BIZNESS

Valdība 26. augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos priekšlikumus noteikumiem, kas nodrošinās augstāku atbalsta intensitāti biznesa inkubācijas komersantiem un citus nosacījumus efektīvākai finansējuma apgūšanai. Paredzēts, ka 8. septembrī tiks izsludināta jauna pieteikšanās atbalstam, kas tiks piešķirts atbilstoši jaunajiem noteikumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi". EM norāda, ka izmaiņas regulējumā ļaus palielināt atbalsta intensitātes slieksni no 50% līdz 70% biznesa inkubācijas komersantu pakalpojumiem uzņēmējdarbības attīstībai, telpu un darbavietas nomai, ražošanas aprīkojuma un iekārtu iegādei, kā arī valstī noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ne vairāk kā diviem darbiniekam. Savukārt izejmateriālu un izejvielu iegādei atbalsta intensitātes slieksnis tiks palielināts no 30% līdz 70%. Tāpat tiks palielināts visiem komersantiem...

Lai palīdzētu iepircējiem noteikt atbilstošus norēķinu termiņus ar piegādātājiem par precēm, kurām nav obligāti jānorāda minimālais derīguma termiņš – svaigajiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem (preces), Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi informatīvo materiālu "Kritēriji svaigu augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu atzīšanai par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma izpratnē". Tajā ietverti kritēriji, kas palīdz noteikt, vai šīs preces uzskatāmas par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) izpratnē. Preču korekta novērtēšana ir būtiska, jo tā tieši ietekmē to, kāds norēķinu termiņš ar piegādātājiem ir pieļaujams. Saskaņā ar NTPAL par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm tiek uzskatītas tādas preces, kuras savu īpašību dēļ vai noteiktā pārstrādes posmā kļūst nederīgas pārdošanai 30 dienu laikā pēc to novākšanas, sagatavošanas vai pārstrādes. Tomēr likums nenosaka konkrētus kritērijus, kas ļautu novērtēt, vai attiecīgās preces ir uzskatāmas par ātrbojīgām. Informatīvais materiāls tapis, proaktīvi reaģējot uz KP novēroto, ka iepircēji...

Ieguldījumiem pārstrādē lauksaimniekiem šogad būs pieejams atbalsts 17,69 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD). Atbalsts būs pieejams Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" otrajā kārtā. Projektus varēs iesniegt no šī gada 29. septembra līdz 29. oktobrim. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmā. Uz atbalstu var pretendēt juridiskas personas, kas: nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi; ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi; nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos. Projekta īstenošanā izmantojamām pamatizejvielām ir jābūt lauksaimniecības produktiem, jo atbalsta mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un pievienoto vērtību, augstas pievienotās vērtības produktu (tostarp bioloģisko) ražošanu, sekmējot produktivitātes celšanu, kā arī eksportspējīgu inovatīvu produktu ražošanu. Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums, ja tiek ieguldītas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei - viens gads un seši mēneši, ja tiek veikta būvniecība, pārbūve un iegādāti ražošanas pamatlīdzekļi - divi gadi...

Valdība neatbalsta pieejamās informācijas par stratēģiskā partnera valdes, padomes locekļiem un īpašniekiem sašaurināšanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Valdība ir iepazinusies ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pērnā gada marta vēstuli un tai pievienotajiem Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem, kā arī izvērtusi minēto priekšlikumu pamatojumā aktualizētos jautājumus un to risinājuma nepieciešamību. Komisija vēstulē piedāvā sašaurināt UR publiskojamās informācijas apjomu par stratēģiskajiem partneriem. Atbildes vēstulē Saeimai valdība norāda, ka atbalsta priekšlikumos pausto mērķi, taču neatbalsta tā sasniegšanai piedāvāto risinājumu, saredzot tajā vairākus riskus un nepilnības. Tieslietu ministrija (TM) norāda, ka, pieņemot šādus grozījumus, stratēģisko partneru ikdienas darbība tiktu apgrūtināta, kā arī netiktu sasniegts regulējuma mērķis panākt lielāku drošību. Ministrijā uzsver, ka stratēģiskais partneris ir no Aizsardzības industrijas likuma izrietošs koncepts. Šāds partneris ir kapitālsabiedrība, ar ko Aizsardzības ministrija piegādes drošības veicināšanai var veidot stratēģisko partnerību, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumu. Šai kapitālsabiedrībai ir jābūt izsniegtai speciālai atļaujai komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātam....

Finanšu ministrijas paspārnē esošā publisko iepirkumu darba grupa izstrādājusi strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai. Tās mērķis ir nodrošināt maksimālu valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurskatāmību un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā. Atbalstītais publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijs koncentrējas pasūtītājiem nodrošināt maksimālu elastību publisko iepirkumu veikšanā, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un paredzot ievērot tikai ES normatīvajos aktos ietvertās obligātās papildu prasības. Laika gaitā šis fokuss ir zudis, tāpēc Latvijā iepirkumu procedūru sarežģītība un nozaru politiku īstenošanai paredzēto papildu prasību daudzums būtiski ierobežo publisko iepirkumu galveno mērķu sasniegšanu. Arī iesaistīto pušu praktiskā pieredze atklāj, ka iepirkumu procesus nereti raksturo pārmērīga birokrātija, ilgstoša norise un nepietiekama konkurence. Bieži iepirkumos piedalās tikai viens pretendents vai tiek saņemts ierobežots piedāvājumu skaits. Pēc vairāku diskusiju cikla un detalizētas analīzes darba grupa piedāvāja divus iespējamos attīstības scenārijus...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi grozījumus noteikumos, kas nosaka elektronisko sakaru komersantu pienākumu regulāri iesniegt informāciju SPRK, liecina informācija SPRK mājaslapā. Grozījumu projekts paredz būtiskas izmaiņas informācijas iesniegšanas biežumā, īpaši attiecībā uz komersantiem, kuru ietekme uz nozares kopējiem rādītājiem ir neliela. Pamatojoties uz datu analīzi, SPRK ievieš četrus objektīvus kritērijus, pēc kuriem noteikts, kuriem komersantiem informācija būs jāiesniedz reizi divos gados. Šāda pieeja ļaus samazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot uzraudzībai nepieciešamo datu kvalitāti. Tāpat paredzēts svītrot prasību iesniegt informāciju par pārraidāmiem izsaucošiem numuriem, kuru datu mainība un izmantošana uzskatāma par minimālu. Galvenās izmaiņas un ieguvumi, ko paredz izstrādātais grozījumu projekts, ir saistīti ar administratīvā sloga mazināšanu. Vairāk nekā pusei elektronisko sakaru komersantu informācija būs jāiesniedz tikai reizi divos gados. Tāpat ir precizēta informācijas iesniegšanas kārtība, ieviešot objektīvus un salīdzināmus kritērijus, pēc kuriem tiek vērtēta komersantu ietekme uz nozari. SPRK ir izvērtējusi, ka daļai komersantu darbības rādītāji gadu no gada...

Laikā, kad aizvien vairāk ikdienas darījumu notiek tiešsaistē, droša personas identitātes apliecināšana kļūst īpaši nozīmīga. Viens no populārākajiem autentifikācijas rīkiem Latvijā ir Smart-ID lietotne, ko iedzīvotāji izmanto, lai piekļūtu internetbankai, veiktu pirkumus vai izmantotu dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Tomēr līdz ar ērtībām var pieaugt arī riski – krāpnieki kļūst arvien izsmalcinātāki, cenšoties iegūt piekļuvi citu cilvēku datiem un finanšu līdzekļiem. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma atgādina – lietojot Smart-ID, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību paziņojumiem, ko saņemat lietotnē, un vienmēr pārliecināties, kādas darbības tiek apstiprinātas. “Smart-ID lietotnes izmantošana Latvijā turpina augt – to aktīvi lieto ap 1,2 miljoni iedzīvotāju, un ik mēnesi tiek veikti vidēji 30 miljoni darījumu. Smart-ID pēdējo gadu laikā ir nostiprinājis savu pozīciju kā uzticamākais eID rīks ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā – visās trīs valstīs kopā vidēji tiek veikti 75 miljoni transakciju mēnesī, turklāt Smart-ID turpina novērot stabilu lietotāju pieaugumu, kas apliecina arvien lielāku lietotnes nozīmi...

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam. Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai. "Latvijai ir visas iespējas kļūt par reģionālu finanšu tehnoloģiju centru, kas piesaista gan uzņēmumus, gan talantus no visas pasaules. Mums ir spēcīga tehnoloģiskā bāze un cilvēkprasmes, un mērķis – radīt vidi, kur inovācijas var uzplaukt, uzņēmumi augt, un investori – justies pārliecināti par saviem ieguldījumiem. FinTech stratēģija ir svarīgs solis šajā virzienā, identificējot praktiskus risinājumus Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās noturības stiprināšanai ilgtermiņā," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Patlaban Latvijā darbojas 130 FinTech uzņēmumi. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt...

Garantiju apmērs saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai tiks palielināts no līdzšinējiem pieciem miljoniem eiro līdz 25 miljoniem eiro, kā arī precizēti šo garantiju finansēšanas avoti un apjomi, paredz valdības 12. augustā veiktie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai". Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka jaunais garantiju slieksnis ļaus uzņēmējiem īstenot apjomīgākus investīciju projektus, piesaistīt finansējumu jaunu tehnoloģiju ieviešanai, paplašināt ražošanas jaudas un stiprināt konkurētspēju. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) varēs veikt apjomīgākas investīcijas, attīstīt jaunas tehnoloģijas, palielināt produktivitāti un stiprināt konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Tas veicinās nodarbinātību, inovācijas un kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat lielāks atbalsta apjoms veicinās kreditēšanu un palīdzēs pāriet no plānošanas pie reālu projektu īstenošanas, paātrinot tautsaimniecības izaugsmi. Grozījumi paredz arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku - turpmāk atbalstu varēs saņemt ne tikai kredītiestādes un to meitassabiedrības, kas reģistrētas Latvijā, bet arī no citām Eiropas Savienības un Eiropas...

Atsevišķiem mazumtirgotājiem būs jāiesniedz noteikta informācija Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču monitoringam, 12. augustā nolēma valdībā. Ministru kabineta noteikumu projekts "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam" izstrādāts Ekonomikas ministrijā, lai nodrošinātu patēriņa preču cenu izsekojamību un monitoringu. Noteikumu projekts paredz arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību. Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces, iekļaujot šajā sarakstā pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Pārtikas preču mazumtirgotāji ar šādu apgrozījumu šobrīd sasniedz vai pārsniedz 10% no mazumtirdzniecības tirgus daļas. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt CSP, taču tas netiek noteikts kā pienākums. Tie pārtikas preču mazumtirgotāji, kuri arī vēlas šos datus iesniegt, varēs nosūtīt pieteikumu CSP. Dati tiek iesniegti CSP diviem mērķiem...

Iespējams, esat redzējuši šādus īpaši izdevīgus piedāvājumus: noliktavas izpārdošana pirms veikala slēgšanas, portatīvais dators par neticami zemu cenu vai populāra zīmola austiņas ar 70% atlaidi. Mēs visi esam saskārušies ar piedāvājumu, kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiess. Eiropas patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz padomus, kā atpazīt maldinošus piedāvājumus vai neuzticamus interneta veikalus un izvairīties no negaidītām izmaksām un citiem pārsteigumiem. Kā atpazīt maldinošu piedāvājumu: Salīdziniet cenas. Esiet īpaši piesardzīgi ar milzīgām atlaidēm un solīto ātro piegādi. Salīdziniet citu interneta veikalu piedāvātās cenas un pārliecinieties, vai produkts tiešām ir tik lēts, kā šķiet. Interneta veikali, kas piedāvā produktus par daudz zemāku cenu nekā citi veikali, var būt neuzticami. Neuzķerieties uz steigas radīšanas taktikām. Ļoti bieži "laika ierobežoti" piedāvājumi ir mārketinga viltība. Ja apmeklēsiet šo pašu interneta vietni nākamajā dienā vai pēc vairākām dienām, iespējams redzēsiet tieši to pašu "pēdējā brīža" akciju. Tas ir veids,...

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē, kas 5. augustā notika aptaujas kārtībā, valdība izskatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” par šīs vasaras postošo lietavu un plūdu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības nozari un nolēma līdz šā gada 4. novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā. Lēmums pieņemts, jo šīs vasaras lietavas smagi skārušas lielu daļu lauku, raža ir bojāta un zemnieki cieš zaudējumus. Ārkārtas situācija atvieglos prasības un mazinās sekas, lai palīdzētu nozarei atgūties, uzsvērusi ministru prezidente Evika Siliņa. Normatīvā bāze šādam lēmumam ir likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar krīzi vai katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbilstoši varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ....

Latvijas Banka brīdina par pēdējā laikā pamanītajiem vairākiem neuzticamiem finanšu pakalpojumu tirgū iesaistītajiem nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem: EU-INVEST LLC (tīmekļvietne: https://invest-eu.net/) pārstāvji maldinoši uzdodas par licencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un aicina iesaistīties ieguldījumu darījumos, kuru piedāvāšanai un sniegšanai Latvijā nav saņemta nepieciešamā atļauja. Veicot maksājumus šim uzņēmumam, jums nebūs iespēju atgūt pārskaitītos finanšu līdzekļus. BestTrade4You (tīmekļvietne https://BestTrade4You.net) pārstāvji maldinoši uzdodas par licencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un aicina iesaistīties ieguldījumu darījumos, kuru piedāvāšanai un sniegšanai Latvijā nav saņemta nepieciešamā atļauja. MOST Global (tīmekļvietnē https://most.online/) un ziņapmaiņas lietotnēs šī uzņēmuma pārstāvji maldinoši aicina iesaistīties finanšu darījumos, kuru piedāvāšanai un sniegšanai Latvijā būtu nepieciešama atbilstoša atļauja. Latvijas Banka nav piešķīrusi darbības atļauju MOST Global finansējuma piesaistei, tostarp kriptoaktīvu emisijai vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Latvijas Banka brīdina, ka pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem veiktie ieguldījumi netiek aizsargāti un var tikt izkrāpti bez iespējas tos atgūt. Latvijas Banka uzrauga tikai licencētus finanšu tirgus dalībniekus, kas saņēmuši attiecīgu licenci finanšu...

Gados jauniem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības sākšanai no 1. septembra būs pieejams atbalsts 8 000 000 eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Atbalsts pieejams Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam programmas "Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai" trešajā kārtā. Projektus varēs iesniegt no 2025. gada 1. līdz 30. septembrim. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Ar plānoto atbalstu paredzēts sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā, ja viņi saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Atbalsta veids paredzēts kā vienreizējs maksājums jaundibināta (vai pārņemta) lauksaimniecības uzņēmuma dibināšanai un attīstībai, saskaņā ar iesniegto darījuma darbības plānu, kas jāsagatavo vismaz diviem līdz četriem kalendāra gadiem. Atbalstu varēs saņemt gan fiziskās, gan juridiskās personas, ja tās atbilst konkrētiem nosacījumiem. Atbalsta apmērs Darījumdarbības plāna īstenošanai ir 40 000 eiro, kas tiek izmaksāts divās daļās atbilstoši...

No 1. augusta mainījies alkoholisko dzērienu (tajā skaitā alus) tirdzniecības laiks darbības vietās, kur alkoholiskie dzērieni (tajā skaitā alus) tiek realizēti promnešanai (piemēram, veikalos). Alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiki no 2025. gada 1. augusta: pirmdiena–sestdiena: no plkst. 10.00 līdz 20.00 svētdiena: no plkst. 10.00 līdz 18.00 Ārpus šiem norādītajiem laikiem alkoholisko dzērienu tirdzniecība promnešanai būs aizliegta neatkarīgi no uzņēmumam izsniegtajā licencē norādītā darba laika. Kad jāpārreģistrē licences? Ja uzņēmumam izsniegtajā licencē alkoholisko dzērienu vai alus mazumtirdzniecībai (licences sērija MT, AM) norādītais darba laiks darbības vietai, kurā atļauta alkoholisko dzērienu realizācija promnešanai (RP), ir ārpus no 2025. gada 1. augusta atļautā alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika, līdz 2025. gada 31. decembrim jāiesniedz iesniegums licences pārreģistrācijai. Iesniegums jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) (sadaļā “Dokumenti” – “Izveidot jaunu dokumentu” – “Akcīzes preču licenču un sertifikātu iesniegumi” jāizvēlas licences veids – “Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai (MT)” un iesnieguma veids – “Pārreģistrācija”), norādot jauno atļauto alkoholisko...