BIZNESS

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE 2.1. redakcijai (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā). Ja pamatdarbības veids 2024. gadā ir pilnībā mainījies, VID aicina par to paziņot līdz 2025. gada 1.maijam. VID atgādina, ka no 2025. gada 1. janvāra ir spēkā jaunā Eiropas Komisijas (Eurostat) izstrādātā NACE 2.1. redakcija. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par saviem paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. Ja VID publiskojamo datu bāzē redzamais...

Saeima 16. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komercķīlas likumā, kas vienkāršo komercķīlas reģistrācijas procesu. Likumam stājoties spēkā, samazināsies administratīvais slogs uzņēmējiem, jo komercķīlas pieteikumam vairs nebūs jāpievieno aizdevuma līgums, ja komercķīlas līgumā jau ir iekļauta informācija par nodrošināto prasījumu. Turpmāk Uzņēmumu reģistrs varēs reģistrēt komercķīlu pamatojoties uz komercķīlas līgumu, kurš jau satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esamību. Tas ievērojami vienkāršos reģistrācijas procesu, bet vienlaikus saglabās juridisko precizitāti. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Nereti līgumi tiek sagatavoti svešvalodā, kā arī mēdz būt ļoti apjomīgi, it īpaši, kad mēs runājam par ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikas attīstībai. Vienkāršojot komercķīlas reģistrācijas procesu, mēs atvieglojam gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēju ikdienu – samazinām birokrātisko slogu, tulkošanas izmaksas un laiku, kas nepieciešams dokumentu sagatavošanai. Tas ir skaidrs signāls, ka sperts vēl viens solis pretī tam, lai Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka investoriem un uzņēmējdarbības veikšanai.” Līdz šim komercķīlas pieteikumam bija...

Lai veicinātu brīvu godīgu konkurenci, piesaistot pēc iespējas plašāku tirgotāju loku, Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi "Vadlīnijas par tirdzniecību pašvaldību organizētos un atbalstītos publiskos pasākumos". Ar vadlīnijām iecerēts panākt, lai pašvaldības sadarbībā ar uzņēmējiem nodrošinātu interesantāko un daudzveidīgāko preču un pakalpojumu sortimentu pasākuma apmeklētājiem un novērstu konkurences neitralitātes principa neatbilstības riskus. Vadlīnijās sniegti konkurences neitralitātes principa ievērošanas ieteikumi pašvaldībām attiecībā uz tirdzniecību pašvaldību organizētos publiskos pasākumos, pašvaldību organizētos publiskos pasākumos ar privāto komersantu atbalstu un privāto komersantu vai nevalstisko organizāciju organizētos pasākumos ar pašvaldības atbalstu. Vadlīnijās apkopoti labās prakses piemēri un problēmsituācijas saistībā ar tirdzniecības organizēšanas kārtību, pieteikšanās un tirgotāju atlases kritērijiem, vietējo komersantu atbalstu, pasākuma līdzfinansējuma piesaistīšanu, sadarbības principiem ar privātajiem pasākuma atbalstītājiem vai organizatoriem, u.c. Ņemot vērā tirdzniecības publiskajos pasākumos nozīmīgumu tirgotājiem, Vadlīnijas akcentē nepieciešamību pašvaldībām izstrādāt skaidrus, pamatotus un caurspīdīgus dalības tirdzniecībā nosacījumus, kas tiek vienlīdzīgi piemēroti. Jāizvairās no nesamērīgiem šķēršļiem – gan finansiāliem, gan organizatoriskiem – kas var...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis Igaunijas uzņēmuma GScan un Igaunijas muitas aicinājumu iesaistīties Eiropas Komisijas apstiprinātajā Horizon programmas projektā “Kosmisko staru izmantošana labākai, mobilākai un efektīvākai muitas detektēšanai”1 (turpmāk – CosmoPort projekts), liecina valdības sēdē 15. aprīlī izskatīšanai iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par atļauju Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības un īstenot Eiropas Savienības programmu līdzfinansētus projektus”. 1 Angliski – Using cosmic rays for better, more portable and efficient analysis and detection for customs (CosmoPort). CosmoPort projekta mērķis ir radīt pilnībā automatizētu atmosfēras staru tomogrāfijas skenēšanas sistēmu, integrētu mobilā platformā, nodrošinot atrašanās vietas un laika elastīgumu un efektīvu jebkādu interesējošu preču atklāšanu, nosakot preču veidu un to atrašanās vietu kravā. Sistēmu paredzēts pārbaudīt reālās darba vides apstākļos piecu valstu muitas iestādēs (Igaunijā, Latvijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā un Grieķijā), nodrošinot muitas iestāžu vajadzību apmierināšanu un kombinējot riska analīzes rezultātus. Galvenais mērķis...

Teju 9800 stundas gadā mazāk – šāds varētu būt paredzamais uzņēmēju laika ietaupījums, samazinot administratīvo slogu respondentiem informācijas iesniegšanai oficiālās statistikas nodrošināšanai. Šis būs pirmais no turpmāk plānotajiem vairākiem soļiem Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gada sākumā uzsāktajai ciešai sadarbībai kopīga mērķa vārdā – birokrātijas mazināšana uzņēmējiem. Abas iestādes vienojušās jau par pirmajiem konkrētajiem soļiem: plānots, ka 80 - 90% uzņēmumu vairs nebūs CSP jāiesniedz mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Tā vietā CSP saņems un analizēs administratīvos datus no VID – informāciju, ko uzņēmumi iesniedz, aizpildot PVN deklarācijas. “Administratīvā sloga mazināšana respondentiem ir viena no Centrālās statistikas pārvaldes šā gada stratēģiskajām prioritātēm. Gandarījums, ka mums un Valsts ieņēmumu dienestam veidojas teicama sadarbība un mēs raugāmies vienā virzienā – kā mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, lai viņi varētu koncentrēties tikai uz Latvijas tautsaimniecības stiprināšanu,” pauž CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš. Savukārt VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe...

Latvijā katru gadu publiskajos iepirkumos tiek noslēgti tūkstošiem līgumu par vairākiem miljardiem eiro. Finanšu ministrija sola līdz 2025. gada vidum izvērtēt publisko iepirkumu rezultāta un finanšu efektivitāti, izveidojot labās prakses piemērus un ieteikumus sistēmiskiem uzlabojumiem. Latvijā 2024. gadā tika izsludināts 11 421 iepirkums un noslēgti 21 558 līgumi par vairāk nekā 5,45 miljardiem eiro, neskaitot “Rail Baltica” pamattrases līgumu. Publisko iepirkumu līgumu izpilde koncentrējas salīdzinoši šaurā uzņēmumu lokā – 2024. gadā iepirkumos uzvarējuši 4321 piegādātāji, kas ir tikai nedaudz vairāk par 2% no apmēram 180 000 Latvijas aktīvajiem uzņēmumiem. Vienlaikus 90% no kopējās publisko iepirkumu līgumsummas nodrošina 80 pasūtītāji. Arī Eiropas Savienības (ES) dati norāda uz konkurences trūkumu Latvijā – ja ES vidēji 20% publisko iepirkumu ir tikai viens pretendents, tad Latvijā – 28%. “Lai publiskie iepirkumi sniegtu maksimālu ieguvumu sabiedrībai, ir nepieciešama pieeja, kas fokusējas uz efektīvu rezultātu, nevis procesu. Efektivizējot iepirkumu sistēmu, ir būtiski samazināt gan nevajadzīgu administratīvo slogu, gan...

No 1. aprīļa uzņēmējiem Rīgā pieejamas divas jaunas uzņēmējdarbības veicināšanas programmas – “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos” un “Pašvaldības atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai”. Programma “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos” paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos. Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēs pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai – telpu remontam, vides pieejamības uzlabošanai, skatlogu noformēšanai, izkārtņu izgatavošanai, labiekārtojuma elementu (piemēram, puķu podu, soliņu u.c.) izvietošanai pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā, nomas maksas segšanai. Atbalstam var pieteikties ikviens uzņēmējs – gan tie, kuri jau strādā, gan tie, kuri vēl tikai plāno sākt savu darbību. Atbalsta programmu paredzēts īstenot trīs gadus. 2025. gadā apstiprinātais programmas budžets ir 200 000 eiro. Otra no atbalsta programmām, ko piedāvā Rīgas...

Līdz 8. aprīlim tiek rīkota sabiedriskā apspriešana Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajam noteikumu projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas"". Grozījumi noteikumos ir sagatavoti, lai paredzētu iespēju ziņojošās platformas operatoriem izmantot Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai ES izstrādāto identifikācijas pakalpojumu, vācot un nosūtot mazāku pārdevēju identificējošo informācijas apjomu, jo šī informācija būs pieejama, izmantojot identifikācijas pakalpojumu. Iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), jo arī šajā direktīvā tika vienkāršota ziņojošo platformu operatoru izslēgšanas procedūra no Eiropas Komisijas izveidotā centrālā reģistra. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, pašreiz MK 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas" paredz vispārēju iespēju ziņojošajam platformas operatoram nevākt informāciju par pārdevēja galveno...

Eiropadomes sanāksmē, kas notika šā gada 20. martā, tika norādīts, ka, ņemot vērā ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītos izaicinājumus, ir ārkārtīgi svarīgi izveidot patiesi integrētus un dziļākus Eiropas kapitāla tirgus, steidzamības kārtā panākot kapitāla tirgu savienību un pabeidzot veidot banku savienību. Patiesa uzkrājumu un investīciju savienība katru gadu palīdzēs novirzīt Eiropas ekonomikai papildu investīcijas simtiem miljardu eiro apmērā, tādējādi palīdzot uzlabot ES konkurētspēju, stratēģisko autonomiju un ekonomisko drošību. Eiropadome uzsvērusi, ka ir vajadzīgas valsts līmeņa darbības, lai palielinātu tādu kapitāla tirgu apjomu un dziļumu, kuri ir pieejami visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES. Lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas, Eiropadome aicina: Komisiju, Padomi un dalībvalstis virzīt uz priekšu darbu pie lielākas privāto ieguldītāju līdzdalības kapitāla tirgos, savlaicīgi darot pieejamas Eiropas investīciju un uzkrājumu iespējas, tostarp uzlabotas iespējas ES mēroga uzkrājumiem un pensiju produktiem, pamatojoties uz paraugpraksi, lai 2025. gadā varētu veikt izšķirošus pasākumus; un Komisiju 2025. gadā ātri ierosināt uzlabojumus esošajā Pan-Eiropas privāto...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 26. martā tika atbalstīti Finanšu ministrijas iesniegtie grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar ko tiktu ieviestas jaunas prasības juridisko personu kreditēšanai. Juridisko personu kreditēšanas reforma ir vērsta uz krājaizdevu sabiedrību sektora ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu pakalpojumu klāsta attīstību, nodrošinot plašākas kreditēšanas iespējas visā valstī, kā arī jaunā pakalpojuma sniegšanas riska mazināšanu. Ar konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem ilgstošu diskusiju rezultātā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas, no vienas puses, atļaus tām krājaizdevu sabiedrībām, kas vēlas, uzsākt juridisko personu kreditēšanu un, no otras puses, ievieš papildu prasības, kas pielāgotas tieši šim sektoram un tā riskam. Priekšlikumi izstrādāti ar mērķi veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā, kas ir alternatīva nebanku kreditētāju pakalpojumiem reģionos. Latvijā darbojās 25 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kas saskaņā ar Latvijas Bankas datiem uz 2024. gada septembri pārvaldīja aktīvus 29,4 miljonu eiro apmērā, ar kopējo noguldījumu apmēru 19,8 miljoniem eiro un kopējo peļņu deviņos mēnešos 2024. gadā 338 tūkstošu eiro...

Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi jaunu tiesību aktu, lai uzlabotu to, kā ES līmenī tiek vākta darba tirgus statistika par uzņēmumiem. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka statistika ir aktuālāka un salīdzināmāka starp dalībvalstīm. Tie arī sniedz labāku ekonomikas aptvērumu un nodrošina to, ka tiek vākti dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. ES likumdevējiem ir vajadzīga piekļuve savlaicīgai, ticamai un salīdzināmai darba tirgus statistikai par uzņēmumiem, lai efektīvi izstrādātu, īstenotu, novērtētu un koordinētu plašu ES rīcībpolitiku klāstu, piemēram, tādās jomās kā ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšana, sociālā politika un vienāda darba samaksa vīriešiem un sievietēm. Darba tirgus statistika par uzņēmumiem tiek izmantota ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM), Eiropas Nodarbinātības stratēģijas, Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Eiropas pusgada uzraudzībai. Ar jaunajiem noteikumiem, kas šodien tika pieņemti, atjaunina spēkā esošos tiesību aktus, lai uzlabotu darba tirgus statistikas par uzņēmumiem salīdzināmību un palielinātu ekonomikas aptvērumu. Regula arī nodrošina, ka saskaņā ar jaunajiem darba samaksas pārredzamības noteikumiem...

Lai iemūžinātu skaistus mirkļus, cilvēki bieži vien vēršas pie profesionāliem fotogrāfiem. Tā kā fotogrāfs arī vēlas veidot savu portfolio un publiski parādīt labākos darbus, lai piesaistītu jaunus klientus, ir svarīgi saprast, kā to darīt atbilstoši datu aizsardzības prasībām, norāda Datu valsts inspekcija (DVI). Piemēram, Grieta devās pie profesionālas fotogrāfes, lai iemūžinātu savu grūtniecību. Fotosesija noritēja veiksmīgi, un rezultāts Grietai patika. Pēc pāris nedēļām Grieta sāka saņemt apsveikumus par ģimenes pieaugumu no attāliem paziņām. Kā izrādījās, fotogrāfe Grietas fotoattēlus bija ievietojusi savā Instagram profilā, kuram seko vairāki tūkstoši cilvēku, tostarp Grietas paziņas, kā arī aprakstā bija norādījusi, ka modele ir Grieta. Grieta par nolūku publicēt foto nebija informēta, citādi nebūtu piekritusi, un tagad viņa izjuta negatīvas sekas. Savukārt fotogrāfe uzskatīja, ka fotoattēlu publicēšana fotogrāfu profilos ir ierasta prakse, tas nepieciešams viņas komercdarbības veicināšanai, Grietai ar to vajadzēja rēķināties. Lai arī normatīvie akti paredz, ka, apstrādājot personas datus mākslinieciskās izpausmes vajadzībām, Datu regulas nosacījumi...

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus. Likumprojektu pakotne izstrādāta, lai nodrošinātu Finanšu nozares digitālās noturības regulas (DORA) un Mākslīgā intelekta akta prasību piemērošanu finanšu tirgū Latvijā. “Finanšu nozare Latvijā ir pirmā joma, kur tiek ieviests atbilstošs regulējums mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanā, padarot to drošāku, efektīvāku un caurspīdīgāku. Šis likumprojekts nodrošinās gan skaidrus noteikumus finanšu nozares uzņēmumiem, gan augstu aizsardzības līmeni finanšu pakalpojumu lietotājiem. Tādējādi kļūstam par vienu no digitālās attīstības līderiem reģionā, ieviešot modernas un atbildīgas pieejas finanšu tehnoloģiju pārvaldībā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Likumprojekts nodrošina DORA prasību ieviešanu, tādējādi mazinot riskus, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju pastiprinātu izmantošanu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Risku mazināšana ietver finanšu tirgus aizsardzību no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumiem un kiberuzbrukumiem. Tāpat DORA regulējums attiecas ne tikai uz finanšu tirgus dalībniekiem (kredītiestādi, apdrošināšanas...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) analīze par jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (KUI) liecina, ka Latvijas rezultāti ir uzlabojušies sešos no desmit indeksu veidojošajiem pētījumiem. Analīze norāda uz nepieciešamību Latvijai aktīvāk iesaistīt privāto sektoru korupcijas mazināšanā, kā arī stiprināt publiskā sektora pārstāvju godprātību. KUI mēra privātā sektora uztveri par korupcijas līmeni publiskajā sektorā, ņemot vērā starptautisko un vietējo ekspertu viedokļus. KUI balstīts uz pētījumiem, kuru skaits vērtētajām 180 valstīm vai teritorijām var atšķirties, apgrūtinot iespējas novērtēt reģiona valstu savstarpējās pozīcijas. Papildus jāņem vērā, ka KUI mēra uzņēmēju attieksmi pret korupciju un citiem ar korupciju pastarpināti saistītiem jautājumiem, piemēram, godprātību un atklātību. Latvija 2024. gadā ir saņēmusi 59 (-1) punktus no 100 iespējamajiem un ierindojās 38. vietā (kritums pret 2023. gadu par divām vietām). Salīdzinājumam kaimiņvalsts Igaunija ir 13. vietā ar 76 (0) punktiem un Lietuva – 32. vietā ar 63 (+2) punktiem. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija ir 14. vietā,...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi anonīmo lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāju un piegādātāju aptauju, lai noskaidrotu, cik iedarbīgi ir KP īstenotie pasākumi, lai mazinātu negodīgu tirdzniecības praksi (turpmāk – NTP), kā arī novērtētu faktiskās piegādātāju un pircēju attiecības. Respondentu sniegtās atbildes liecina, lai gan uzlabojas piegādātāju informētība un aizsardzība pret NTP, tomēr daļa piegādātāju joprojām saskaras ar ekonomiski spēcīgāku pircēju izdarīto spiedienu. Kopā aptaujā piedalījās 54 piegādātāji no dažādām pārtikas nozarēm, tomēr visplašāk pārstāvētas bija piena produktu, gaļas un gaļas izstrādājumu, augļu, ogu un dārzeņu, kā arī graudaugu un miltu produktu nozares. Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu (83%) ir piederīgi vismaz vienai no piegādātāju intereses pārstāvošajām asociācijām vai biedrībām, kas liecina par augstu asociāciju un biedrību organizētību un, iespējams, to pieaugošo nozīmi piegādātāju interešu aizstāvībā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami pieaudzis piegādātāju informētības līmenis par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) regulējumu. Piemēram, ja pērn tikai 49% piegādātāju bija zināms...