BIZNESS

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Grozījumu mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus. Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, plānots paredzēt, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām būs iespēja noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Šis slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības sabiedrības darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaus elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē. Grozījumi paredz arī stingrākas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāieceļ atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadības līmenī, gan iekšējās kontroles struktūrvienībās. Tādējādi tiks mazināti un pārvaldīti kriptoaktīvu pakalpojumu sektoram piemītošie paaugstinātie riski. Vienlaikus tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniegs Finanšu izlūkošanas...

Patentu valdē 2025. gada pirmajā pusgadā fiksēts vidēji 8% pieaugums nacionālās procedūras kārtībā pieteikto preču zīmju un dizainparaugu pieteikumiem, kā arī preču zīmju starptautisko reģistrāciju attiecinājumiem uz Latviju, salīdzinot ar 2024. gadu. Vienlaikus par 15% sarukuši starptautisko dizainparaugu reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju. Ja 2024. gadā pirmajos sešos mēnešos pieteikti 613 nacionālās procedūras preču zīmju pieteikumi, šajā gadā tie bija 674. Starptautisko preču zīmju reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju pirmajā pusgadā bija 407, kas ir par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Dizainparaugu jomā nacionālās procedūras pieteikumu skaits šī gada pirmajos sešos mēnešos bija 19, kas ir par diviem vairāk nekā pērn, bet starptautisko dizainparaugu reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju - 11. Patentu valdē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir saņemti 63 nacionālo patentu pieteikumi, kas ir par aptuveni 30% vairāk nekā pērn tajā pašā laika posmā, kad tika saņemti 42 patentu pieteikumi. No Latvijas augstskolām saņemti desmit pieteikumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) iesnieguši 19...

Pēdējā laikā būvvaldes aizvien biežāk saņem dzīvokļu īpašnieku un privātmāju jauno īpašnieku pieprasījumus iepazīties ar attiecīgo nekustamo īpašumu būvniecības lietās esošo informāciju, kas tiek uzglabāta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), informē Datu Valsts inspekcija (DVI). Minētās informācijas pieprasīšana ir saistīta ar īpašnieku leģitīmo interešu īstenošanu. Proti, cilvēkiem var būt nepieciešams iegūt informāciju par būvniecības procesiem, kas notikuši saistībā ar tiem šobrīd piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet kuros persona nav bijusi dalībnieks. Tā kā būvniecības lietās pieejamie dokumenti satur arī personu datus (piemēram, informāciju par būvspeciālistiem), pieprasīto informāciju izsniedzot, jāņem vērā arī cilvēku tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. BIS darbības pamatmērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Izvērtējot iespēju sniegt ierobežotas pieejamības informāciju trešajām personām, jāievēro Informācijas atklātības likumā noteiktais, kā arī jāņem vērā citi normatīvie akti, kas noteic, kā apstrādāt personas datus. Gadījumos, kad būvvaldē tiek saņemti minētie...

Ministru kabinets 15. jūlijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" alternatīvo ieguldījumu fondu nozares attīstības veicināšanai un administratīvā sloga samazināšanai. Tā mērķis ir uzlabot tirgus vidi, padarot to pieejamāku jauniem licencētiem fondu pārvaldniekiem, kā arī stiprināt uzraudzības sistēmu un precizēt prasības atbilstoši finanšu tirgus attīstībai. Likumprojekts paredz vairākus būtiskus precizējumus attiecībā gan uz licencēto, gan reģistrēto pārvaldnieku darbību. Tas pilnveido prasības pārvaldnieka reģistrācijai un nosaka precīzākas prasības akcionāriem (dalībniekiem), kā arī pārvaldnieka amatpersonām, īpaši saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu. Plānots arī noteikt skaidrākas reputācijas prasības, kā arī izslēgt novecojušas normas, piemēram, par darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu. Lai atvieglotu fondu darbību un uzlabotu investīciju piesaisti, likumprojekts nosaka vispārīgas prasības alternatīvo ieguldījumu fondu daļu emisijai un izplatīšanai, pilnveido regulējumu slēgtajiem fondiem un precizē pienākumus pārvaldnieka finanšu pārskatu sagatavošanā un turētājbankas ziņojumu sagatavošanā. Tāpat likumprojektā paredzēta jauna kārtība licences saņemšanai iesniegto dokumentu...

Kapitālsabiedrību reģistrācijas process turpmāk būs ērtāks, jo samazināts Uzņēmumu reģistram (UR) iesniedzamo dokumentu skaits. Vairāki grozījumi Komerclikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 16. jūlijā, paredz izmaiņas gan kapitālsabiedrības dibināšanas, gan pamatkapitāla palielināšanas procesā. Dibināšana Izziņa par pamatkapitāla apmaksu jāiesniedz tikai no 50 000 eiro Lai atvieglotu kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksas procesu un samazinātu UR iesniedzamo dokumentu apjomu, turpmāk, ja pamatkapitāls tiek apmaksāts naudā līdz 50 000 eiro, nebūs jāiesniedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņa vai cits dokuments, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu. Tā turpmāk būs jāiesniedz tikai tad, ja naudas ieguldījumi pārsniedz 50 000 eiro. Pārējos gadījumos dibinātāji pieteikumā UR apliecinās, ka uz dibināmās sabiedrības vārda ir atvērts maksājumu konts un tajā ir veikta pamatkapitāla apmaksa. Grozījumi nemaina pamatkapitāla apmaksas kārtību, dibinātājiem tāpat kā līdz šim, būs uz dibināmās kapitālsabiedrības vārda jāatver maksājumu konts un jāorganizē naudas iemaksāšana tajā. 50 000 eiro slieksnis attiecas tikai uz pamatkapitāla apmēru, kas apmaksāts naudā (nevis uz kopējo pamatkapitāla...

No 2025. gada 15. augusta papīra formāta Savienības preču muitas statusa apliecinājuma dokuments – kuģošanas sabiedrības manifests – tiks aizstāts ar muitas preču manifestu (Customs Goods Manifest, CGM), informē Valsts ieņēmumu dienests. CGM būs jāiesniedz muitas iestādei Savienības preču muitas statusa apliecinājuma sistēmā PoUS (Proof of Union Status). Muitas iestāde CGM papīra formātā nepieņems, un tas netiks apstiprināts ar MKP zīmogu. Lai saņemtu lietotāja tiesības PoUS izmantošanai, personai (pieteikuma iesniedzējam) EDS jāiesniedz iesniegums par Eiropas informācijas sistēmu lietotāju saraksta noteikšanu, atzīmējot tajā darbam nepieciešamo informācijas sistēmu. Iesniegums par Eiropas informācijas sistēmu lietotāju saraksta noteikšanu Tās kuģošanas sabiedrības, kurām ir kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniegta atzītā izdevēja atļauja, var nenoformēt CGM elektroniski PoUS, turpinot pierādīt preču Savienības statusu ar uzņēmuma paša sagatavotu un apstiprinātu kravas manifestu Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), līdz brīdim, kad tehniski tiks nodrošināta šo manifestu datu pārsūtīšana no SKLOIS uz PoUS.

Ceturtdien, 10. jūlijā, Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēde, kurā tika apspriesti ar finanšu sektoru saistītie jautājumi, tai skaitā kredītdevēju komisijas maksas uzņēmumiem, lai nodrošinātu aktīvāku nefinanšu sektora uzņēmumu kreditēšanu tautsaimniecības izaugsmei, stiprinot finanšu pieejamību un veicinot kapitāla plūsmu. FSAP sēdē tika turpināta diskusija par turpmāko rīcību attiecībā uz normatīvā regulējuma projektu par kredīta devēja piemēroto komisijas maksu ierobežošanu juridiskajām personām, veicot aizdevuma pirmstermiņa atmaksu vai refinansēšanu pie cita aizdevēja. Finanšu sektora attīstības padome uzklausīja arī Finanšu nozares asociācijas un “Fintech Latvija” asociācijas viedokli par izstrādāto regulējumu komisijas maksu ierobežošanai. Regulējuma mērķis ir sekmēt konkurenci, atvieglojot nosacījumus klientu mobilitātei starp aizdevējiem, kas savukārt uzlabotu finanšu pakalpojumu nosacījumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, mazinot šķēršļus aizdevumu, līzinga refinansēšanai un pirmstermiņa atmaksai. Izdomāja, ka vēl jāpadomā Sēdes dalībnieki vienojās par nepieciešamību noteikt trīs mēnešu periodu, kurā padziļināti analizētu tirgus situāciju un sekotu līdzi izmaiņām, uzraudzības iestādēm iegūstot papildu datus par...

Valsts vides dienests (VVD) ir sagatavojis un publicējis informatīvo materiālu, kur skaidro tehnisko noteikumu nepieciešamību un piemērošanu. Ar to VVD atgādina, ka, plānojot būvniecību, infrastruktūras attīstību vai noteiktus saimnieciskās darbības projektus, var būt jāsaņem VVD izdotie tehniskie noteikumi. Materiālā izskaidrots, kāpēc šādas prasības ir svarīgas – tās palīdz nodrošināt, lai iecerētā darbība atbilstu vides aizsardzības normatīvajiem aktiem un mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi. “Tehniskie noteikumi ir praktisks rīks, kas palīdz uzņēmējiem un projektu īstenotājiem jau plānošanas posmā ņemt vērā ne tikai ekonomiskos un finansiālos aspektus, bet arī vides aizsardzības prasības. To mērķis ir panākt, lai saimnieciskā darbība attīstītos ilgtspējīgi - saglabājot dabas resursus un vidi arī nākamajām paaudzēm, vienlaikus veidojot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai,” skaidro VVD Atļauju pārvaldes direktore Daina Kalēja. Kad nepieciešami tehniskie noteikumi? Tehnisko noteikumu saņemšana ir nepieciešama dažādu veidu darbībām, piemēram: ēku būvniecībai ūdensobjektu aizsargjoslās, virszemes ūdensobjektu tīrīšanai, derīgo izrakteņu ieguvei, ceļu un vēja elektrostaciju būvniecībai, kā arī...

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumi Ministru kabineta 2023.gada 13.jūnija noteikumos Nr. 306 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās" 2023.-2027.gadam", kas paredz saņemt valsts atbalstu līdz pat 15 gadu vecas lietotas tehnikas iegādei. Tas ir praktisks solis, lai vairāk saimniecību varētu turpināt saimniekot un ražot vietējo produkciju un stiprināt Latvijas spēju pašai sevi nodrošināt ar pārtiku. Pārtikas ražošana ir gan tautsaimniecības pamats, gan valsts drošības jautājums. Un šajā uzdevumā nozīmīga loma ir arī mazajām saimniecībām, uzsvēris zemkopības ministrs Armands Krauze. Lai veicinātu saimniecisku izaugsmi, noteikumi papildināti ar prasību saimnieciskās darbības uzsācējiem palielināt neto apgrozījumu par vismaz 10% no projekta attiecināmajām izmaksām. Šāds kritērijs gan ievieš lielāku mērķtiecību, gan vienlaikus stiprina saimniecību konkurētspēju. Noteikumi ir papildināti ar de minimis nosacījumiem, kas turpmāk attieksies uz atbalstāmajām darbībām, kuras nav iekļautas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā. Papildinājums veikts...

Latvijas uzņēmējiem jūlija otrajā pusē būs pieejams jauns atbalsta instruments uzņēmumu procesu digitalizācijai ar kopējo atbalsta finansējumu vairāk nekā 18,5 miljonu eiro apmērā, ko īstenos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). LIAA direktore Ieva Jāgere norāda, ka lielais pieprasījums pēc atbalsta uzņēmumu procesu digitalizācijai apliecina, ka Latvijas komersanti aktīvi iegulda savā konkurētspējā un tehnoloģiskajā attīstībā, veidojot digitāli spēcīgu uzņēmējdarbības vidi. Jūlija otrajā pusē LIAA atvērs pieteikšanos jaunai atbalsta programmai, kurā vienam projektam mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai būs pieejams atbalsts līdz 200 000 eiro. Jaunā digitalizācijas atbalsta programma tiks finansēta no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam. Atbalstam varēs pieteikties sīkie, mazie un vidējie komersanti, mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, kā arī biedrības un nodibinājumi, kas veic saimniecisko darbību un apvieno vismaz trīs komersantus. Programmas atbalsta intensitāte mazajiem komersantiem 50%, vidējiem 40% un mazas vidējas un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām - 30%. Granti līdz 10 000 eiro būs...

No 2. jūlija spēkā stājušies Aizsardzības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta (MK) 2025. gada 25. jūnija noteikumi “Minimālās kiberdrošības prasības”. Noteikumu mērķis ir uzlabot kiberdrošību Latvijā, ieviešot mūsdienīgu un strukturētu kiberdrošības regulējumu, kā arī sekmējot būtisko pakalpojumu sniedzēju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras noturību pret kiberdrošības apdraudējumiem. Noteikumi nosaka obligātās kiberdrošības prasības valsts, pašvaldību un kritiski svarīgajiem privātajiem sektora subjektiem, kuri nodrošina būtiskus un svarīgus pakalpojumus, pārvalda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru, izmanto publiskos elektronisko sakaru tīklus, kā arī nodrošina valsts informācijas sistēmu savietojamību. Noteikumi regulē tādas jomas kā kiberdrošības pārvaldības prasības, incidentu klasifikācija, ziņošanas termiņi un formas, informācijas sistēmu pieejamība, datu atjaunošana, šifrēšana, kiberhigiēnas pamatprincipi, personāla kompetences un kiberdrošības pārvaldnieka prasības, kā arī prasības, kas izvirzāmas ārpakalpojumiem. Minimālās kiberdrošības prasības bija nepieciešamas, jo 2024. gada 1. septembrī spēkā stājās Nacionālās kiberdrošības likums (NKDL), kā rezultātā spēku zaudēja Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 442 "Kārtība, kādā...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 295 000 eiro sodu AS "DelfinGroup" grupas uzņēmumam SIA "ViziaFinance" par negodīgu komercpraksi, liecina PTAC publiskotā informācija. PTAC secinājusi, ka "ViziaFinance" ilgstošā laika periodā ir īstenojusi profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, būtiski negatīvi ietekmējot patērētāja ekonomisko rīcību. "ViziaFinance" pieļāvusi būtisku pārkāpumu, neievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto pienākumu, proti, veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu, uzņēmums neieguva informāciju par patērētāja esošajām saistībām un ikmēneša maksājumiem no visiem kredītinformācijas birojiem, tādējādi nesaņemot pilnu informāciju un nepienācīgi izvērtējot patērētāju spēju atmaksāt kredītu, radot stāvokli, ka kredīti tika izsniegti daļai tādu patērētāju, kuriem tos nedrīkstēja izsniegt, un ļaujot daļai no patērētāju uzņemties pārmērīgas kredītsaistības. PTAC lēmumā teikts, ka "ViziaFinance" rīcība ir klasificējama kā "smags pārkāpums". Tam ir būtiska ietekme uz patērētāju kolektīvajām interesēm, jo "ViziaFinance" ir nozīmīgs kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs. Tāpat ir īstenota negodīga komercprakse, kas skar vai var skart plašu patērētāju loku. PTAC norāda, ka pārkāpumi īstenoti vairāk nekā...

Valdība 1. jūlijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu projektu "Kārtība, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm". Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā lielā komercsabiedrība, kurai ir ārzemēs reģistrēti saistītie uzņēmumi, var izmantot tiesību apliecināt faktu, ka tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma (GNU) pazīmēm, ja šai komercsabiedrībai objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no šiem saistītajiem uzņēmumiem. Ar noteikumiem tiks ieviests atbalsta pretendenta apliecinājums par neatbilstību GNU pazīmēm. Ar apliecinājumu atbalsta pretendents apstiprinās, ka pastāv objektīvi šķēršļi pilnīgu finanšu datu iesniegšanai atbalsta sniedzējam. Apliecinājums paredzēts kā operatīvs un saprātīgs risinājums izņēmuma situācijās, kad lielie komersanti objektīvu apstākļu dēļ nav iesnieguši finanšu pārskatu datus par visiem ar tiem saistītajiem ārzemēs reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus šāda apliecinājuma iesniegšana nav paredzēta kā saistīto uzņēmumu finanšu datu aizstājējs standarta situācijās, bet gan tikai kā izņēmuma risinājums īpašos un objektīvi pamatotos gadījumos, kad atbalsta...

Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām, lai padarītu šo atbalsta programmu uzņēmējiem saprotamāku, pieejamāku un piemērotu mūsdienu ekonomikas vajadzībām. Programma paredzēta uzņēmumiem, kas plāno izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tostarp divējāda lietojuma jeb civilā un militārā pielietojuma risinājumus. Atbalsts paredzēts ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos un apgrozāmajiem līdzekļiem, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku būvniecībai, iekārtu iegādei, ražošanas jaudu paplašināšanai un jaunu darba vietu radīšanai Latvijas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs. Kopējais pieejamais finansējums programmai ir 100 miljoni eiro. No tiem 49,6 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 8,7 miljoni eiro – valsts budžeta finansējums, bet 41,6 miljoni eiro – attīstības finanšu institūcijas ALTUM piesaistītais finansējums. Uzņēmēji varēs saņemt atbalstu divos virzienos. Pirmais – inovatīvu, tai skaitā divējāda lietojuma, produktu izstrādei ar aizdevumiem no 300 000 līdz 5 miljoniem eiro un iespēju saņemt kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā jeb ne vairāk kā 1,5 miljonus...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi trešo informatīvo ziņojumu "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību līdz 2025. gadam". Šogad 1. aprīlī apritēja septiņi gadi kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Jaunākajā ziņojumā apkopota informācija par sociālās uzņēmējdarbības vides attīstību laika posmā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 1. aprīlim. Sociālo uzņēmumu darbības rādītāji Kā norāda LM, kopš likuma stāšanās spēkā līdz 2024. gada beigām sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 322 uzņēmumi, no tiem 2024. gada beigās aktīvi bija 235 sociālie uzņēmumi, bet 87 uzņēmumiem statuss dažādu iemeslu dēļ ticis atcelts vai atņemts. Pieaugošais sociālo uzņēmumu skaits liecina, ka arvien lielāka uzņēmēju daļa ir gatava iesaistīties dažādu sociālo problēmu risināšanā, nosakot to par savas uzņēmējdarbības galveno mērķi. 2024. gada nogalē sociālie uzņēmumi darbojās visā Latvijas teritorijā, taču no kopējā sociālo uzņēmumu skaita 235: 46% jeb 109 uzņēmumi atradās Rīgā, 26% jeb 60 uzņēmumi bija Pierīgā, 9% jeb 20 uzņēmumi...