BIZNESS

Rīgas dome apstiprinājusi grozījumus saistošajos noteikumos par ielu tirdzniecības kārtību, paredzot uzņēmējiem ērtāku atļauju saņemšanu, samazinātu birokrātiju un vienotus nosacījumus terasēm visa gada garumā. Rīgas domes 2025. gada 15. oktobra saistošie noteikumi Nr. RD-25-12-sn "Grozījumi Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija saistošajos noteikumos Nr. RD-24-286-sn "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība", kas stājās spēkā 22. oktobrī, paredz, ka āra kafejnīcu īpašniekiem turpmāk nebūs nepieciešams terases demontēt ziemas sezonā, ja darbību tiek plānots atsākt nākamajā gadā. Atļauju varēs saņemt uz periodu līdz 12 mēnešiem, un nodeva ziemā (1. novembris–31. marts) arī turpmāk būs par 50% zemāka. Precizēta arī kārtība reģistrētajai ielu tirdzniecībai, nosakot, ka viena atļauja tiek izsniegta uz laiku līdz trim mēnešiem, lai mazinātu negodīgu konkurenci un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas tirgotājiem. Vienlaikus noteikts, ka viena persona drīkst veikt tirdzniecību ne vairāk kā pie diviem tirdzniecības galdiem, novēršot monopolsituācijas. Galvenie jaunumi uzņēmējiem Atļauja terases darbībai – uz 12 mēnešiem,...

Pārliecība par globālo ekonomiku ir sasniegusi zemāko punktu piecu gadu laikā, liecina KPMG globāli veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Lai noturētu izaugsmi nākotnē, uzņēmumu vadītāji koncentrējas uz stratēģiskiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā (MI), talantos un noturībā pret riskiem. KPMG 2025. gada Globālais izpilddirektoru apskats (CEO Outlook), kurš tiek veidots jau 11. reizi, sniedz unikālu ieskatu 1350 izpilddirektoru domāšanas veidā un stratēģijās. Aptaujā iesaistīti vadītāji no 11 lielākajām pasaules ekonomikām (Austrālija, Kanāda, Ķīna, Francija, Vācija, Indija, Itālija, Japāna, Spānija, Apvienotā Karaliste un ASV), aptverot 12 nozīmīgākās nozares. Kaut arī uzticība globālajai ekonomikai ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim pēdējo piecu gadu laikā uzņēmumu vadītāji joprojām ir optimistiski par savu organizāciju nākotnes perspektīvām. Reaģējot uz notiekošajiem un savstarpēji saistītajiem izaicinājumiem, lielākā daļa līderu jau ir koriģējuši savas izaugsmes stratēģijas. Uzņēmumu vadītāji savu noturību un izaugsmi galvenokārt balsta uz investīcijām MI un augsta potenciāla talantu noturēšanu un pārkvalifikāciju. Arī investīciju atdeves prognozes MI jomā ir paātrinājušās, un...

Uzkrājumi Latvijas pensiju 2. līmenī pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir samazinājusies no 61,6% 2010. gadā līdz 7,9% 2024. gadā, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā Finanšu pieejamības pārskatā 2025 . Tajā skaidrots, ka būtisks priekšnoteikums kapitāla tirgus attīstības veicināšanai ir pietiekams daudzums vietējo nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību uzkrājumu, ko ir iespējams novirzīt investīcijām. Ir vairāki rādītāji, kas netieši liecina, ka šāds potenciāls Latvijā pastāv. Piemēram, kredītu un noguldījumu attiecība Latvijas kredītiestāžu sektorā ir 64%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem eirozonā, kur tas ir vidēji ap 94%. Tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas kredītiestādēs noguldīto naudas līdzekļu netiek aktīvi izmantota tautsaimniecības finansēšanai. Viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai ir šo līdzekļu mobilizēšana, izmantojot vietējā kapitāla tirgus instrumentus. Pārskatā teikts, ka arī Latvijas pensiju otrā līmeņa uzkrājumi pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr to daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir krasi samazinājusies - no...

Kredīta devējiem kredītinformācijas birojā informācija par klientu un viņa saistībām būs jāiesniedz trīs dienu laikā. To paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. maija noteikumos Nr. 327 "Noteikumi par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamām ziņām par maksājuma saistībām"", kas 21. oktobrī izskatīts un atbalstīts valdības sēdē. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja pienākumu minēto informāciju iesniegt ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc klienta (tai skaitā galvinieka) līguma spēkā stāšanās datuma. Laika periods tiek saīsināts, lai samazinātu iespēju, ka bankām un citiem kreditoriem nav pieejama aktuālā informācija par patērētāja noslēgtajām saistībām un spējām atmaksāt kredītus. Tādējādi tiks veicināta arī patērētāju aizsardzība un samazināts to gadījumu skaits, kad patērētājs cieš finansiālus zaudējumus, jo īsā laika periodā ir saņēmis vairākus kredītus, par kuru eksistenci kreditori nav savstarpēji informēti, Veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu, kredītu devējiem būs obligāts pienākums sniegt pašiem un savstarpēji apmainīties ar informāciju par kredītu ņēmēja...

Lai nodrošinātu plašāku atbalsta pieejamību un atvieglotu prasības projektu iesniedzējiem divējāda lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu izstrādei, valdības sēdē 21. oktobrī tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 663 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi”". Komersantiem, kas darbojas šajā jomā jeb ražo preces vai piedāvā tehnoloģijas gan civilām, gan militārām vajadzībām, būs iespēja aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības un piesaistīt profesionālas zināšanas un nozares asociāciju ekspertīzi – uz projekta izmaksām attiecināmas būs izmaksas, kas saistītas ar patentiem un citu nemateriālu aktīvu iegūšanu, kā arī izmaksas par nozares ekspertīzi tirgus un tehnoloģiju izpētei, ciktāl tas nepieciešams projekta īstenošanai. “Patlaban Latvijā jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi attīsta produktus, kas izmantojami gan civilajā, gan militārajā sektorā...

Latvijā tiks palielināti maksājumi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, paredz parlamentāriešu otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka licencēts pārvaldnieks par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 2500 eiro. Līdz šim Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Savukārt persona par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 1500 eiro, kamēr līdz šim maksa bija 250 eiro. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemti vērā plānotie grozījumi attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem un amatpersonām, un prognozētā Latvijas Bankas resursu apmēra palielināšanās, veicot šo prasību ievērošanas uzraudzību. Vienlaikus grozījumi paredz mazāku maksu par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu, nekā licencētajiem, ņemot vērā, ka izskatāmo dokumentu apmērs un sarežģītība atšķiras. Likumprojekts arī paredz, ka reģistrēts pārvaldnieks Latvijas Bankai maksās 2000 eiro gadā līdzšinējo 900 eiro gadā vietā. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemts...

Transportlīdzekļiem no 15. oktobra jāreģistrējas elektroniskajā rindā pirms Latvijas ārējās robežas šķērsošanas, informē Satiksmes ministrija (SM). Transportlīdzekļu reģistrēšana notiks konkrētā sistēmā "lvrobeza.lv" un "lvborder.lv". Elektroniskā rindas rezervācija tiks veikta robežšķērsošanas vietās "Grebņeva", "Pāternieki", "Terehova". Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāvji norādīja, ka kopš 1. oktobra, kad sāka darboties elektroniskās rindas rezervācijas sistēma, kopumā ir veiktas vairāk nekā 3250 rezervācijas. Tostarp gandrīz puse no rezervācijām veiktas robežas šķērsošanai Terehovā, 1000 rezervāciju - robežas šķērsošanai Grebņevā, bet 900 rezervāciju - Pāterniekos. Galvenokārt rinda rezervēta kravas transportlīdzekļiem ar kravu, kā arī kravas transportam ar prioritāti. Rindā reģistrēti gandrīz 1000 vieglie transportlīdzekļi un motocikli, kā arī vairāk nekā 30 autobusi, informēja LVRTC. Maksa par pakalpojumu viena transportlīdzekļa reģistrēšanai elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā noteikta 9,3 eiro apmērā. Pienākums reģistrēt robežšķērsošanas laiku elektroniskajā rindā no 15. oktobra būs visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vēlas šķērsot Latvijas ārējo robežu, izņemot transportlīdzekļus, uz kuriem attieksies likumā noteiktie izņēmumi, piemēram,...

Valdība otrdien, 14. oktobrī, atbalstīja 77 747 eiro pārdalīšanu Tieslietu ministrijas budžetā, lai pilnveidotu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru. Šādi tiktu nodrošināta ziņu reģistrācija un to publisku pieejamība par Latvijas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem. Uzņēmumu reģistram jau šogad tika piešķirts finansējums 10 350 eiro apmērā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra pilnveidošanas darbiem. Šogad tika pilnveidots 2024. gadā izstrādātais juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra risinājums, ieviešot funkcionalitāti notāru lēmumu ģenerēšanai, lēmumu automatizētai izsūtīšanai pieteicējam, kā arī lai minētajā reģistrā iekļautu datus par nekustamā īpašuma īpašnieku - ārvalstu juridisko personu vai juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem atbilstoši grozījumiem Zemesgrāmatu likumā un grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Tāpat tika pilnveidota juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra informācijas publiskā pieejamība informācijas izsniegšanas tīmekļvietnē un datu izplatīšanas servisos. Lasiet arī: Vai dalībnieku sapulci valdes vietā ir tiesīgi sasaukt arī komercsabiedrības...

Valdība 7. oktobra sēdē atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (likumprojekts), lai pilnībā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Direktīvas (ES) 2024/1640 prasības. Šo grozījumu galvenais mērķis ir nodrošināt, ka valsts normatīvie akti, kas regulē informācijas par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) publisko pieejamību, atbilst jaunajām Eiropas Savienības prasībām. Normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami Direktīvas prasību pārņemšanai, ir jāstājas spēkā līdz 2026. gada 10. jūlijam. PLG datu aizklāšana drošības apdraudējuma gadījumā Šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL) jau ir noteikts, ka informācija par PLG, kurš ir nepilngadīgs vai kuram ir ierobežota rīcībspēja, ir ierobežotas pieejamības informācija. Tomēr jaunā Direktīva Nr. 2024/1640 nosaka, ka dalībvalstīm jāparedz atbrīvojums no publiskas piekļuves PLG personiskajai informācijai arī tad, ja tās publiskošana var radīt nesamērīgu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, izspiešanas, vajāšanas, vardarbības vai iebiedēšanas risku. Latvijas regulējumā līdz šim šīs prasības bija...

Turpmāk sociālie uzņēmumi varēs sniegt darbinieku ar invaliditāti darbiekārtošanas pakalpojumus, nepiemērojot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības par licencēm un Darba likumā noteiktās prasības par darba samaksu dīkstāves laikā. Tas samazinās birokrātiju un sociālo uzņēmumu, kas nodrošina darba integrāciju cilvēkiem ar invaliditāti, izmaksas un administratīvo slogu dokumentu kārtošanā. To paredz grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, kas otrdien, 7. oktobrī, pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimai. Grozījumi arī paredz atļaut sociālajiem uzņēmumiem daļēju peļņas sadali līdz 50% no pārskata gada peļņas, ņemot vērā atbilstošus kritērijus. Tas nepieciešams, lai veicinātu privātās investīcijas sociālajos uzņēmumos, jo šobrīd Altum grantu programma ir lielākais šāds investīciju avots, bet ir nepieciešami arī ilgtermiņa risinājumi. Lai mazinātu administratīvo slogu, grozījumi paredz turpmāk sagatavot informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību iesniegšanai Ministru kabinetā reizi trijos gados, nevis divos gados kā līdz šim. Tāpat saskaņā ar Birokrātijas mazināšanas plānu grozījumi paredz...

Atbildes uz jautājumiem par to, kā mūsdienu ģeopolitiskajā realitātē pasargāt uzņēmumu no kiberuzbrukumiem un nenonākt komplicētajās kiberkrāpnieku shēmās, sniegs pieredzējuši eksperti RMS Forum 17. oktobrī rīkotajā tiešsaistes seminārā "Uzņēmuma kiberdrošība 2025". Seminārs ir reģistrēts Datu valsts inspekcijā kā apmācība jomā, kas saistīta ar datu aizsardzības speciālista pienākumu izpildi. Seminārā varēsit uzklausīt vairāku interneta un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistus un ekspertus, lai kopīgi apspriestos par to, kā nodrošināt uzņēmumos informācijas sistēmu konfidencialitāti un autorizētās datu piekļuves risinājumus, kā aizsargāt svarīgākos biznesa datus un fizisko personu datus no nesankcionētas piekļuves un kiberuzbrukumiem. Semināra "Uzņēmuma kiberdrošība 2025" moderators būs Jānis Kārkliņš, SIA iPro pārvaldīto pakalpojumu biznesa attīstības vadītājs. Viņš ar nozares pārstāvjiem šķetinās semināra programmā iekļautos jautājumus, kas skar ikvienu digitālajā vidē: Kā izprast sava uzņēmuma informācijas sistēmas uzbūvi un tās pilnveidošanas veidus? Kiberdrošības riski, krāpšanās shēmas un kā sevi pasargāt? NIS2 un tā praktiskā realizācija dzīvē Kiberdrošības pārvaldnieks - vai obligāts amats...

Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) izplatīja brīdinājumu patērētājiem, atgādinot, ka kriptoaktīvi var būt riskanti un ka patērētāju tiesiskā aizsardzība, ja tāda vispār pastāv, var būt ierobežota atkarībā no tā, kuros kriptoaktīvos patērētājs ieguldījis. Brīdinājumam pievienota faktu lapa, kurā skaidrots, ko Eiropas Savienības (ES) jaunais regulējums – Kriptoaktīvu tirgu regula1 (MiCA regula) – nozīmē patērētājiem. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 Eiropas uzraudzības iestādes iesaka konkrētus soļus, ko patērētāji var spert pirms ieguldīšanas kriptoaktīvos, lai lēmumi par šiem ieguldījumiem būtu pārdomāti, piemēram, ieteicams pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus ES. Kopš 2024. gada decembra MiCA regula attiecas uz noteiktiem kriptoaktīvu veidiem un visā ES ievieš vienotu kriptoaktīvu emitentu un kriptoaktīvu...

No 9. oktobra Eiropā stāsies spēkā prasība pirms maksājuma sākšanas maksājuma veicējam - finanšu iestādei - obligāti veikt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējās atbilstības pārbaudi, informē Latvijas Banka. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir papildu drošības elements ar mērķi nodrošināt, ka maksājuma veicējs pirms rīkojuma par maksājuma izpildi saņem informatīvu paziņojumu par vārda un konta numura atbilstības pārbaudes rezultātu, lai samazinātu krāpšanas un kļūdu risku. Process jānodrošina ne vairāk kā piecu sekunžu laikā. Uzrādītais pārbaudes rezultāts neietekmēs maksātāja tiesības nosūtīt maksājumu atbilstoši sākotnēji ievadītajai informācijai par saņēmēju. Lēmums veikt vai neveikt maksājumu neatbilstības gadījumā joprojām paliek paša maksātāja atbildībā. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir process, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic pirms maksājuma autorizēšanas no maksātāja puses. Tas ietver norādītā maksājuma saņēmēja bankas konta numura (IBAN) un vārda, nosaukuma vai cita identifikatora, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numura vai juridiskās personas identifikatora (LEI), atbilstības pārbaudi. Vārda...

Valdība 30. septembrī atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz sašaurināt Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra kompetenci attiecībā uz statūtos ietvertiem noteikumiem par dažādu daļu kategoriju tiesībām, kā arī paplašināt uz atvērtajiem datiem nododamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Ar grozījumiem plānots risināt identificētu problēmu saistībā ar UR kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas. Tiek sašaurināta UR valsts notāra kompetence, proti, notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu kategorijām, turpmāk vērtēs tikai iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134.panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ņemot vērā, ka komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas gan par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru, gan par daļu skaitu un nominālvērtību, UR valsts notāram minētās ziņas jāpārbauda, lai novērstu statūtos ietvertās pretrunas ziņās, kas tālāk tiks reģistrētas komercreģistrā. Tāpat grozījumi paredz, ka UR atvērto datu veidā nodrošinās piekļuvi...

Valdība otrdien, 30. septembrī izskatīs grozījumus "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", kas iezīmē būtisku soli publiskā kapitāla pārvaldības sistēmas modernizācijā. Likumprojekta mērķis ir ieviest uzlabojumus, stiprinot valsts kā akcionāra lomu kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā un saskaņojot normas ar jaunākajiem Komerclikuma regulējumiem. Šīs izmaiņas radušās, lai novērstu pašreizējās nepilnības, piemēram, sadrumstaloto pārvaldības politiku un formālo pieeju uzdevumu izpildei, kas dažos gadījumos ir radījusi pārkāpumus, piemēram, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Galvenās izmaiņas 1. Aktīva īpašnieka principa ieviešana Grozījumi nostiprina labas pārvaldības principus, kas atvasināti no OECD vadlīnijām, piemēram, informēta un aktīva īpašnieka princips. Turpmāk likumā tiks noteikta kārtība, kas paredz regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta (MK) līmenī katrā politiskajā ciklā. Tiek ieviests jauns, būtisks instruments – gaidu vēstule. Publiskām personām ir pienākums izstrādāt šo vēstuli pirms kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas, tādējādi nodrošinot, ka valsts līdzdalības mērķi tiek kaskadēti līdz pat kapitālsabiedrību darbības stratēģijai. Tiek arī paplašināta...