BIZNESS

Atbildes uz jautājumiem par to, kā mūsdienu ģeopolitiskajā realitātē pasargāt uzņēmumu no kiberuzbrukumiem un nenonākt komplicētajās kiberkrāpnieku shēmās, sniegs pieredzējuši eksperti RMS Forum 17. oktobrī rīkotajā tiešsaistes seminārā "Uzņēmuma kiberdrošība 2025". Seminārs ir reģistrēts Datu valsts inspekcijā kā apmācība jomā, kas saistīta ar datu aizsardzības speciālista pienākumu izpildi. Seminārā varēsit uzklausīt vairāku interneta un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistus un ekspertus, lai kopīgi apspriestos par to, kā nodrošināt uzņēmumos informācijas sistēmu konfidencialitāti un autorizētās datu piekļuves risinājumus, kā aizsargāt svarīgākos biznesa datus un fizisko personu datus no nesankcionētas piekļuves un kiberuzbrukumiem. Semināra "Uzņēmuma kiberdrošība 2025" moderators būs Jānis Kārkliņš, SIA iPro pārvaldīto pakalpojumu biznesa attīstības vadītājs. Viņš ar nozares pārstāvjiem šķetinās semināra programmā iekļautos jautājumus, kas skar ikvienu digitālajā vidē: Kā izprast sava uzņēmuma informācijas sistēmas uzbūvi un tās pilnveidošanas veidus? Kiberdrošības riski, krāpšanās shēmas un kā sevi pasargāt? NIS2 un tā praktiskā realizācija dzīvē Kiberdrošības pārvaldnieks - vai obligāts amats...

Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) izplatīja brīdinājumu patērētājiem, atgādinot, ka kriptoaktīvi var būt riskanti un ka patērētāju tiesiskā aizsardzība, ja tāda vispār pastāv, var būt ierobežota atkarībā no tā, kuros kriptoaktīvos patērētājs ieguldījis. Brīdinājumam pievienota faktu lapa, kurā skaidrots, ko Eiropas Savienības (ES) jaunais regulējums – Kriptoaktīvu tirgu regula1 (MiCA regula) – nozīmē patērētājiem. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 Eiropas uzraudzības iestādes iesaka konkrētus soļus, ko patērētāji var spert pirms ieguldīšanas kriptoaktīvos, lai lēmumi par šiem ieguldījumiem būtu pārdomāti, piemēram, ieteicams pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus ES. Kopš 2024. gada decembra MiCA regula attiecas uz noteiktiem kriptoaktīvu veidiem un visā ES ievieš vienotu kriptoaktīvu emitentu un kriptoaktīvu...

No 9. oktobra Eiropā stāsies spēkā prasība pirms maksājuma sākšanas maksājuma veicējam - finanšu iestādei - obligāti veikt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējās atbilstības pārbaudi, informē Latvijas Banka. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir papildu drošības elements ar mērķi nodrošināt, ka maksājuma veicējs pirms rīkojuma par maksājuma izpildi saņem informatīvu paziņojumu par vārda un konta numura atbilstības pārbaudes rezultātu, lai samazinātu krāpšanas un kļūdu risku. Process jānodrošina ne vairāk kā piecu sekunžu laikā. Uzrādītais pārbaudes rezultāts neietekmēs maksātāja tiesības nosūtīt maksājumu atbilstoši sākotnēji ievadītajai informācijai par saņēmēju. Lēmums veikt vai neveikt maksājumu neatbilstības gadījumā joprojām paliek paša maksātāja atbildībā. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir process, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic pirms maksājuma autorizēšanas no maksātāja puses. Tas ietver norādītā maksājuma saņēmēja bankas konta numura (IBAN) un vārda, nosaukuma vai cita identifikatora, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numura vai juridiskās personas identifikatora (LEI), atbilstības pārbaudi. Vārda...

Valdība 30. septembrī atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz sašaurināt Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra kompetenci attiecībā uz statūtos ietvertiem noteikumiem par dažādu daļu kategoriju tiesībām, kā arī paplašināt uz atvērtajiem datiem nododamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Ar grozījumiem plānots risināt identificētu problēmu saistībā ar UR kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas. Tiek sašaurināta UR valsts notāra kompetence, proti, notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu kategorijām, turpmāk vērtēs tikai iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134.panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ņemot vērā, ka komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas gan par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru, gan par daļu skaitu un nominālvērtību, UR valsts notāram minētās ziņas jāpārbauda, lai novērstu statūtos ietvertās pretrunas ziņās, kas tālāk tiks reģistrētas komercreģistrā. Tāpat grozījumi paredz, ka UR atvērto datu veidā nodrošinās piekļuvi...

Valdība otrdien, 30. septembrī izskatīs grozījumus "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", kas iezīmē būtisku soli publiskā kapitāla pārvaldības sistēmas modernizācijā. Likumprojekta mērķis ir ieviest uzlabojumus, stiprinot valsts kā akcionāra lomu kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā un saskaņojot normas ar jaunākajiem Komerclikuma regulējumiem. Šīs izmaiņas radušās, lai novērstu pašreizējās nepilnības, piemēram, sadrumstaloto pārvaldības politiku un formālo pieeju uzdevumu izpildei, kas dažos gadījumos ir radījusi pārkāpumus, piemēram, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Galvenās izmaiņas 1. Aktīva īpašnieka principa ieviešana Grozījumi nostiprina labas pārvaldības principus, kas atvasināti no OECD vadlīnijām, piemēram, informēta un aktīva īpašnieka princips. Turpmāk likumā tiks noteikta kārtība, kas paredz regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta (MK) līmenī katrā politiskajā ciklā. Tiek ieviests jauns, būtisks instruments – gaidu vēstule. Publiskām personām ir pienākums izstrādāt šo vēstuli pirms kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas, tādējādi nodrošinot, ka valsts līdzdalības mērķi tiek kaskadēti līdz pat kapitālsabiedrību darbības stratēģijai. Tiek arī paplašināta...

Otrdien, 23.septembrī, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumos, kas veicinās patērētāju aizsardzību finanšu jomā, tostarp mazinot krāpniecības iespēju. Tiks samazināta arī iespēja iedzīvoties pārmērīgās parādsaistībās, regulējuma tvērumā iekļaujot atliktos maksājumus. To paredz otrdien, 23.septembrī, valdībā atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" un grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā. Likumprojekti nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīvas par patērētāju kredītlīgumiem prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Izstrādātie grozījumi paredz, ka atliktie maksājumi, kuros preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs patērētājam ļauj norēķināties par preci vai pakalpojumu bez procentiem vai citām maksām ilgākā laika periodā, sadalot to maksājumos, turpmāk tiks uzskatīti par kreditēšanas līgumu. Šādi pirkumi bieži vien ir saistīti ar liela apmēra kredītu ar samērā ilgu atmaksas termiņu, tādēļ uz tiem arī būtu attiecināmas patērētāju kreditēšanas regulējuma prasības, tostarp patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšana. Lielajiem uzņēmumiem (>250 darbiniekiem, apgrozījums >50 milj.EUR) - atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem - būs...

Transportlīdzekļu vadītājiem no šī gada 15. oktobra pirms Latvijas ārējās robežas šķērsošanas būs obligāti jāreģistrējas elektroniskajā rindā, norādot robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku un rindas veidu (prioritāti). Transportlīdzekli varēs piereģistrēt sistēmā lvrobeža.lv (lvborder.lv). To paredz Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra noteikumi Nr. 570 "Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekļu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas noteikumi". Atgādinām, ka Saeimā 2025. gada 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus Latvijas valsts robežas likumā, kas paredz noteikt pienākumu transportlīdzekļus reģistrēt elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas. Plānots, ka jau no gada 1. oktobra tiks nodrošināta iespēja transportlīdzekli iepriekš reģistrēt elektroniskajā rindā Latvijas ārējās robežas šķērsošanai no 15. oktobra pieejamajos rezervācijas laikos. Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas elektroniskā rindas rezervācija tiks veikta robežšķērsošanas vietās "Grebņeva", "Pāternieki" un "Terehova". Pienākums reģistrēt robežšķērsošanas laiku elektroniskajā rindā būs visiem transportlīdzekļu vadītājiem, izņemot transportlīdzekļus, uz kuriem attieksies likumā noteiktie izņēmumi, piemēram, zirgu pajūgi, velotransports, personas ar...

No 1. oktobra Latvijas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) varēs sākt juridisko personu kreditēšanu, informē Latvijas Bankas pārstāvji. To paredz 22. septembrī valdībā apstiprinātie jaunie noteikumi - "Krājaizdevu sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas noteikumi", "Krājaizdevu sabiedrību kredītriska pārvaldīšanas noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību licencēšanas, to amatpersonu piemērotības izvērtēšanas un jaunu finanšu pakalpojumu vai grozījumu izvērtēšanas kārtība", kas būs spēkā no oktobra. Bankā norāda, ka tā ir iespēja KKS sektoram attīstīties un paplašināt finansējuma saņemšanas iespējas, it īpaši Latvijas reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbilstoši KKS segmenta interesēm kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) panāktas izmaiņas Krājaizdevu sabiedrību likumā, ko 5.jūnijā pieņēma Saeima. Savukārt Latvijas Banka izstrādājusi noteikumus, nosakot kārtību, kādā KKS turpmāk būs iespēja kreditēt juridiskās personas. Turklāt, uzklausot KKS pārstāvjus un kopumā meklējot iespējas mazināt administratīvo slogu, samazinātas iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības un atvieglotas politiku un procedūru, kā arī citas dokumentācijas pārskatīšanas prasības. Turpmāk KKS pēc aktīvu apjoma tiks iedalītas nozīmīgās un mazāk nozīmīgās KKS....

Par konkurences tiesību pārkāpumiem būs atbildīgas arī tirgus dalībnieku amatpersonas, paredz valdības 23. septembra sēdē atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Konkurences likumā. EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir paplašināt atbildības subjektu loku par Konkurences likuma un Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību pārkāpumiem, ieviešot atbildību tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumā iesaistītajām tirgus dalībnieku amatpersonām. EM atzīmē, ka tirgus dalībnieku amatpersonām ir īpaša nozīme, ņemot vērā, ka šīs personas ir atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku apmācību. Arī no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu sniegtajiem viedokļiem izriet, ka atbildības piemērošana tikai tirgus dalībniekiem nesasniedz pietiekamu prevencijas līmeni, līdz ar to iespējamība, ka par pārkāpumu atbildīgajai personai arī varētu tikt piemērota atbildība, motivē tirgus dalībnieku amatpersonas un darbiniekus neiesaistīties nelikumīgās darbībās, tādējādi palielinot prevencijas līmeni. Savukārt jau izdarītu pārkāpumu gadījumā amatpersonu iespējamās atbildības esamība efektīvi palīdz konkurences iestādei atklāt...

Fiziskās personas varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kurus valdība plāno izskatīt 23. septembra sēdē. Veiktā atzīme būs redzama ikviena kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma. EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālo krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu. Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "CREFO birojs", un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi. Jau pašlaik "CREFO birojs" savā mājas lapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. "CREFO birojs" šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt "Kredītinformācijas birojs" ir uzsācis darbu pie šādas...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem šodienas izaicinājumiem. Valdības publiski izziņotais izdevumu samazinājums par 171 miljonu eiro 2026. gadam un 150 miljoniem eiro katrā no nākamajiem diviem gadiem rada augstu risku bezatbildīgi straujai, rūpīgi neizdiskutētai, neizvērtētai lēmumu pieņemšanai, norāda sociālie partneri. LDDK un LBAS uzstāj uz ievērojami lielāku izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu, izvērtējot iepirkumus, neaizpildītās vakances, nevajadzīgas un dublētas funkcijas un citus liekos tēriņus, novirzot līdzekļus izvirzītajām prioritātēm - valsts drošībai, izglītībai, ģimeņu atbalstam, vienlaikus nodrošinot atbilstoši Eiropas Komisijas norādījumiem un valdības iepriekšējiem lēmumiem par augstāku pakalpojumu kvalitāti un pieejamību veselības aprūpē un transporta nozarē. Sociālie partneri kā kategoriski nepieņemamu uzskata valdības ieviesto praksi savlaicīgi nenodrošināt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) darba kārtībā iekļauto jautājumu dokumentu pieejamību, tādējādi neradot apstākļus efektīvai sociālā dialoga norisei un konstruktīvam darbam. 19. septembrī paredzētajā NTSP sēdē plānots izskatīt budžetu...

Valdības atbalstītie grozījumi Būvniecības likumā paredz, ka iesniegums par būvniecību ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam secīgi arī iesniegums ierakstīt būvi Zemesgrāmatā. Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka pašlaik būvniecības process nav neatraujami saistīts ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikto pienākumu pēc būvniecības attiecīgo būvi reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī ar būvniecības īstenotāja interesēs esošo kārtību, kas nosaka īpašumtiesību nostiprināšanu, proti, ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Pašlaik šo procesu īstenošanai personai pārsvarā gadījumu ar vismaz trīs dažādiem iesniegumiem jāvēršas pie vismaz trīs dažādām institūcijām. EM norāda, ka valdības atbalstītais likumprojekts minēto problēmu risina un nosaka vienoto iesniegumu (trīs iesniegumi vienā). Attiecīgo iesniegumu noformē Būvniecības informācijas sistēmā. Šis iesniegums risina tās pašas būvniecības rezultātā radīto būvju tālāku reģistrāciju kadastrā un pēc tās arī attiecīgās būves (tikai ēkas) ierakstīšanu zemesgrāmatā. Daži piemēri, kā jaunās izmaiņas realitātē izjutīs dažādi būvniecības...

Saeima ceturtdien, 11. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumu Eiropas Savienības (ES) prasību ieviešanai finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomā, lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus. Likums noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka. Tāpat likums noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības. Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai noteikta Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām,...

Līdz 22. septembrim notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 20 reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā. Detalizētāk iepazīties ar programmas nosacījumiem un pieteikties dalībai var platformā https://business.gov.lv. Pieteikuma formas būs aktīvas visu uzņemšanas laiku. Uzņēmumi tiek aicināti neatlikt pieteikšanos uz pēdējo dienu, kā arī sazināties ar tuvāko pārstāvniecību, lai saņemtu konsultāciju. "No šī rudens inkubācijas programmas dalībniekiem ir palielināts līdzfinansējuma apmērs uzņēmējdarbības attīstībai un izejmateriālu iegādei līdz 70 procentiem, kas būtiski paplašina jauno uzņēmumu attīstības iespējas. Mēs ļoti gaidām uzņēmumus ar inovatīvām biznesa idejām, produktiem un eksporta ambīcijām, lai kopā sasniegtu augstākus mērķus," tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka inkubācijas programma var kalpot kā būtisks atspēriena solis uzņēmumam, kurš tikai sāk veidot savu klientu bāzi un sper pirmos soļus eksportā. Inkubācijas atbalstam var pieteikties Latvijā reģistrēti, līdz piecus gadus veci uzņēmumi, kuri ir eksportspējīgi, strādā ar tehnoloģijām, attīsta inovatīvus produktus...

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norādījusi, ka, veidojot 2026. gada budžetu, ir īpaši būtiski saglabāt stingru fiskālo politiku un ievērot samērīgu budžeta deficīta apmēru. FDP uzsver, ka valsts budžeta veidošanas process šogad būs sarežģītāks lēnās ekonomikas izaugsmes, ģeopolitisko risku un apjomīgo valsts finanšu vajadzību dēļ. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz ministrijas un neatkarīgās iestādes nākamā gada budžetā nevar pieprasīt līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām, jo ārējā un iekšējā drošība ir vienīgās nākamā gada budžeta prioritātes. Nozaru ministrijas ir iesniegušas izdevumu samazināšanas priekšlikumus, kas 2026. gadā varētu radīt 150 miljonu eiro ietaupījumu, tomēr FDP neizslēdz, ka būs valdības pieprasījums par papildu izdevumu ietaupījumu. Trīs gadu laikā plānota kopējā ekonomija 450 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug. Tomēr ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu," pauž FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. 2025....