0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAVai, vienojoties ar darbinieku, grāmatvedis drīkst nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu?

Vai, vienojoties ar darbinieku, grāmatvedis drīkst nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu?

Pastāv vismaz 24 dažādas situācijas, kad fiziskās personas ieņēmumiem (vai ienākumiem) ir jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), norāda Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore  žurnāla šī gada 4. (424.) numurā rakstā “Pirmā tikšanās ar nodokļu reformu reālajā dzīvē”.

Viens no noteikumiem, kas būtu jāsaprot katrai fiziskajai personai, ir tas, ka nodoklis rezumējošā  kārtā (gadam beidzoties), visticamāk, būs jāpiemaksā, ja ieņēmumi pār­sniegs noteiktu robežu (biežāk tas būs 20 004 eiro), bet ieņēmumiem bija piemērota mazākā nodokļa likme (20%).

Turklāt grāmatvedis var nezināt, kā novērst šādu situāciju, ka darbinieks paliks parādā valsts budžetam, ja tas nav līdz galam atrunāts likumā. Tāda situācija, piemēram, rodas tad, kad Valsts ieņēmumu dienesta (VID), aprēķinot prognozēto minimumu un izmantojot gana vecus datus, atsūta to ienākuma izmaksātājam, kuram fiziskā persona iesniedza nodokļa grāmatiņu. Grāmatvedis, novērtējot fiziskās personas aktuālo algu, brīdina, ka neapliekamo minimu­mu nav lietderīgi piemērot, jo, gadam beidzoties, minimums tiks ieskaitīts apliekamajā ienākumā.

Diemžēl šādas situācijas risināšanai likumā nav nekas piedāvāts. Tieši tādēļ bija svarīgi noskaidrot VID viedokli šajā jautājumā.

Inese Kemzāne. Foto: Aivars Siliņš

BILANCEI atbildi sniedza Inese Kemzāne, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītāja:

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka darbiniekam, kas iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam, taksācijas gada laikā tiek piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums. VID prognozētais neapliekamais minimums tiek noteikts, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju par personas apliekamiem ienākumiem laika periodā no pirmstaksācijas gada 1. oktobra līdz taksācijas gada 31. maijam. Ja VID rīcībā nav informācijas par personas apliekamiem ienākumiem, tad, ievērojot likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbilst vienai divpadsmitajai daļai no MK noteikumos noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma.

Savukārt gada diferencētais neapliekamais minimums tiek aprēķināts, pamatojoties uz faktiskajiem taksācijas gada apliekamiem ienākumiem. Ja kopējie gada ienākumi ir virs 12 000 eiro, tad gada diferencētais neapliekamais minimums netiek piemērots.

Ja ienākumu apmērs taksācijas gadā salīdzinājumā ar periodu, par kuru dati tiek izmantoti prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšanā, ir būtiski palielinājušies, tad, gada ienākumu deklarācijā pārrēķinot gadā faktiski saņemtos ienākumus un nosakot piemērojamo gada diferencēto neapliekamo minimumu, var veidoties nodokļa piemaksa.

Lai arī likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka vispārējā gadījumā darbiniekam, kas iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam, algas nodokļa aprēķinā tiek piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, nodokļu normatīvo aktu izpratnē arī nav uzskatāms par pārkāpumu, ja ienākuma izmaksātājs ieturējis un ieskaitījis budžetā lielāku nodokli. Tādējādi, mūsuprāt, darba devējs un darbinieks (nodokļa maksātājs) var savstarpēji civiltiesiski rakstveidā vienoties, ka arī tad, ja darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, darba devējs, aprēķinot algas nodokli, VID prognozēto neapliekamo minimumu nepiemēro.

Uzskatām, ka šādu pieeju pamato arī fakts, ka Administratīvā procesa likuma 8. pants nosaka tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, t.i., iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Pastāv vismaz 24 dažādas situācijas, kad fiziskās personas ieņēmumiem (vai ienākumiem) ir jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), norāda Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore  žurnāla šī gada 4. (424.) numurā rakstā "Pirmā tikšanās ar nodokļu reformu reālajā dzīvē".

Viens no noteikumiem, kas būtu jāsaprot katrai fiziskajai personai, ir tas, ka nodoklis rezumējošā  kārtā (gadam beidzoties), visticamāk, būs jāpiemaksā, ja ieņēmumi pār­sniegs noteiktu robežu (biežāk tas būs 20 004 eiro), bet ieņēmumiem bija piemērota mazākā nodokļa likme (20%).

Turklāt grāmatvedis var nezināt, kā novērst šādu situāciju, ka darbinieks paliks parādā valsts budžetam, ja tas nav līdz galam atrunāts likumā. Tāda situācija, piemēram, rodas tad, kad Valsts ieņēmumu dienesta (VID), aprēķinot prognozēto minimumu un izmantojot gana vecus datus, atsūta to ienākuma izmaksātājam, kuram fiziskā persona iesniedza nodokļa grāmatiņu. Grāmatvedis, novērtējot fiziskās personas aktuālo algu, brīdina, ka neapliekamo minimu­mu nav lietderīgi piemērot, jo, gadam beidzoties, minimums tiks ieskaitīts apliekamajā ienākumā.

Diemžēl šādas situācijas risināšanai likumā nav nekas piedāvāts. Tieši tādēļ bija svarīgi noskaidrot VID viedokli šajā jautājumā.

Inese Kemzāne. Foto: Aivars Siliņš

BILANCEI atbildi sniedza Inese Kemzāne, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītāja:

Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka darbiniekam, kas iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam, taksācijas gada laikā tiek piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums. VID prognozētais neapliekamais minimums tiek noteikts, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju par personas apliekamiem ienākumiem laika periodā no pirmstaksācijas gada 1. oktobra līdz taksācijas gada 31. maijam. Ja VID rīcībā nav informācijas par personas apliekamiem ienākumiem, tad, ievērojot likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbilst vienai divpadsmitajai daļai no MK noteikumos noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma.

Savukārt gada diferencētais neapliekamais minimums tiek aprēķināts, pamatojoties uz faktiskajiem taksācijas gada apliekamiem ienākumiem. Ja kopējie gada ienākumi ir virs 12 000 eiro, tad gada diferencētais neapliekamais minimums netiek piemērots.

Ja ienākumu apmērs taksācijas gadā salīdzinājumā ar periodu, par kuru dati tiek izmantoti prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšanā, ir būtiski palielinājušies, tad, gada ienākumu deklarācijā pārrēķinot gadā faktiski saņemtos ienākumus un nosakot piemērojamo gada diferencēto neapliekamo minimumu, var veidoties nodokļa piemaksa.

Lai arī likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka vispārējā gadījumā darbiniekam, kas iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam, algas nodokļa aprēķinā tiek piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, nodokļu normatīvo aktu izpratnē arī nav uzskatāms par pārkāpumu, ja ienākuma izmaksātājs ieturējis un ieskaitījis budžetā lielāku nodokli. Tādējādi, mūsuprāt, darba devējs un darbinieks (nodokļa maksātājs) var savstarpēji civiltiesiski rakstveidā vienoties, ka arī tad, ja darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, darba devējs, aprēķinot algas nodokli, VID prognozēto neapliekamo minimumu nepiemēro.

Uzskatām, ka šādu pieeju pamato arī fakts, ka Administratīvā procesa likuma 8. pants nosaka tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, t.i., iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.