Valsts Datu inspekcija sniegusi skaidrojumu, vai mājas pārvaldniekam pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma ir tiesības izsniegt citu dzīvokļu īpašnieku personas datus saturošu informāciju (dzīvokļa īpašnieka vārdu, uzvārdu, deklarētās/faktiskās dzīvesvietas adresi u.c.), kas nepieciešama dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces sasaukšanai. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 2.panta 9.punktu par personas datu apstrādes atbilstību FPDAL ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus (šajā gadījumā pārzinis ir mājas pārvaldnieks).

Pārzinim personas datu apstrāde ir jāveic, ievērojot FPDAL 7.pantu, proti, personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem (tas ir, ja pastāv tiesisks pamats). Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī FPDAL 10.panta pirmās daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Ja minētie nosacījumi tiek ievēroti, personas datu apstrāde ir atbilstoša FPDAL un to drīkst veikt.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta otrajai daļai pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī – pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma – par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu. Līdz ar to, no vienas puses dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības uz informāciju, bet, no otras puses, FPDAL paredz, ka personas datus ir atļauts izpaust, lai sasniegtu tiesisku mērķi, un tikai tādā apjomā un veidā, kāds ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Tādējādi pirms informācijas par dzīvokļu īpašniekiem apstrādes ir jāizvērtē, vai pastāv tiesisks mērķis plānotajai dzīvokļu īpašnieku datu apstrādei, vai šo mērķi var sasniegt ar iecerēto personas datu apstrādi un vai šo mērķi nav iespējams sasniegt, apstrādājot personas datus mazākā apjomā, citā veidā vai arī neapstrādājot vispār.

Attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku tiesībām pieprasīt kopsapulces sasaukšanai nepieciešamo informāciju, Datu valsts inspekcija paskaidro, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likums. Atbilstoši minētā likuma 19.panta otrajā daļā noteiktajam, uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību. Ievērojot uzaicinājumā norādāmo informācijas apjomu, kā arī, lai sasniegtu personas datu apstrādes mērķi – dzīvokļu īpašnieku informēšanu par kopsapulces sasaukšanu, iespējams, nav nepieciešams pieprasīt papildus informāciju no mājas pārvaldnieka un pietiek, ja uzaicinājumā norāda attiecīgā dzīvokļa īpašuma numuru, kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību, tādējādi veicot personas datu apstrādi tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 19.panta otrajā daļā noteiktajam, dzīvokļu īpašnieku kopība var noteikt arī citādāku kārtību kopsapulces sasaukšanai, līdz ar to atkarībā no dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktās kopsapulču sasaukšanas kārtības, attiecīgi izvērtējams nepieciešamais personas datu apstrādes apjoms. Ievērojot iepriekš minēto, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki ir vērsušies pie mājas pārvaldnieka un saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.pantu ir pieprasījuši sniegt informāciju, mājas pārvaldniekam pastāv tiesisks pamats atbilstoši FPDAL 7.panta 3. un 6.punktam šo informāciju sniegt, minimālā apjomā, proti, kāds nepieciešams mērķa (informēšanai par kopsapulci) sasniegšanai.