Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (turpmāk – Darbinieku likums) 6. panta ceturto daļu uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmēru un Darbinieku prasījumu garantiju fonda (DPGF) pašu ieņēmumos ieskaitāmās URVN daļu katru gadu nosaka Ministru kabinets.

Uz 25. augusta valdības sēdi sagatavots Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2021. - 2023. gadam" un, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā norādīto, taj'izteikts priekšlikums, ka URVN 2021. – 2023. gadā ir nosakāma līdzšinējā apmērā - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai.

• apmierināt darbinieku prasījumus no DPGF līdzekļiem;
• īstenot Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) prasījuma tiesības attiecībā uz MKD piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas izmaksāti no DPGF līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai.

DPGF 2020. gada 1. janvārī bija uzkrājums 12 105 165 eiro apmērā.

Ziņojumā arī skatīta iespēja, ka turpmāk varētu tikt no ietaupītajiem līdzekļiem finansēta dokumentu nodošana glabāšanai valsts arhīvam maksātnespējas procesā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 120. panta trešo daļu, ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administrators nodod glabāšanā valsts arhīvam parādnieka dokumentus, tajā skaitā:

• parādnieka rīkojumus par personālsastāvu,
• parādnieka personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru),
• parādnieka darbinieku darba līgumus, ar kuriem izbeigtas darba tiesiskās attiecības, un darba grāmatiņas,
• parādnieka dokumentus par sociālā nodokļa maksājumiem līdz 1997. gada 1. janvārim un darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus.

Maksātnespējas likuma 120. panta ceturtā daļa noteic administratoram pienākumu piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemta valsts arhīva izziņa par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā, minēto izziņu iesniegt Uzņēmumu reģistram, kas lemj par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra.

Taču, nododot dokumentus glabāšanā, administratoram ir jāmaksā par dokumentu nodošanu un attiecīgas izziņas saņemšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 857 "Latvijas Nacionālā arhīva publisko maksas pakalpojumu cenrādis" noteikto izcenojumu, jo normatīvais regulējums neparedz valsts arhīva tiesības daļēji vai pilnīgi atbrīvot administratoru no normatīvajos aktos noteikto maksājumu veikšanas atkarībā no parādnieka aktīvu apmēra vai maksātnespējas procesa finansējuma apmēra un avotiem.

Parādnieka naudas līdzekļi ne vienmēr ir pietiekoši, lai pilnībā segtu visus maksātnespējas procesa izdevumus, tostarp ar lietu nodošanu arhīvā saistītos, turklāt šie izdevumi var sasniegt ievērojamas summas (pat vairāku tūkstošu eiro apmērā). Piemēram, SIA "Ogres Televīzija" maksātnespējas procesā valsts arhīvs bija aicinājis administratoru nodot glabāšanai valsts arhīvam saimnieciskās darbības rezultātā vairāku gadu garumā sagatavotos audiovizuālos materiālus, kas atbilstoši provizoriskajam aprēķinam sastādīja vairāk nekā tūkstoti eiro, ņemot vērā to, ka administratore pati veica sagatavošanas darbus ierakstu nodošanai arhīvam – iepirkusi datu nesējus un ar pārinieka pārstāvja palīdzību veica audiovizuālo materiālu ierakstīšanu. Tāpat dokumentu nodošanas izmaksas VSIA "Vides projekti" maksātnespējas procesā kopumā sastādīja ar 3000 eiro, teikts informatīvajā ziņojumā.

Līdz ar to dokumentu nodošanai glabāšanā valsts arhīvam un arhīva izziņas saņemšanai ir nepieciešami finanšu līdzekļi.

Vienlaikus atbilstoši Maksātnespējas likumam administratoram no saviem personīgajiem līdzekļiem nav jāfinansē juridiskās personas maksātnespējas process. Līdz ar to galvenā problēma, nododot dokumentus glabāšanai valsts arhīvam, ir finanšu līdzekļu trūkums maksātnespējas procesā.

Vienlaikus valsts arhīvu ne vienmēr apmierina tas, kā administratori ir sakārtojuši valsts glabāšanā arhīvā nododamos dokumentus, un valsts arhīvs tos atkārtoti sakārto atbilstoši arhīvu jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, par to prasot veikt attiecīgu samaksu. Rezultātā administratori, lai nebūtu jāmaksā no personīgajiem līdzekļiem par dokumentu nodošanu valsts arhīvā, necenšas iegūt no parādnieka visus dokumentus, norādīts informatīvajā ziņojumā.

Lai risinātu šo problēmu, tiek piedāvāts, sākot ar 2021. gadu, finansējumu 100 000 eiro apmērā katru gadu novirzīt Latvijas Nacionālajam arhīvam, lai tādējādi nodrošinātu dokumentu pieņemšanu bez maksas no administratoriem juridisko personu maksātnespējas procesos.