BIZNESS

Latvijas uzņēmēji aicināti iepazīties ar Eiropas Savienības (ES) Inovāciju fonda sniegtajām finansējuma iespējām un aktuālajiem projektu konkursiem. Kopējais Inovāciju fonda ietvaros pieejamais finansējums šogad sasniedz 5,2 miljardus eiro.Inovāciju fonds ir viens no pasaulē lielākajiem finanšu instrumentiem inovatīvu bezemisiju tehnoloģiju ieviešanai. Līdz šim Inovāciju fonda ietvaros visā Eiropā atbalstīti vairāk nekā 270 projektu, to īstenošanai kopā piešķirot finansējumu 15,6 miljardu eiro apmērā.Fonds atbalsta projektus tādās jomās kā energoietilpīga rūpniecība, atjaunīgo energoresursu ražošana un uzglabāšana, ūdeņraža tehnoloģijas, mobilitāte, ēku sektors, kā arī CO₂ uztveršana un uzglabāšana. Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstu inovācijas potenciālu un būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.“Inovāciju fonds ir iespēja ne tikai radīt nākotnes tehnoloģijas, bet arī stiprināt Latvijas lomu Eiropas inovāciju kartē. Pasaules mēroga pārmaiņas prasa drosmīgus risinājumus, un Latvijas uzņēmumi var tos piedāvāt. Aicinu uzņēmējus izmantot šobrīd pieejamo atbalstu, lai idejas pārvērstu eksportspējīgos produktos,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.Inovāciju fondā iesniedzamo projektu mērogs ir...

Publisko iepirkumu sistēmas reforma piedāvātajā redakcijā būtiski samazinās atklātību un konkurenci, radot pamatotas bažas par godīgu un efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu, vienotā paziņojumā pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Konkurences padomes (KP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna"" ("Delna") un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas ("DAIF Latvija") pārstāvji.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. februārī turpināja skatīt likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kurš tiek virzīts uz 2. lasījumu.Reforma samazinās konkurenci iepirkumosOrganizācijas norāda, ka reforma paredz desmitkāršot summas, par kurām valsts un pašvaldības varēs iegādāties preces, pakalpojumus un veikt būvdarbus bez atklātas iepirkuma procedūras un pat sludinājuma par to. Preču un pakalpojumu iepirkumos sliekšņi pieaugtu 14 reizes, bet būvdarbos 270 reižu, kas nozīmē, ka līdz 555 miljoniem eiro katru gadu tiktu izlietoti bez publiskas paziņošanas tirgum un bez reālām iespējām uzņēmumiem savlaicīgi iesniegt piedāvājumus.Tāpat LTRK, KP, KNAB, "Delna" un "DAIF Latvija" informē, ka reforma varētu...

Lai atvieglotu tiešo maksājumu nosacījumus lauksaimniekiem un atbalsta administrēšanu, kā arī veiktu precizējumus un ieviestu grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, valdības 10. februāra sēdē apstiprinātas izmaiņas tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, ko noteiks jauni grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”.Noteikumu grozījumi skar vairāku laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartu prasības, ekoshēmu atbalsta un saistītā atbalsta par dārzeņiem saņemšanas nosacījumus, un samazināts uz vietas saimniecībās īstenojamo kontroļu daudzums.Izmaiņas veiktas atsevišķu laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standarta piemērošanā, augu maiņas (LLVS 7) nosacījumos ir pievienota iespēja LLVS 7 prasības izpildīt, īstenojot kultūraugu dažādošanu, atšķirīgu un viengadīgu kultūraugu sarakstu papildinot ar jauniem kultūraugu apakšsugas augiem, u.c.Grozīti vairāku ekoshēmu nosacījumi, piemēram, ekoshēmā EKO2 nektāraugiem dzēsta prasība tos nopļaut, izņemta prasība starpkultūras sēt tikai pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas un vienkāršoti nosacījumi zaļmēslojuma augu papuvēm par audzējamiem kultūraugiem. Ekoshēmā par zālāju saglabāšanas veicināšanu EKO6...

Latvijā 2025. gadā pieaudzis rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijas pieteikumu skaits, īpaši preču zīmju un patentu jomā, informē Patentu valde (PV). Tas apliecina gan uzņēmēju, gan pētniecības institūciju pieaugošo izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi konkurētspējas nodrošināšanā, kā arī Patentu valdes ieguldītos resursus šīs sistēmas stiprināšanā. Pieaugumu konstatē visos veidosNacionālajā procedūrā pērn saņemti 1407 preču zīmju reģistrācijas pieteikumi, kas ir par 18% vairāk nekā 2024. gadā. Reģistrētas 1006 preču zīmes, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākās 2025. gadā bija figurālās preču zīmes - 56% no visiem pieteikumiem.Pieaugums turpinājies dizainparaugu jomā. Pērn saņemti 33 pieteikumi par 58 dizainparaugiem, kas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet pieteikumos ietverto dizainparaugu skaits palielinājās par 11%. Kopā reģistrēti 27 dizainparaugi.Savukārt patentu jomā PV saņēma 118 nacionālo patentu pieteikumus, kas ir par 25% vairāk nekā 2024. gadā. No tiem 111 iesniedza Latvijas pieteicēji, bet septiņi saņemti no ārvalstu pieteicējiem. Gada laikā piešķirti 95 nacionālie patenti.Visvairāk...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 10. februārī otrajā lasījumā atbalstīja rosinājumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka komunikācija ar patērētājiem notiek valsts valodā.Cita starpā opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāta Naura Puntuļa priekšlikums paredz papildināt likumu ar pantu "Komunikācijas valoda", kas noteiktu, ka patērētājam komunikācija ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju - informācijas sniegšana, apkalpošana un līguma noslēgšana - notiek valsts valodā.Priekšlikums paredz noteikt, ka pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, kā arī valodas izvēles iespēja tādos tehniskos risinājumos kā lietotne, tīmekļvietne, zvanu centrs vai klātienes apkalpošanas infrastruktūra ir latviešu valodā vai, ja klients piekrīt un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var nodrošināt, dalībvalsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajā valodā.Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis deputātiem skaidroja, ka prasību sniegt pakalpojumus valsts valodā jau nosaka "jumta likums" jeb Valsts valodas likums, tāpēc neesot vajadzīgs šādu prasību atsevišķi iekļaut nozari regulējošā likumā.Viņš arī uzsvēra, ka...

Datu valsts inspekcija (DVI) nereti novērojusi sīkdatņu politikas neesamību un to satura nepilnības organizāciju tīmekļvietnēs. Tāpēc DVI skaidro sīkdatņu politikas nozīmi un tai izvirzāmās prasības.Sīkdatņu politika ir dokuments, kas jāpublicē tīmekļvietnē, lai lietotājam saprotamā veidā izskaidrotu:kādas sīkdatnes mājaslapa izmanto;kādam nolūkam tās tiek lietotas;kas ir to saņēmēji.Sīkdatņu politika arī sniedz lietotājam skaidru informāciju par to, kā sīkdatņu izmantošanas laikā tiek apstrādāti viņa dati.Inspekcija novērojusi, ka bieži sīkdatņu politika tiek jaukta ar privātuma politiku (piemēram, informāciju par sīkdatnēm īsi iekļaujot starp privātuma politikā aprakstīto, vai zem nosaukuma “privātuma politika” sniedzot informāciju tikai par sīkdatņu izmantošanu), tomēr pārskatāmības nodrošināšanai informācija par datu apstrādi lietotājiem jāniedz atsevišķi - divos dokumentos vai vismaz skaidri nodalītos informācijas "blokos". Privātuma politika ir plašāks dokuments, kas apraksta visus gadījumus, kā organizācija apstrādā personas datus - piemēram, klientu kontaktinformāciju, pasūtījumu datus, darbinieku datus vai saziņu ar klientu atbalstu. Savukārt sīkdatņu politika koncentrējas tieši uz sīkdatņu izmantošanu un to izmantošanas gaitā veikto...

Sākot ar 2025. gada 4. februāri, Latvijas elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā tiks ieviesti būtiski funkcionālie uzlabojumi, kas atvieglos tarifu kvotu administrēšanu. Jaunie noteikumi sniedz deklarētājiem izvēles iespējas muitas kontroles procesā, ļaujot gaidīt Eiropas Komisijas apstiprinājumu par kvotas piešķiršanu pirms preču izlaišanas brīvā apgrozībā. Šī modernizācija nodrošina automātisku drošības naudas pārrēķinu, kas ievērojami samazina administratīvo slogu, jo uzņēmējiem vairs nebūs jāraksta iesniegumi par iemaksāto līdzekļu atmaksu. Sistēmas vizuālie indikatori un jaunas statusa kolonnas palīdzēs lietotājiem efektīvāk pārraudzīt kvotu apstrādes gaitu reāllaikā.Galvenais jaunums: izvēles brīvība deklarētājamLīdz šim, ja pieteiktā tarifu kvota bija kritiska, deklarētājam bija obligāti jāiemaksā drošības nauda, kas sedz iespējamo muitas nodokļa un PVN parādu. Turpmāk importa deklarācijas noformēšanas brīdī iesniedzējam būs izvēles iespēja:1. Gaidīt EK atbildi par kvotas piešķiršanu un sistēmas automātiski veikto drošības naudas aprēķinu atbilstoši piešķirtajam apjomam.2. Iemaksāt drošības naudu uzreiz, kā tas ticis darīts līdz šim.Mazāk birokrātijas un automātiski aprēķiniViena no lielākajām jaunās sistēmas priekšrocībām ir administratīvā...

Sociālie uzņēmumi Latvijā varētu iegūt jaunas iespējas peļņas sadalei. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 4. februārī otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas noteiktos gadījumos ļautu sociālajiem uzņēmumiem sadalīt līdz 50 % no pārskata gada peļņas. Izmaiņas paredz saglabāt sociālo misiju kā galveno prioritāti, vienlaikus dodot sociālajiem uzņēmumiem instrumentus finanšu ilgtspējas un investīciju piesaistes uzlabošanai. Komisijas sēdē piedalījās Labklājības ministrijas (LM), Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, kā arī sociālās uzņēmējdarbības nozares organizācijas un paši uzņēmēji, diskutējot par iecerēto izmaiņu ietekmi uz sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā.LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis informēja, ka 2025. gada beigās sociālā uzņēmuma statuss bija piešķirts 390 uzņēmumiem, no kuriem aktīvi darbojās 282, savukārt 108 gadījumos statuss atcelts vai atņemts.Prezentācijā deputāti tika iepazīstināti ar sociālo uzņēmumu darbības virzieniem un sociālo ietekmi. Darba integrācijas jomā 2025. gada beigās darbojās 49 sociālie uzņēmumi, kas nodarbina personas ar invaliditāti, bezdarbniekus un citas sociālās atstumtības riskam...

Lasītāji jau būs pamanījuši, ka kopš janvāra mainījies izdevniecības Lietišķās informācijas dienests veidotā ziņu portāla BilancePLZ (www.plz.lv) vizuālais noformējums un rakstu izkārtojums. Tās nav tikai "kosmētikas" dizaina izmaiņas, bet gan vērienīgs portāla atjaunojums, pārejot no vienas satura izvietošanas un pārvaldīšanas digitālās platformas uz citu un veicot vēl būtiskus uzlabojumus. Iespējams, ka tiem, kas tik labi nepārzina IT terminoloģiju, neko neizteiks tādi vārdi kā Wordpress, Laravel, Statamic u. tml., taču, pateicoties vērienīgam Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētam mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšanas projektam, esam nodrošinājuši, ka portāls ir kļuvis ātrāks - gan lietotājiem, atverot rakstus, gan satura veidotājiem, strādājot portāla administrēšanas vidē. Daudzi procesi tagad ir automatizēti, piemēram, iknedēļas vēstkopas "BilancesPLZ Ekspertu ziņojums" izsūtīšana. Modernizējot tīmekļvietni, uzlabojusies tā veiktspēja – jaunā platforma nodrošina daudz ātrāku un vienmērīgu portāla BilancePLZ darbību dažādās ierīcēs: datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, kā arī dažādās pārlūkprogrammās. Savukārt dizains padarījis vietni ne tikai mūsdienīgāku, bet arī intuitīvi draudzīgāku lietotājiem -...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) publiskojusi Latvijas uzņēmumu vadītāju noskaņojuma 2025. gada novembrī - decembrī pētījumu jeb LTRK indeksu. Vienlaikus noskaidrots arī uznemeju viedoklis dazados ar uznemejdarbibu saistitos jautajumos. Tajā vērtēti izaicinājumi turpmākajai uzņēmējdarbības attīstībai. Aptaujas veiktas sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pētījumā 2025. gada 4. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā. Optimisms pavisam nelielsIzvērtējot jaunākos indeksa datus, LTRK secina: uzņēmēji arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos saglabā piesardzīgu optimismu, taču, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu, optimisma līmenis ir nedaudz sarucis. Tas liecina par pieaugošu nenoteiktību par nākotni – ģeopolitiskā situācija joprojām ir saspringta, birokrātiskie šķēršļi kavē uzņēmumu attīstību un Latvijas ekonomikas izrāviens nav vērojams.LTRK indeksa vērtība turpina atrasties virs 50 punktu robežas – tā ir 50,31 punkti, kas liecina par pavisam nelielu uzņēmēju optimismu, tomēr, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 0,4 punktiem. Lai arī noskaņojums par ekonomisko situāciju valstī saglabājas pozitīvs, tam ir...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) novērojis, ka internetveikalos "Melnās piektdienas" kampaņas laikā no visiem gadījumiem, kuros tirgotāji bija norādījuši 30 dienu cenas informāciju, 41,57% jeb 18 230 gadījumos atlaide nebija piemērota no 30 dienu zemākās cenas.Kopumā PTAC pārbaudījis 1,327 miljonus preču, tostarp 9% preču jeb 121 420 gadījumos bija piemērotas atlaides, bet 36% preču jeb 43 855 gadījumos no kopējā atlaižu piedāvājumu skaita bija norādīta 30 dienu cenas informācija.PTAC arī secinājis, ka no visiem atlaižu piedāvājumiem 2,6% jeb 3187 gadījumos kampaņas laikā tika mainīta pārdošanas cena, bet 1,5% jeb 1779 gadījumos tika mainīta sākotnējā cena.Izplatītākais pārkāpums bija nepareizi piemērota atlaide no 30 dienu zemākās cenas.Konstatēti arī gadījumi, kad atlaižu periodi ir bijuši nepamatoti ilgi - līdz 58 dienām, kas maldina patērētājus par piedāvājuma ekskluzivitāti.PTAC secina, ka patlaban komercprakse Latvijas e-vidē attiecībā uz atlaižu piedāvāšanu daudzos gadījumos ir maldinoša. Visbiežāk tirgotāji pārkāpj prasības ar nepareizu atlaižu piemērošanu - atlaide netiek aprēķināta no 30...

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā komerciālu paziņojumu sūtīšana zvanu veidā joprojām ir aktuāla, taču tā nereti kļūst apgrūtinoša saņēmējiem un skar viņu tiesības uz privātumu. Lai veicinātu godprātīgu attieksmi pret klientiem un palīdzētu uzņēmumiem sakārtot iekšējos procesus, Datu valsts inspekcija (DVI) ir izstrādājusi visaptverošas vadlīnijas telemārketinga jomā.Piekrišana – telemārketinga "zelta likums"Pati būtiskākā atziņa, kas caurvij jauno vadlīniju dokumentu, ir skaidra: komerciālu paziņojumu sūtīšana fiziskai personai ir pieļaujama tikai tad, ja tā iepriekš ir devusi brīvu un nepārprotamu piekrišanu. Piekrišana nevar būt pasīva – klusēšana vai atteikuma iespējas neizmantošana nav uzskatāma par piekrišanu.Svarīgi atcerēties, ka atsaukt savu piekrišanu personai jābūt tikpat viegli, cik to bija sniegt. Ja klients piekrišanu sniedzis ar vienu klikšķi internetā, uzņēmums nedrīkst pieprasīt veikt maksas zvanu noteiktā darba laikā, lai no šīs iespējas atteiktos.Kas ir kas? Pārziņa un apstrādātāja atbildībaVadlīnijas skaidri nodala lomas telemārketinga procesos. Pārzinis (uzņēmums, kura interesēs tiek veikti zvani) ir galvenais atbildīgais par datu apstrādes likumību gan klientu,...

Cīnoties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Eiropā nepieciešams stiprināt finanšu plūsmu uzraudzību, uzlabot piekļuvi kriptoaktīvu datiem un aktīvāk īstenot pārrobežu sadarbību, tika secināts 23. janvārī notikušajā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomes sanāksmē, kurā Latviju pārstāvēja Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.Organizētā noziedzība ES ik gadu rada 139 miljardu eiro nelikumīgus ienākumus, taču konfiscēti tiek tikai aptuveni 2% no šīs summas, tas nozīmē, ka likuma pārkāpēji saglabā finansiālās iespējas turpināt un paplašināt savu darbību, negatīvi ietekmējot tiesiskumu un legālo ekonomiku.Kā risinājumus problēmai dalībvalstu pārstāvji uzsvēruši nepieciešamību stiprināt finanšu plūsmu caurskatāmību un uzraudzību, uzlabot piekļuvi finanšu un kriptoaktīvu datiem un stiprināt pārrobežu sadarbību. Paegļkalnas skatījumā, šobrīd galvenā prioritāte ir tieši esošo instrumentu ieviešana un efektīva īstenošana praksē.Sanāksmē tika aktualizēta nepieciešamība risināt informācijas pieejamības izaicinājumus pārrobežu izmeklēšanās, īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem sniegt informāciju kompetentajām iestādēm.Diskusijās par krimināltiesību politiku, dalībvalstis bija vienisprātis, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem un jauniešiem, apcietinājumam jābūt galējam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) gadā pieņem vidēji 50 lēmumus par kādas adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā.Pēc VID datiem šā gada 19. janvārī riska adrešu reģistrā bija aktīvas 795 adreses.Dienestā norāda, ka uzņēmuma adreses iekļaušana riska adrešu sarakstā ir instruments iespējamu fiktīvas uzņēmējdarbības un nodokļu nenomaksas risku novēršanai.Riska adrešu saraksts Latvijā ir ieviests kā preventīvs instruments, kas palīdz agrīni identificēt un ierobežot fiktīvu uzņēmējdarbību, pirms valstij vai godprātīgiem uzņēmējiem rodas būtiski zaudējumi.VID skaidro, ka līdzšinējā prakse apliecina, ka riska adrešu regulējums ir efektīvs, tiesisks un sabiedrības interesēm atbilstošs instruments. Piemēram, savulaik desmitiem negodprātīgu komersantu reģistrējās pat graustos un sabiedriskajās tualetēs, tagad šāda prakse nav "norma".Ja adrese ir nonākusi riska sarakstā, īpašniekam ir tiesības iesniegt VID iesniegumu, lai pēc situācijas sakārtošanas, tā tiktu no saraksta izslēgta. Tāpat adreses īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir iespēja saņemt atļauju savas uzņēmējdarbības reģistrācijai, skaidro VID.Dienestā atzīmē, ka Uzņēmumu reģistrs uz īpašnieku iesniegumiem reaģē ātri, vienlaikus tiek domāts...

Lai veicinātu godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 21.janvārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Ar tiem iecerēts ierobežot arī ekonomiski spēcīgāku tirgus dalībnieku iespējas izmantot savu pārākumu.Likumprojekts paredz precizēt aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteiks, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.Tāpat grozījumi paredz ieviest skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Likumprojekts arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.Būtiskas izmaiņas paredzētas arī norēķinu kārtībā. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm norēķini būs jāveic 20 dienu laikā, izslēdzot iespēju piegādātājiem piespiedu kārtā piekrist...