopu blīvums vismaz 0,4 dzīvnieku apmērā uz vienu hektāru, iegūstamās dīzeļdegvielas daudzums palielināts no 130 līdz 145 litriem par hektāru, bet bioloģiskajām zālāju platībām, par kurām lauksaimnieks nodrošina konvencionālo platību nosacījumus - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Tāpat minimālo ieņēmumu prasība dīzeļdegvielas saņemšanai konvencionālajām...

Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus finanšu jomā, Saeima ceturtdien, 15. maijā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības finanšu tirgus digitālās darbības noturībai un mākslīgā intelekta izmantošanai. Likumprojekts noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka. Tāpat likumprojekts noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības. Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai plānota Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām, tai skaitā par visiem apstākļiem, kuri var...