Lai gan Energoefektivitātes likumā noteiktais termiņš obligātai prasību izpildei strauji tuvojas, Latvijas lielie uzņēmumi nebūt nesteidz īstenot likumdevēju izvirzītās prasības. Atgādinām, ka 2016. gada 29. martā stājās spēkā Energoefektivitātes likums, kas nosaka lielajiem uzņēmumiem līdz 2017. gada 1.decembrim veikt pirmo energoauditu, ieviest un sertificēt energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu. Saskaņā ar likumu lielais uzņēmums ir komersants, kurā nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro, un gada bilance kopumā - 43 miljonus eiro. Lai izpildītu Energoefektivitātes likuma prasības, analoģiski pienākumi attiecināmi arī uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem, kā jau minēts iepriekš, prasību izpildes termiņš ir 2018. gada 1.aprīlis.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem līdz šī gada jūnija sākumam no 234 lielajiem uzņēmumiem Energoefektivitātes likuma prasības izpildījuši vien 112 uzņēmumi, bet vēl 10 prasības izpildījuši daļēji. Kā liecina Inspecta Latvia novērojumi, arī jūlijā uzņēmumi nav kļuvuši aktīvāki, raisot bažas par likumā noteikto prasību veiksmīgu izpildi līdz noteiktā termiņa beigām.

“Ja likuma prasību izpildei uzņēmums izvēlas veikt energoauditu jeb energoefektivitātes novērtējumu, jāņem vērā, ka tas ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas lielā uzņēmumā var prasīt pat četrus mēnešus. Tāpat vairākus mēnešus var aizņemt arī energopārvaldību sistēmu ieviešana un sertificēšana, it īpaši, ja uzņēmumā iepriekš nav bijis ieviests neviens no kvalitātes sistēmas standartiem. Diemžēl, vērtējot uzņēmumu pašreizējo aktivitāti, jāsecina, ka liela daļa uzņēmumu to neapzinās un uzskata, ka līdz 1. decembrim laika vēl ir pietiekami daudz, atliekot šī jautājuma risināšanu uz gada nogali. Šāda vieglprātība uzņēmumiem var maksāt dārgi - ņemot vērā, ka energoaudita pakalpojuma sniedzēju skaits Latvijā ir neliels, gada beigās pieprasījums pārsniegs piedāvājumu, veidosies rindas un daudzi uzņēmumi nepagūs izpildīt prasības noteiktajā laikā,” skaidro Inspecta Latvia Enerģētikas nozares vadītājs Ainārs Cars.

Vērā ņemamu aktivitāti neizrāda arī lielie elektroenerģijas patērētāji, kuru elektroenerģijas patēriņš gadā pārsniedz 500 MWh. Šiem uzņēmumiem Energoefektivitātes likuma prasību izpildes termiņš ir 2018. gada 1. aprīlis, bet līdz šī gada jūnija sākumam tikai 32 uzņēmumi ir izpildījuši likumā noteikto - vēsta Ekonomikas ministrija. Ministrija gan nav publicējusi lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstu, tomēr no ekspertu rīcībā esošās informācijas var secināt, ka šo uzņēmumu skaits krietni varētu pārsniegt lielo uzņēmumu skaitu.

Kā norāda eksperts, par obligāto prasību neveikšanu lielajiem uzņēmumiem likums paredz piemērot administratīvo sodu.

Savukārt lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas nebūs izpildījuši likumā noteiktās prasības, būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva 7% apmērā, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 202 par “Energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību”. “Ir skaidrs, ka vilcināšanās un energoaudita atlikšana uz pēdējo brīdi uzņēmumiem var vainagoties gan ar neplānotām izmaksām, gan citām sankcijām no valsts puses. Tādēļ, apzinoties iespējamos riskus, uzņēmumiem būtu pēdējais laiks sarosīties un atrotītām piedurknēm ķerties klāt pie likumā minēto prasību izpildes,” atzīmē Ainārs Cars.