BIZNESS

Latvijas Banka informē, ka Latvijā normatīvo aktu prasības kontu atvēršanai ir samērīgas, un aicina fiziskās un juridiskās personas zināt savas tiesības, kā arī vērsties Latvijas Bankā situācijās, kad nepieciešamo finanšu pakalpojumu saņemšana Latvijas kredītiestādēs nav iespējama. Konta atvēršana un finanšu pakalpojumi juridiskajām personāmJuridiskās personas maksājumu konta atvēršana ir kredītiestādes un tās klienta civiltiesisks darījums. Atverot maksājumu kontu, kredītiestādēm jāievēro vairāku normatīvo aktu prasības, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ( NILLTPFN likums) prasības. Kredītiestādēm likumā ir noteikts pienākums noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju apiešanas riskus. Neviens normatīvais akts vai Latvijas Bankas vadlīnijas nenosaka, ka, piemēram, atverot kontu juridiskajai personai, vienmēr jāiegūst dokumenti par visiem klienta sadarbības partneriem. Gluži pretēji, šādu dokumentu pieprasīšana visos gadījumos un nevērtējot riskus, nav uzskatāma par riskos balstītu klientu izpēti. Latvijas Banka ir konstatējusi, ka klientu izpētes laikā kredītiestādēs tiek izmantotas...

Vairākas izmaiņas, kuras ietekmēs finanšu sektoru, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un citus likuma subjektus noteic Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā, kuri stājās spēkā 6. martā.Zemāks klienta izpētes slieksnis valūtas maiņas darījumosValūtas maiņas darījumos uzņēmumi turpmāk varēs noteikt zemāku klienta izpētes slieksni par līdzšinējiem 1500 eiro, ja tas būs pamatots ar risku novērtējumu.Tas ļaus efektīvāk identificēt situācijas, kad darījumi tiek sadalīti vairākos mazākos maksājumos, lai izvairītos no klienta identifikācijas.Kriptoaktīvu sektora regulējuma pilnveidošanaGrozījumi precizē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulējumu, nostiprinot to pienākumus AML jomā, tostarp prasības attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un atbildīgo personu noteikšanu.Plašāka piekļuve patieso labuma guvēju informācijaiGrozījumi precizē regulējumu patieso labuma guvēju informācijas pieejamībai, nosakot, ka ikvienai personai ir tiesības tieši un nekavējoties saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistē­­ – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.Šāds regulējums veicina lielāku uzņēmumu caurskatāmību un nodrošina nepieciešamās informācijas pieejamību, tostarp starptautisko un nacionālo...

Lai nodrošinātu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2026. gada 1. aprīļa, valdībā apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi vairākos ar azartspēļu un izložu nozari saistītos Ministru kabineta (MK) noteikumos, Grozījumi bija nepieciešami, lai normatīvajā regulējumā IAUI kā uzraudzības iestādi aizstātu ar VID un nodrošinātu nepārtrauktu funkciju īstenošanu pēc reorganizācijas.Izmaiņas skar regulējumus, kas nosaka azartspēļu un izložu organizēšanas uzraudzību, licencēšanu, grāmatvedības uzskaiti, ziņojumu iesniegšanas kārtību, datu apmaiņu, interaktīvo azartspēļu un izložu organizēšanas sistēmu darbību, pašatteikušos personu reģistra uzturēšanu, kā arī elektronisko sakaru komersantu noslodzes datu nodošanu.Plānotie grozījumi pēc būtības nemaina nozares regulējuma saturu, prasības azartspēļu un izložu organizētājiem vai sabiedrības tiesību aizsardzības mehānismus, skaidro FM. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka visas līdzšinējās IAUI funkcijas azartspēļu un izložu jomā no šī gada 1. aprīļa pāriet VID kompetencē.Komersantiem un citām iesaistītajām pusēm tas nozīmēs, ka līdzšinējā saziņa un pienākumu izpilde turpmāk notiks ar VID kā kompetento iestādi.FM skaidro,...

Plānotā publisko iepirkumu reforma Latvijā neparedz atteikties no zaļā iepirkuma principiem, bet gan mainīt pieeju to īstenošanai, skaidro Finanšu ministrija (FM). Ministrijā uzsver, ka arī pēc reformas publiskie iepirkumi būs jāīsteno, ievērojot ilgtspējas principus, taču regulējums paredz pāriet uz elastīgāku sistēmu, kas pasūtītājiem ļautu izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotākos vides risinājumus.Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka ilgtspējas prasības daudzās jomās jau ir noteiktas Eiropas Savienības līmenī nozaru tiesību aktos, un tās arī turpmāk būs jāievēro, veicot attiecīgos iepirkumus.Reforma paredz arī iespēju veidot kompetences centrus atsevišķās nozarēs, kā arī, ja nepieciešams, noteikt prasības ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanai konkrētās jomās, skaidro FM. Papildus tam nozaru ministrijām, ja nepieciešams, būs jāizstrādā vadlīnijas par zaļā iepirkuma prasību piemērošanu.FM ieskatā šāda pieeja ļaus efektīvāk pārskatīt un novērst nepilnības esošo Ministru kabineta noteikumu regulējumā, jo katrā nozarē zaļā publiskā iepirkuma prasības pēc būtības ir atšķirīgas un arī mainīgas. FM norāda, ka ātra un elastīga zaļā publiskā iepirkuma prasību pārskatīšana ir būtisks...

Digitālās prasmes mūsdienās vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos. Daugavpils Universitāte (DU) Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansēta projekta “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem” ietvaros piedāvā praktiskas uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju bezmaksas apmācības.Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas, taču Īpašs uzsvars likts uz reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no ES Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.Programma paredzēta gan uzņēmumu vadītājiem, gan darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 4. martā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu Muitas likumā, kas paredz vairāku muitas procedūru vienkāršošanu un pilnveidošan, virzīšanu pirmajam lasījumam Saeimā.FM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).Lai nodrošinātu Pasaules Veselības organizācijas protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu minēto saistību izpildi, Muitas likumā būs paredzēts aizliegums izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi.Tāpat FM skaidro, ka ar likumprojektu muitas darbībā piedāvāti jauni risinājumi vai administratīvo slogu mazinoši pasākumi, piemēram, nodrošinot tiesisko skaidrību, tiks noteikts, kurā sistēmā iesniegs personas dokumentus un informāciju. Paredzēts, ka dokumentus un informāciju jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ja vien tie nav iesniedzami Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās vai Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS).Grozījumi...

Būvniecības nozare Baltijā šobrīd atrodas nozīmīgu pārmaiņu krustpunktā. Strauji augošās būvniecības izmaksas, piegāžu ķēžu izaicinājumi, procentu likmju svārstības un pieprasījuma transformācija liek nozares dalībniekiem pārskatīt attīstības stratēģijas.27. martā tiek rīkota XXVI starptautiskā konference "Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2026", pulcējot nozares vadošos ekspertus, attīstītājus, finanšu sektora pārstāvjus, juristus un politikas veidotājus no Latvijas un Baltijas valstīm, lai diskutētu par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm un izaicinājumiem. Konference norisināsies klātienē viesnīcā Hilton Garden Inn Riga Town un būs vērojama arī tiešsaistē YouTube platformā. Konferences darba valoda: latviešu, angļu (ar tulkojumu)Konferences pirmā plenārsēde, kuru vadīs arhitektu biroja Nams valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, tiks veltīta globālām tendencēm un ekonomiskajai ietekmei uz tirgu. Ekonomiste un Lietuvas Republikas parlamenta deputāte Jekaterina Rojaka analizēs mega projektu attīstību un to ietekmi uz Baltijas valstīm, savukārt Luminor Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtēs ekonomikas ietekmi uz nozari Latvijā.Eksperti diskusijās pievērsīsies arī praktiskiem tirgus izaicinājumiem:Arnoldas Antanavičius (PROFITUS Lietuva) salīdzinās nekustamā īpašuma...

Lai stiprinātu klientu drošību un sekmētu profesionālu darbību skaistumkopšanas jomā, pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija, paredz valdības sēdē 3. martā apstiprinātie Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumos Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu"". Grozījumi ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību, norādīt ne tikai pakalpojuma veidu, bet arī nodarbināto profesionālo kvalifikāciju. Izmaiņas izstrādātas pēc nozares priekšlikumiem, lai stiprinātu klientu drošību un sekmētu profesionālu darbību skaistumkopšanas jomā.Turpmāk skaistumkopšanas vai tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem Veselības inspekcijai būs jāiesniedz informācija arī par nodarbināto personu kvalifikāciju un prasmēm, piemēram, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, kosmētiķis, manikīra un pedikīra speciālists, frizieris, mikropigmentācijas speciālists, grimētājs, pirts meistars u.c., savukārt atsevišķi būs jānorāda, ja pakalpojuma sniedzējs prasmi būs apguvis kursos. Izveidotā sistēma nodrošinās vienotu datubāzi, kas ļaus skaidri nošķirt speciālistus ar profesionālo izglītību un nozarē strādājošos pēc kursu apguves. Publiski pieejamais saraksts Veselības inspekcijas...

Valdība 3. martā nolēma pagarināt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinātos nacionālos importa aizliegumus lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas līdz 2027. gada 1. jūlijam. To paredz valdībā akceptētais likumprojekts "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā". Ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizlieguma ietekmi Latvijā, kurā secināts, ka šo preču imports ir būtiski samazinājies.ZM norāda, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās un Latvija kā robežvalsts īpaši izjūt nepieciešamību stiprināt savu drošību. Valsts drošība nav tikai militārs jautājums - tā ietver arī ekonomisko drošību un spēju nepieļaut atkarību no agresorvalstu precēm.Aizliegums neattiecas uz tranzītuMinistrijā skaidro, ka Latvija aizliedza atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu 2024. gada 8. martā. Tas paredz aizliegumu Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm. Aizliegums neattiecas uz tranzītu un piegādēm citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.Savukārt ES 2024....

Ziemeļu Investīciju banka (NIB) ir parakstījusi 50 miljonu eiro aizdevuma līgumu ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, lai paplašinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā.Finansējums paredzēts dažādām MVU investīcijām, tostarp tehnikas un iekārtu iegādei (piemēram, lauksaimniecības un ražošanas tehnikai, kā arī pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajam aprīkojumam), ieguldījumiem nekustamajos īpašumos (tostarp lauksaimniecības un ražošanas ēkām), kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.Finansējums galvenokārt paredz aizdevumus līdz 1 miljonam eiro, daļu finansējuma novirzot mazākiem aizdevumiem – līdz 250 000 eiro – MVU lauku reģionos. Parasti MVU šos līdzekļus izmanto mežsaimniecības, lauksaimniecības un ražošanas iekārtu, kā arī smagās tehnikas iegādei. Tāpat uzņēmumi investē pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu būvniecībā vai atjaunošanā.“Šis finansējums ļaus ALTUM vēl vairāk stiprināt mūsu pieprasītāko tiešās kreditēšanas segmentu – mazos un vidējos uzņēmumus, tostarp lauksaimniekus un reģionos strādājošos uzņēmumus. Papildu resursi sniegs iespēju finansēt investīciju projektus, kas veicinās produktivitātes kāpumu, modernizēs iekārtas un infrastruktūru, kā arī kopumā sekmēs ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību,” norāda ALTUM valdes...

Latvijas ekonomika pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījusi 2,1% izaugsmi, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina 27. februārī publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada griezumā paātrinājies līdz 2,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP palielinājies par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem. IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm. Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 3,2%, bet pakalpojumu nozare pieauga par 1,6%.No izlietojuma puses lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošinājis ļoti spēcīgais investīciju kāpums – par 9,8%, kur līdzās augošajiem publisko investīciju apjomiem un Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai sākušas palielināties arī privātās investīcijas, ko veicinājusi arī aktīvākā uzņēmumu kreditēšana.Spēcīgāku izaugsmi pērn uzrādījis arī privātais patēriņš, kas pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījis 0,8% kāpumu. Privātā patēriņa dinamika beidzot sāk atspoguļot pēdējos gados vērojamo spēcīgo algu kāpumu un pirktspējas atjaunošanos...

Konkurences padome (KP) informē, ka ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā. 26. februārī pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē."KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.Horizontālas aizliegtas vienošanās jeb karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tādēļ par minētā pārkāpuma izdarīšanu tirgus dalībniekiem var tikt piemērots naudas sods līdz 10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram.KP procesuālo darbību mērķis ir pārliecināties par iespējamā pārkāpuma esamību konkrēto tirgus dalībnieku, pret kuriem ir ierosināta izpētes lieta, darbībās, procesuālo darbību laikā iegūstot...

Šogad 1. martā stāsies spēkā grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, nosakot likmju izmaiņas un paplašinot autoceļu tvērumu. Tāpat kā līdz šim, autoceļu nodeva ir jāmaksā tikai kravas auto ar pilnu masu virs trim tonnām, atgādina Satiksmes ministrija. Autoceļu lietošanas nodeva netiks attiecināta uz visu reģionālo autoceļu tīklu, bet gan, ņemot vērā to funkcijas, satiksmes intensitāti un izmantošanas raksturu. Savukārt iekasētā nodeva ļaus šos ceļus atjaunot. Kam jāiegādājas vinjetes?Vinjetes, tāpat kā līdz šim, nav nepieciešamas kravas auto, kas nodevas autoceļus neizmanto, piemēram, visiem tiem, kas pārvadā kravas savā saimniecībā vai tuvākā apkārtnē un nebrauc pa nodevas autoceļu.Vienlaikus vinjetes joprojām nav nepieciešamas vieglajiem auto ar pilnu masu virs trim tonnām. Aktuālajā Autoceļu lietošanas nodevas likuma redakcijā ir paplašināts vinješu tvērums, lai novērstu iespēju izvairīties no vinjetes maksājuma, jo nereti pārvadātāji tranzītā apzināti izvēlējās maršrutus, kas atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas.Nodeva tiek attiecināta uz autoceļiem vai to posmiem, kuri funkcionāli tiek izmantoti kā apvedceļi, lai...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) no 2025. gada 6. marta līdz 30. oktobrim izvērtēja e-komercijas uzņēmumu distances līgumu noteikumus, patērētāju informēšanu par atteikuma tiesībām, atteikuma veidlapu pieejamību, cenu un akcijas cenu norādīšanu, kā arī veica cenu monitoringu.Distances tirdzniecības uzraudzības projekta rezultāti liecina – visos pārbaudītajos komersantu līgumos konstatētas patērētāju tiesībām neatbilstošas normas. Biežākās problēmas saistītas ar neskaidrām cenām, nepilnīgu informāciju par preču atgriešanu, kā arī ierobežojošām vai pretrunīgām prasībām atteikuma tiesību izmantošanā.Galvenais patērētāju tiesību pārkāpumu iemesls – atteikuma tiesībasPatērētāji bieži netiek pienācīgi informēti par atteikuma iespējām vai saskaras ar nepamatotiem šķēršļiem – tīmekļa vietnēs nav atteikuma veidlapu, nav skaidras naudas atgriešanas kārtības vai tiek sniegta maldinoša informācija par preču atgriešanu.To apliecina arī sūdzību statistika: no 2025. gada 1. janvāra līdz 1. augustam 56% no PTAC saņemtajām sūdzībām (108 no 192) bija saistītas ar atteikuma tiesībām.Pirms pirkuma veikšanas PTAC iesaka pārliecināties:vai mājaslapā ir skaidri norādītas atteikuma tiesības un pieejama atteikuma veidlapa;vai noteikumos nav...

Turpmāk "zaļā koridora" priekšrocībām varēs kvalificēties komersanti, kuru eksporta apjoms sasniedz 10 miljonus eiro līdzšinējo piecu miljonu eiro vietā, 24. februārī nolēma valdība.Ministru kabineta (MK) noteikumi "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" paredz, ka "zaļā koridora" saraksts tiek automātiski papildināts ar uzņēmumiem, kuru eksporta vai investīciju apjoms un darbinieku skaits sasniedz noteiktu slieksni. Sākotnēji tika lēsts, ka šiem kritērijiem varētu atbilst ap 465 komersantu, taču nebija iespējams prognozēt, cik daudz pakalpojumu tie faktiski pieprasīs.Pēc noteikumu stāšanās spēkā 2025. gada 6. maijā Ekonomikas ministrija (EM) secināja, ka jaunradītais pakalpojumu slogs ir pārāk augsts un visu "zaļā koridora" komersantiem sniedzamo pakalpojumu izpildi divreiz īsākos termiņos nav iespējams veikt esošo resursu robežās. Papildus tam praksē konstatēts, ka vienotas, regulāri atjaunotas informācijas par iesaistīto pakalpojumu sniedzēju pieejamo kapacitāti prioritāro projektu apkalpošanai trūkums apgrūtina "zaļā koridora" koordinēšanu un savlaicīgu sastrēgumu identificēšanu. Tādēļ EM uzskata, ka nepieciešams ieviest regulāru kapacitātes ziņošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai...