BIZNESS

Ministru kabineta sēdē 14. aprīlī atbalstīti grozījumi mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programmā, tai paredzot vēl 17.6 milj. EUR. Tas ļaus turpināt atbalsta sniegšanu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem” ir izstrādāti, lai nodrošinātu aizdevumu programmas nepārtrauktu darbību un turpinātu sniegt atbalstu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības posmā. Mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programma ir sevi pierādījusi kā vienu no pieprasītākajiem finanšu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Līdz 2026. gada 31.martam atbalsts piešķirts 632 uzņēmumam, tostarp 368 jaunuzņēmumiem, kopējā finansējuma apjomam sasniedzot vairāk nekā 29 milj. EUR. Pieejamais ERAF finansējums ir apgūts, kas apliecina instrumenta nozīmīgumu un nepieciešamību turpināt tā darbību.“Programmas rezultāti skaidri parāda, ka šis instruments ir efektīvs – tas palīdz radīt jaunas darba vietas, veicina inovācijas un stiprina uzņēmējdarbības vidi visā Latvijā. Ar šiem grozījumiem mēs nodrošinām, ka vēl vairāki simti...

Eiropas Parlaments 30. martā pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir stiprināt ceļotāju tiesības, kad tie vienā kompleksā iegādājas dažādus pakalpojumus, piemēram, lidojumus, pārsēšanos, izmitināšanu vai ekskursijas. Ārkārtējos un nenovēršamos apstākļos (“nepārvaramu vara”) ceļotājiem būs tiesības atcelt kompleksos pakalpojumus bez izbeigšanas maksas.Atjauninātajā direktīvā ir precizēts, kurus ceļojumus un pakalpojumus var uzskatīt par kompleksiem ceļojumiem. Kompleksie ceļojumi, kuros ceļojumu rīkotāji apvieno tādus ceļojuma pakalpojumus kā lidojumi, izmitināšana un ekskursijas, ir pieprasīti ceļotāju vidū. Tomēr komplekso ceļojumu sarežģītības dēļ ceļotājiem var rasties grūtības atgūt izdevumus, ja kompleksais ceļojums tiek atcelts. Tādu lielu uzņēmumu kā Thomas Cook maksātnespēja, kā arī Covid-19 krīzes ietekme ir parādījusi, ka ir jāuzlabo spēkā esošie noteikumi, lai nodrošinātu labāku aizsardzību. Reaģējot uz to, Eiropas Komisija 2023. gada oktobrī ierosināja pārskatīt 2015. gada Komplekso ceļojumu direktīvu, lai vienkāršotu komplekso ceļojumu noteikumus un stiprinātu ceļotāju aizsardzību.Eiropas Savienības valstu rīcībā būs 28 mēneši no jauno noteikumu spēkā stāšanās dienas, lai tos transponētu valsts tiesību aktos,...

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmi visvairāk ietekmē nodokļi, augstās enerģijas cenas un smagnēja birokrātija, noskaidrots SEB bankas veiktajā aptaujā Baltic Business Outlook visās trīs Baltijas valstīs.Vērtējot savu uzņēmumu izaugsmes iespējas 2026. gadā, divas trešdaļas MVU Baltijas valstīs ir noskaņoti piesardzīgi optimistiski. Kā galvenie uzņēmējdarbības attīstības šķēršļi visās Baltijas valstīs tiek minēti nodokļu slogs un enerģijas cenas.No visiem uzņēmējiem pie piesardzīgiem optimistiem sevi pieskaita 71% Latvijā, 66% Igaunijā un 64% Lietuvā. Ja Latvijā un Igaunijā optimistu skaits gada laikā praktiski nav mainījies, Lietuvā tas ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem, salīdzinot ar 2025. gada aptauju. Lietuvā ir pieaudzis pesimistu skaits - šogad tādi ir 23% uzņēmēju, salīdzinot ar 15% pērn. Savukārt Igaunijā un Latvijā, kur attiecīgi 25% un 21% ir pesimistiski uzņēmēji, šis rādītājs nav būtiski mainījies.Kas ietekmē biznesa izaugsmi?Aptaujas dati rāda, ka Latvijā vērojama jaukta attieksme pret biznesa izaugsmi dažādās nozarēs. Administratīvie un atbalsta pakalpojumi izceļas kā stabilākā nozare ar 100%...

Šogad 12 Latvijas pilsētās ir atvērta 21 jauna kredītiestāžu klātienes pakalpojumu sniegšanas vieta, no tām 8 pastāvīgās un 13 alternatīvās pakalpojumu sniegšanas vietas. Latvijas Bankas rosinātā prasība noteikt kritērijus kredītiestāžu klātbūtnei reģionos nodrošinās finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas sekmē visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.2026. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Kredītiestāžu likumā (73.2 pants) un Latvijas Bankas 2024. gada 25. novembra noteikumi Nr. 353 "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi" (turpmāk – noteikumi), saskaņā ar kuriem lielākajām kredītiestādēm, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 73.1 panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar noteikumiem. Tiesiskā regulējuma mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta.Citadele banka ir atvērusi trīs klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas, no tām vienu...

Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā 13. aprīlī vienlaicīgi norisināsies taksometru nozares protesta akcijas, slēdzot šo pilsētu centrus, informē taksometru nozari pārstāvošās organizācijas. Organizatori informē, ka Rīgā Valsts un pašvaldības policija brauciena laikā slēgs pilsētas centru, tā apkārtni un tiltus pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, lai nodrošinātu protesta kolonnas virzību.Daugavpilī paredzēts slēgt satiksmi Vienības laukumā, bet Jelgavā - Pilssalas ielā, pašvaldības automašīnu stāvlaukumā. Akcijas norises vietās tiks nodrošināta kārtība saskaņā ar pašvaldību saskaņojumiem.Protesta akcija Rīgā sāksies Zaķusalā plkst. 8 ar pulcēšanos, bet no plkst. 9 līdz 11 notiks protesta brauciens pa Rīgu policijas pavadībā. Brauciena maršruts ir Zaķusalas krastmala - Salu tilts - Krasta iela - Ģenerāļa Radziņa krastmala - Kārļa Mīlenbaha iela - Emīlijas Benjamiņas iela (Satiksmes ministrija) - 13. janvāra iela -Akmens tilts - Mūkusalas iela ("Bolt Operations" administrācijas ēka) - Mūkusalas aplis - Salu tilts - atpakaļ uz Zaķusalu.No plkst. 11 līdz 14 paredzēta preses konference un mītiņš.Protesta akciju organizē Taksometru pārvadājumu...

Mūsdienu digitālajā laikmetā jautājums vairs nav par to, vai uzņēmums saskarsies ar kiberincidentu, bet gan — kad tas notiks. Teju ikviens no mums ir saņēmis dīvainus e–pastus ar aicinājumiem atvērt aizdomīgus pielikumus vai «iepazīties ar fotoattēliem», un ne mazums ir pieredzējuši situācijas, kurās pēc neapdomīga klikšķa dators sāk uzvesties neparedzami. Šīs šķietami sīkās neērtības var būt sākums nopietnam kiberincidentam, kas spēj pilnībā paralizēt uzņēmuma darbību, sagraut tā reputāciju un radīt neatgriezeniskus datu zaudējumus, skaidroja Jānis Kravcovs, Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas Informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks, vebinārā «Kā rīkoties kiberincidenta gadījumā».Kas ir kiberincidents?Lai efektīvi cīnītos ar apdraudējumu, vispirms ir jāsaprot tā daba. Kiberincidents ir jebkurš notikums, kas apdraud informācijas sistēmas vai datortehnikas konfidencialitāti, integritāti vai pieejamību. Tas nav tikai mistisks hakeru uzbrukums no tālām valstīm; tie var būt uzbrukumi tīmekļvietnēm, serveru darbības traucējumi, pikšķerēšanas mēģinājumi vai ļaunatūras uzstādīšana ar mērķi izkrāpt datus vai finanšu līdzekļus.Bieži vien kiberincidents izpaužas kā e–pasta kontu uzlaušana, no...

Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmais jaunus noteikumus, kas paplašina Eiropas Savienības (ES) banku maksātnespējas regulējuma tvērumu, attiecinot noregulējuma procedūras arī uz mazām un vidējām bankām. Jauno noteikumu mērķis ir samazināt bankrotu ietekmi uz ekonomiku un aizsargāt noguldītājus, paplašinot to banku loku, uz kurām attiecas ES tiesību akti par banku maksātnespēju, labāk aizsargājot nodokļu maksātāju naudu. Iecerēts, ka noteikumi arī pilnvaros iestādes efektīvāk pārvaldīt iespējamos banku bankrotus un saskaņos noguldītāju aizsardzību visā ES.EP skaidro, ka maksātnespējas vai noregulējuma procedūrās prioritāte atmaksas hierarhijā tiek piešķirta noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) - nozares finansētai sistēmai, kas aizsargā noguldījumus līdz 100 000 eiro un pēc tam atgūst šos līdzekļus kā privileģēts kreditors. Privātie noguldītāji un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido otro līmeni, bet tiem seko mazās publiskās iestādes, piemēram, pašvaldības un reģionālās pašvaldības, ja vien tie nav profesionāli investori.Papildus standarta ES garantijai 100 000 eiro apmērā uz vienu noguldītāju katrā bankā tiks aizsargāti arī daži noguldījumi,...

No 14. aprīļa līdz 22. maijam lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumu saņemšanai, iesniedzot ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).Lai saņemtu atbalstu, lauksaimniekiem EPS jāaizpilda un jāiesniedz ģeotelpiskais iesniegums, kurā jānorāda apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības un pieteiktie atbalsta veidi. Elektroniskā pieteikšanās sistēma nodrošina iespēju precīzi iezīmēt laukus kartē un pievienot nepieciešamo informāciju par saimniecībā apsaimniekotajām platībām.Ja iesniegums tiks iesniegts pēc noteiktā termiņa, to vēl būs iespējams iesniegt līdz 15. jūnijam, taču šādā gadījumā tiks piemērots atbalsta samazinājums.LAD aicina lauksaimniekus izvērtēt, kuriem atbalsta veidiem plānots pieteikties, rūpīgi pārbaudīt, vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir iekļauti visi atbilstošie atbalsta veidi, sezonas laikā ievērot dokumentu iesniegšanas termiņus un saimniekot atbilstoši noteiktajām prasībām, kā arī savlaicīgi sniegt atbildes uz LAD informācijas pieprasījumiem.Ar atbalsta veidiem un to saņemšanas nosacījumiem iespējams iepazīties LAD tīmekļvietnes sadaļā “Platību maksājumi”, savukārt informatīvais materiāls par platību un dzīvnieku maksājumiem pieejams sadaļā “Platību maksājumi → Rokasgrāmatas un veidlapas, kur sniegti detalizēti nosacījumu...

Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms krājobligācijās ir sasniedzis augstāko līmeni - 400 miljonus eiro, informē Valsts kase. Kopš pagājušā gada novembra vietnē www.krajobligacijas.lv Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņu 3 mēneši, kas strauji kļuva populāras, nostiprinot savu pozīciju kopējā krājobligāciju termiņu piedāvājuma - 6 un 12 mēneši, 2, 3, 5, 7 un 10 gadi - klāstā.Nepilnu piecu mēnešu laikā iedzīvotāju ieguldījumu apjoms jaunajās 3 mēnešu krājobligācijās sasniedza 35 milj. eiro un ieguldītāju skaits šobrīd pārsniedz 1300. Joprojām populāras ir arī 6 un 12 mēnešu krājobligācijas, taču ieguldītāji, kas vēlas saņemt ar nodokļiem neapliekamu fiksētu ienākumu ilgtermiņā, izvēlas garāka termiņa krājobligācijas ar augstākām procentu likmēm. Aptuveni divas trešdaļas no dzēstā krājobligāciju apjoma tiek ieguldītas atkārtoti, izmantojot arī vietnē pieejamu automātiskas pārguldīšanas iespēju. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien nolēma nevirzīt Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Tūrisma likumā, ar kuriem plānots precizēt terminus "tūrists", "tūrisms" un "darījumu tūrisms", kā arī paplašināt tūristu mītņu definīciju.Saeimas komisijā 24. martā, opozīcijas partiju deputātiem balsojot "pret" un "atturos", grozījumi netika atbalstīti.Tāpat grozījumus nevirzīs tālāk izskatīšanai Saeimā. Tādējādi grozījumi patlaban paliek izskatīšanā komisijā līdz tālākam lēmumam.Likumā iecerēts paplašināt tūristu mītņu definīciju, iekļaujot tajā arī īstermiņa īres vietas, piemēram, dzīvokļus, vasarnīcas vai mājiņas, kuras piedāvā "Airbnb", "Booking.com", "ss.com" vai līdzīgās platformās. Turpmāk šīs īres mītnes tiktu uzskatītas par daļu no oficiālā tūrisma izmitināšanas pakalpojumu sektora.Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS) sēdē pauda, ka asociācija atbalsta ierosinātos grozījumus, jo, paplašinot tūristu mītņu definīciju, būtu iespējams iegūt pilnīgākus datus, kā arī tas nebūtu būtisks papildu slogs - iesniegt atskaites.Tūrisma likumā plānots precizēt lietotos terminus, lai tie atbilstu mūsdienu tūrisma nozares reālajai situācijai un starptautiskajai praksei. Tiks precizēta...

Datu valsts inspekcija (DVI) saņem iedzīvotāju iesūtītas publikācijas par pasākumiem un konkursiem, kuros organizācijas aicina cilvēkus pieteikties, iesniedzot savus personas datus. Šajās publikācijās atšķiras tas, cik daudz informācijas organizācijas sniedz par datu apstrādi. Tāpēc DVI tiek lūgts skaidrot, kāda informācija organizācijām būtu jānorāda. Proti, kas publikācijā jāiekļauj, lai potenciālie dalībnieki būtu informēti par to, kas būs atbildīgs par viņu iesniegto datu apstrādi.Piemērs: Anna sociālajā tīklā Facebook ievēro kāda uzņēmuma lapā publicētu informāciju par tā organizēto konkursu, aicinot cilvēkus dalīties ar fotogrāfijām, kā tie sagaida pavasari. Publikācijā aprakstīts, ka, lai piedalītos konkursā, uz publikācijā norādīto e-pasta adresi jānosūta fotogrāfija, dalībnieka vārds un uzvārds, kā arī kontaktinformācija saziņai. Anna ievēro, ka publikācijā nav skaidri norādīts, ka uzņēmums ir personas datu pārzinis. Tāpat Anna uzskata, ka par pašu uzņēmumu, kas aicina iesniegt personas datus, norādīts pārāk maz – ir uzņēmuma nosaukums, bet ne reģistrācijas numurs.Datu regulā nav izsmeļoši uzskaitīts, kāda tieši informācija organizācijai par savu...

Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un stimulētu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, valdība atbalstījusi grozījumus noteikumos par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām. Izmaiņu mērķis ir precizēt atbalsta saņemšanas nosacījumus, padarot tos elastīgākus un piemērotākus reālajai tirgus situācijai, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem komersantiem.Plašākas iespējas investīcijām programmatūrā un lietotās iekārtās Viena no būtiskākajām izmaiņām skars jaunu darba vietu radīšanas izmaksu segšanu. Līdz šim algu izmaksas varēja attiecināt tikai uz darbu ar jaunām iekārtām vai ražošanas līnijām, kas ierobežoja uzņēmumus, kuru projekti saistīti ar nemateriāliem aktīviem, piemēram, programmatūras izstrādi. Turpmāk algu izmaksas būs attiecināmas arī gadījumos, kad ieguldījumi tiek veikti nemateriālajos aktīvos, ja vien tie rada jaunas darba vietas.Tāpat, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) specifiku, tiek atcelts stingrais nosacījums par tikai jaunu aktīvu iegādi. Mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem turpmāk būs atļauts iegādāties arī lietotas ēkas, būves un iekārtas, tādējādi mazinot finansiālo slogu investīciju sākumposmā.Samērīgākas prasības kapitāla atlaides saņemšanai Grozījumi paredz arī mazināt...

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) atgādina, ka 10. martā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”, kas precizē periodiskās būvju tehniskās apsekošanas kārtību un nosaka gadījumus, kad šāda apsekošana turpmāk vairs nav nepieciešama.Ar grozījumiem būvnormatīvā noteikti konkrēti gadījumi, kad otrās un trešās grupas publiskām ēkām vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām periodisko tehnisko apsekošanu var neveikt. Tie ir šādi gadījumi:ēkas daļā pēdējo 10 gadu laikā veikta atjaunošana vai pārbūve un darbi pieņemti ekspluatācijā;būvvalde ir aizliegusi ēkas ekspluatāciju;ēka ir konservēta;ēka faktiski netiek ekspluatēta un atrodas norobežotā teritorijā.Savukārt gadījumos, kad ēka netiek ekspluatēta, bet ir brīvi pieejama vismaz no vienas fasādes puses, apsekošanas laikā būvspeciālistam būs jānovērtē vismaz garāmgājēju drošības riski un nepieciešamība veikt konservācijas pasākumus. Tas palīdzēs savlaicīgi identificēt potenciālus apdraudējumus apkārtējai videi un sabiedrības drošībai, piemēram, konstrukciju atdalīšanās, fasādes elementu krišanas vai citu bīstamu bojājumu riskus, un nodrošināt, ka īpašnieks veic nepieciešamos drošības vai konservācijas pasākumus.Būvnormatīva...

Stājušies spēkā Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai". Noteikumu mērķis ir nodrošināt valsts budžeta finansējumu jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas atbalstāmo pasākumu īstenošanai, radot pozitīvu ekonomisko ietekmi. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Ministrijas budžeta programmā "Valsts atbalsta programmas" prioritārajam pasākumam "Jaunuzņēmumu atbalstam" 2026. gadā ir paredzēts finansējums 400 000 eiro apmērā. Turpmākajos gados nepieciešamības gadījumā tiks veikti arī grozījumi finansējuma apjomā, atbalstāmo pasākumu saturā un to rādītājos, lai atbalsts atbilstu jaunuzņēmumu ekosistēmas vajadzībām. Veicinās jaunuzņēmumu konkurētspējuAtbalstu paredzēts sniegt, lai veicinātu jaunuzņēmumu konkurētspēju un attīstību, atbalstot jaunu jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo jaunuzņēmumu attīstību un darba vietu radīšanu, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un eksporta palielināšanu, atzīmē EM.Projektu iesniegumus atklātā atlasē vērtēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projektus vērtēs pēc atbilstības un iesniedzēja kvalitātes kritērijiem, piešķirot punktus par...

Kārtību, kādā tiks piešķirts atbalsts un noteikti sasniedzamie rezultāti organizācijām, kuru darbības veicina jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo attīstību, konkurētspēju, investīciju piesaisti un eksporta paplašināšano, turpmāk noteiks Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 “Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai”, kas stājušies spēkā 10. martā. Noteikumi tapuši saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto – paredzēt atbalstāmos pasākumus jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai, to izpildes nosacījumus un īstenošanas kārtību, jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus un atbalstāmo pasākumu īstenošanai pieejamo valsts finansējuma apmēru. 2026. gadā jaunuzņēmumu atbalstam ir paredzēts valsts budžeta finansējums 400 000 EUR apmērā. Atbalsta intensitāte noteikta 100% apmērā, atbalsts līdz 100 tūkst. EUR.“Mūsu mērķis ir veidot Latviju par vietu, kur drosmīgas idejas pārtop globālos uzņēmumos. Jaunuzņēmumi nav tikai atsevišķs ekonomikas segments - tie ir inovāciju, produktivitātes un augstas pievienotās vērtības dzinējspēks. Tie rada labi apmaksātas darba vietas, piesaista ārvalstu investīcijas...