BIZNESS

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja "Jaunās vienotības" (JV) deputātu iesniegtos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz Centrālās statistikas pārvaldei (CSP) publicēt datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju.Tāpat komisija pauda atbalstu grozījumu virzīšanai steidzamības kārtā. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.Viena no grozījumu iesniedzējām Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka šāds saraksts jau reiz tika publicēts laikā, kad Ekonomikas ministriju (EM) vadīja Ilze Indriksone (NA). Vēlāk publicēšana tika pārtraukta, taču Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdeva līdz 7. aprīlim publicēt uzņēmumu sarakstu, kas turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Šis uzdevums nav izpildīts, jo normatīvie akti paredzot ierobežojumus šādas informācijas publiskošanai.Tādēļ, lai izbeigtu jebkādu kavēšanos un juridiskos strīdus, maksimāli ātri nepieciešams pieņemt šos likuma grozījumus, teica Kalniņa-Lukaševica.Iekšlietu ministrijai par šiem grozījumiem iebildumu nebija. Arī EM Analītikas dienesta vadītāja vietniece Irita Kornete-Līva norādīja, ka...

Datu valsts inspekcijā bieži vien vēršas uzņēmumu pārstāvji, paužot neizpratni par to, ka viņu vārdi, uzvārdi un pat personas kodi ir publiski pieejami Uzņēmumu reģistrā. Viņus uztrauc arī tas, ka šos datus savām vajadzībām apkopo un tālāk izplata citi komersanti, sniedzot ziņas par uzņēmumu amatpersonām jebkuram interesentam kā daļu no informācijas par uzņēmumu.Inspekcija jau iepriekš ir sniegusi viedokli par personas datu publisku pieejamību Uzņēmumu reģistrā, skaidrojot, ka šādu personas datu apstrādi nosaka normatīvais regulējums. Tas paredz, ka Uzņēmumu reģistram ir pienākums padarīt uzņēmumu pārstāvēttiesīgo personu datus publiski pieejamus.Attiecībā uz šādu publiski pieejamu datu izmantošanu privātu organizāciju komerciālos nolūkos, jāzina, ka normatīvie akti pieļauj arī šādu datu atkalizmantošanu - iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošanu komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto, neveicot valsts pārvaldes uzdevumus.Lai arī šāda apstrāde tiek pieļauta normatīvajā regulējumā, organizācijai kā pārzinim...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. aprīlī pirms Publisko iepirkumu likuma grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā Saeimā samazināja sākotnēji publisko iepirkumu reformā plānotos iepirkumu sliekšņus jeb robežvērtības, kā arī noteica jauno sliekšņu spēkā stāšanos no 2028. gada.Vienlaikus komisija nolēma, ka galīgais balsojums par likumprojektu trešajam lasījumam notiks pēc nedēļas, 21. aprīlī, pamatojot šo lēmumu ar nepieciešamību vēl precizēt dažus likumprojekta pantus un pārejas noteikumus.Saeimā iepriekš divos lasījumos atbalstītā publisko iepirkumu reforma ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredzēja atteikšanos no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus - 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos slieksni bija paredzēts celt no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos - no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro.Tomēr pēc vairāk nekā mēnesi ilgušajām diskusijām darba grupās ar iesaistītajām organizācijām pirms skatīšanas trešajā lasījumā nolemts vienoties...

Nepaspējot uzklausīt visas iesaistītās puses, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 15. aprīlī nolēma nākamajā sēdē turpināt skatīt Iekšlietu ministrijas (IeM) likumprojektu, kas paredz ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šā gada 1. oktobra, vienlaikus paredzot izņēmumu līgumiem, kas noslēgti līdz šim datumam.Komisijas sēdē deputāti galvenokārt pauda atbalstu likumprojekta mērķim mazināt telefonkrāpniecības riskus, tomēr deputāti izteica arī šaubas, vai SIM karšu obligāta reģistrācija šos riskus mazinās.Tāpat nozares pārstāvošās organizācijas ir paudušas bažas par papildu administratīvo slogu elektronisko sakaru operatoriem un aicināja veikt padziļinātu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredzes analīzi, vai līdzīgs regulējums faktiski ir samazinājis krāpniecību un organizēto noziedzību.Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vēstulē komisijai teikts, ka LDDK atbalsta krāpniecības mazināšanas iniciatīvas, taču LDDK ieskatā šāds risinājums ir sasteigts un uzliek nesamērīgu slogu elektronisko sakaru operatoriem, kuriem jāparedz gan būtiskas izmaksas sistēmu straujai izveidei un pielāgošanai, gan jaunu klientu identifikācijas mehānismu ieviešanai un citi aspekti.Tādējādi LDDK aicināja...

Ministru kabineta sēdē 14. aprīlī atbalstīti grozījumi mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programmā, tai paredzot vēl 17.6 milj. EUR. Tas ļaus turpināt atbalsta sniegšanu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem” ir izstrādāti, lai nodrošinātu aizdevumu programmas nepārtrauktu darbību un turpinātu sniegt atbalstu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības posmā. Mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programma ir sevi pierādījusi kā vienu no pieprasītākajiem finanšu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Līdz 2026. gada 31.martam atbalsts piešķirts 632 uzņēmumam, tostarp 368 jaunuzņēmumiem, kopējā finansējuma apjomam sasniedzot vairāk nekā 29 milj. EUR. Pieejamais ERAF finansējums ir apgūts, kas apliecina instrumenta nozīmīgumu un nepieciešamību turpināt tā darbību.“Programmas rezultāti skaidri parāda, ka šis instruments ir efektīvs – tas palīdz radīt jaunas darba vietas, veicina inovācijas un stiprina uzņēmējdarbības vidi visā Latvijā. Ar šiem grozījumiem mēs nodrošinām, ka vēl vairāki simti...

Eiropas Parlaments 30. martā pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir stiprināt ceļotāju tiesības, kad tie vienā kompleksā iegādājas dažādus pakalpojumus, piemēram, lidojumus, pārsēšanos, izmitināšanu vai ekskursijas. Ārkārtējos un nenovēršamos apstākļos (“nepārvaramu vara”) ceļotājiem būs tiesības atcelt kompleksos pakalpojumus bez izbeigšanas maksas.Atjauninātajā direktīvā ir precizēts, kurus ceļojumus un pakalpojumus var uzskatīt par kompleksiem ceļojumiem. Kompleksie ceļojumi, kuros ceļojumu rīkotāji apvieno tādus ceļojuma pakalpojumus kā lidojumi, izmitināšana un ekskursijas, ir pieprasīti ceļotāju vidū. Tomēr komplekso ceļojumu sarežģītības dēļ ceļotājiem var rasties grūtības atgūt izdevumus, ja kompleksais ceļojums tiek atcelts. Tādu lielu uzņēmumu kā Thomas Cook maksātnespēja, kā arī Covid-19 krīzes ietekme ir parādījusi, ka ir jāuzlabo spēkā esošie noteikumi, lai nodrošinātu labāku aizsardzību. Reaģējot uz to, Eiropas Komisija 2023. gada oktobrī ierosināja pārskatīt 2015. gada Komplekso ceļojumu direktīvu, lai vienkāršotu komplekso ceļojumu noteikumus un stiprinātu ceļotāju aizsardzību.Eiropas Savienības valstu rīcībā būs 28 mēneši no jauno noteikumu spēkā stāšanās dienas, lai tos transponētu valsts tiesību aktos,...

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmi visvairāk ietekmē nodokļi, augstās enerģijas cenas un smagnēja birokrātija, noskaidrots SEB bankas veiktajā aptaujā Baltic Business Outlook visās trīs Baltijas valstīs.Vērtējot savu uzņēmumu izaugsmes iespējas 2026. gadā, divas trešdaļas MVU Baltijas valstīs ir noskaņoti piesardzīgi optimistiski. Kā galvenie uzņēmējdarbības attīstības šķēršļi visās Baltijas valstīs tiek minēti nodokļu slogs un enerģijas cenas.No visiem uzņēmējiem pie piesardzīgiem optimistiem sevi pieskaita 71% Latvijā, 66% Igaunijā un 64% Lietuvā. Ja Latvijā un Igaunijā optimistu skaits gada laikā praktiski nav mainījies, Lietuvā tas ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem, salīdzinot ar 2025. gada aptauju. Lietuvā ir pieaudzis pesimistu skaits - šogad tādi ir 23% uzņēmēju, salīdzinot ar 15% pērn. Savukārt Igaunijā un Latvijā, kur attiecīgi 25% un 21% ir pesimistiski uzņēmēji, šis rādītājs nav būtiski mainījies.Kas ietekmē biznesa izaugsmi?Aptaujas dati rāda, ka Latvijā vērojama jaukta attieksme pret biznesa izaugsmi dažādās nozarēs. Administratīvie un atbalsta pakalpojumi izceļas kā stabilākā nozare ar 100%...

Šogad 12 Latvijas pilsētās ir atvērta 21 jauna kredītiestāžu klātienes pakalpojumu sniegšanas vieta, no tām 8 pastāvīgās un 13 alternatīvās pakalpojumu sniegšanas vietas. Latvijas Bankas rosinātā prasība noteikt kritērijus kredītiestāžu klātbūtnei reģionos nodrošinās finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas sekmē visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.2026. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Kredītiestāžu likumā (73.2 pants) un Latvijas Bankas 2024. gada 25. novembra noteikumi Nr. 353 "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi" (turpmāk – noteikumi), saskaņā ar kuriem lielākajām kredītiestādēm, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 73.1 panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar noteikumiem. Tiesiskā regulējuma mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta.Citadele banka ir atvērusi trīs klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas, no tām vienu...

Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā 13. aprīlī vienlaicīgi norisināsies taksometru nozares protesta akcijas, slēdzot šo pilsētu centrus, informē taksometru nozari pārstāvošās organizācijas. Organizatori informē, ka Rīgā Valsts un pašvaldības policija brauciena laikā slēgs pilsētas centru, tā apkārtni un tiltus pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, lai nodrošinātu protesta kolonnas virzību.Daugavpilī paredzēts slēgt satiksmi Vienības laukumā, bet Jelgavā - Pilssalas ielā, pašvaldības automašīnu stāvlaukumā. Akcijas norises vietās tiks nodrošināta kārtība saskaņā ar pašvaldību saskaņojumiem.Protesta akcija Rīgā sāksies Zaķusalā plkst. 8 ar pulcēšanos, bet no plkst. 9 līdz 11 notiks protesta brauciens pa Rīgu policijas pavadībā. Brauciena maršruts ir Zaķusalas krastmala - Salu tilts - Krasta iela - Ģenerāļa Radziņa krastmala - Kārļa Mīlenbaha iela - Emīlijas Benjamiņas iela (Satiksmes ministrija) - 13. janvāra iela -Akmens tilts - Mūkusalas iela ("Bolt Operations" administrācijas ēka) - Mūkusalas aplis - Salu tilts - atpakaļ uz Zaķusalu.No plkst. 11 līdz 14 paredzēta preses konference un mītiņš.Protesta akciju organizē Taksometru pārvadājumu...

Mūsdienu digitālajā laikmetā jautājums vairs nav par to, vai uzņēmums saskarsies ar kiberincidentu, bet gan — kad tas notiks. Teju ikviens no mums ir saņēmis dīvainus e–pastus ar aicinājumiem atvērt aizdomīgus pielikumus vai «iepazīties ar fotoattēliem», un ne mazums ir pieredzējuši situācijas, kurās pēc neapdomīga klikšķa dators sāk uzvesties neparedzami. Šīs šķietami sīkās neērtības var būt sākums nopietnam kiberincidentam, kas spēj pilnībā paralizēt uzņēmuma darbību, sagraut tā reputāciju un radīt neatgriezeniskus datu zaudējumus, skaidroja Jānis Kravcovs, Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas Informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks, vebinārā «Kā rīkoties kiberincidenta gadījumā».Kas ir kiberincidents?Lai efektīvi cīnītos ar apdraudējumu, vispirms ir jāsaprot tā daba. Kiberincidents ir jebkurš notikums, kas apdraud informācijas sistēmas vai datortehnikas konfidencialitāti, integritāti vai pieejamību. Tas nav tikai mistisks hakeru uzbrukums no tālām valstīm; tie var būt uzbrukumi tīmekļvietnēm, serveru darbības traucējumi, pikšķerēšanas mēģinājumi vai ļaunatūras uzstādīšana ar mērķi izkrāpt datus vai finanšu līdzekļus.Bieži vien kiberincidents izpaužas kā e–pasta kontu uzlaušana, no...

Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmais jaunus noteikumus, kas paplašina Eiropas Savienības (ES) banku maksātnespējas regulējuma tvērumu, attiecinot noregulējuma procedūras arī uz mazām un vidējām bankām. Jauno noteikumu mērķis ir samazināt bankrotu ietekmi uz ekonomiku un aizsargāt noguldītājus, paplašinot to banku loku, uz kurām attiecas ES tiesību akti par banku maksātnespēju, labāk aizsargājot nodokļu maksātāju naudu. Iecerēts, ka noteikumi arī pilnvaros iestādes efektīvāk pārvaldīt iespējamos banku bankrotus un saskaņos noguldītāju aizsardzību visā ES.EP skaidro, ka maksātnespējas vai noregulējuma procedūrās prioritāte atmaksas hierarhijā tiek piešķirta noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) - nozares finansētai sistēmai, kas aizsargā noguldījumus līdz 100 000 eiro un pēc tam atgūst šos līdzekļus kā privileģēts kreditors. Privātie noguldītāji un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido otro līmeni, bet tiem seko mazās publiskās iestādes, piemēram, pašvaldības un reģionālās pašvaldības, ja vien tie nav profesionāli investori.Papildus standarta ES garantijai 100 000 eiro apmērā uz vienu noguldītāju katrā bankā tiks aizsargāti arī daži noguldījumi,...

No 14. aprīļa līdz 22. maijam lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumu saņemšanai, iesniedzot ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).Lai saņemtu atbalstu, lauksaimniekiem EPS jāaizpilda un jāiesniedz ģeotelpiskais iesniegums, kurā jānorāda apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības un pieteiktie atbalsta veidi. Elektroniskā pieteikšanās sistēma nodrošina iespēju precīzi iezīmēt laukus kartē un pievienot nepieciešamo informāciju par saimniecībā apsaimniekotajām platībām.Ja iesniegums tiks iesniegts pēc noteiktā termiņa, to vēl būs iespējams iesniegt līdz 15. jūnijam, taču šādā gadījumā tiks piemērots atbalsta samazinājums.LAD aicina lauksaimniekus izvērtēt, kuriem atbalsta veidiem plānots pieteikties, rūpīgi pārbaudīt, vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir iekļauti visi atbilstošie atbalsta veidi, sezonas laikā ievērot dokumentu iesniegšanas termiņus un saimniekot atbilstoši noteiktajām prasībām, kā arī savlaicīgi sniegt atbildes uz LAD informācijas pieprasījumiem.Ar atbalsta veidiem un to saņemšanas nosacījumiem iespējams iepazīties LAD tīmekļvietnes sadaļā “Platību maksājumi”, savukārt informatīvais materiāls par platību un dzīvnieku maksājumiem pieejams sadaļā “Platību maksājumi → Rokasgrāmatas un veidlapas, kur sniegti detalizēti nosacījumu...

Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms krājobligācijās ir sasniedzis augstāko līmeni - 400 miljonus eiro, informē Valsts kase. Kopš pagājušā gada novembra vietnē www.krajobligacijas.lv Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņu 3 mēneši, kas strauji kļuva populāras, nostiprinot savu pozīciju kopējā krājobligāciju termiņu piedāvājuma - 6 un 12 mēneši, 2, 3, 5, 7 un 10 gadi - klāstā.Nepilnu piecu mēnešu laikā iedzīvotāju ieguldījumu apjoms jaunajās 3 mēnešu krājobligācijās sasniedza 35 milj. eiro un ieguldītāju skaits šobrīd pārsniedz 1300. Joprojām populāras ir arī 6 un 12 mēnešu krājobligācijas, taču ieguldītāji, kas vēlas saņemt ar nodokļiem neapliekamu fiksētu ienākumu ilgtermiņā, izvēlas garāka termiņa krājobligācijas ar augstākām procentu likmēm. Aptuveni divas trešdaļas no dzēstā krājobligāciju apjoma tiek ieguldītas atkārtoti, izmantojot arī vietnē pieejamu automātiskas pārguldīšanas iespēju. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien nolēma nevirzīt Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Tūrisma likumā, ar kuriem plānots precizēt terminus "tūrists", "tūrisms" un "darījumu tūrisms", kā arī paplašināt tūristu mītņu definīciju.Saeimas komisijā 24. martā, opozīcijas partiju deputātiem balsojot "pret" un "atturos", grozījumi netika atbalstīti.Tāpat grozījumus nevirzīs tālāk izskatīšanai Saeimā. Tādējādi grozījumi patlaban paliek izskatīšanā komisijā līdz tālākam lēmumam.Likumā iecerēts paplašināt tūristu mītņu definīciju, iekļaujot tajā arī īstermiņa īres vietas, piemēram, dzīvokļus, vasarnīcas vai mājiņas, kuras piedāvā "Airbnb", "Booking.com", "ss.com" vai līdzīgās platformās. Turpmāk šīs īres mītnes tiktu uzskatītas par daļu no oficiālā tūrisma izmitināšanas pakalpojumu sektora.Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS) sēdē pauda, ka asociācija atbalsta ierosinātos grozījumus, jo, paplašinot tūristu mītņu definīciju, būtu iespējams iegūt pilnīgākus datus, kā arī tas nebūtu būtisks papildu slogs - iesniegt atskaites.Tūrisma likumā plānots precizēt lietotos terminus, lai tie atbilstu mūsdienu tūrisma nozares reālajai situācijai un starptautiskajai praksei. Tiks precizēta...

Datu valsts inspekcija (DVI) saņem iedzīvotāju iesūtītas publikācijas par pasākumiem un konkursiem, kuros organizācijas aicina cilvēkus pieteikties, iesniedzot savus personas datus. Šajās publikācijās atšķiras tas, cik daudz informācijas organizācijas sniedz par datu apstrādi. Tāpēc DVI tiek lūgts skaidrot, kāda informācija organizācijām būtu jānorāda. Proti, kas publikācijā jāiekļauj, lai potenciālie dalībnieki būtu informēti par to, kas būs atbildīgs par viņu iesniegto datu apstrādi.Piemērs: Anna sociālajā tīklā Facebook ievēro kāda uzņēmuma lapā publicētu informāciju par tā organizēto konkursu, aicinot cilvēkus dalīties ar fotogrāfijām, kā tie sagaida pavasari. Publikācijā aprakstīts, ka, lai piedalītos konkursā, uz publikācijā norādīto e-pasta adresi jānosūta fotogrāfija, dalībnieka vārds un uzvārds, kā arī kontaktinformācija saziņai. Anna ievēro, ka publikācijā nav skaidri norādīts, ka uzņēmums ir personas datu pārzinis. Tāpat Anna uzskata, ka par pašu uzņēmumu, kas aicina iesniegt personas datus, norādīts pārāk maz – ir uzņēmuma nosaukums, bet ne reģistrācijas numurs.Datu regulā nav izsmeļoši uzskaitīts, kāda tieši informācija organizācijai par savu...