Valsts kontrole revīzijā ir vērtējusi naudas sodu piemērošanas praksi Valsts ieņēmumu dienestā. No 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. eiro apmērā. Taču revīzijā secināts, ka sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53 % no uzliktajiem naudas sodiem. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu.

Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80 % naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu.

Revīzijā konstatēta atšķirīga VID rīcība līdzvērtīgos gadījumos. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) par katru pārkāpumu ir noteikta soda apmēra amplitūda. VID var izvēlēties soda mēru un apjomu, izvērtējot dažādus apstākļus. Šim nolūkam VID ir izstrādātas vadlīnijas, kurās dažādās situācijas un piemērojamie sodi ir aprakstīti. Papildus LAPK paredz, ka, uzliekot sodu, tiek vērtēti arī noteikti kritēriji - izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība un vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, kā arī atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi. Taču revīzijā secināts, ka VID darbinieki neievēro iestādes vadlīnijas, nedokumentē LAPK kritēriju izvērtējumu un sodus piemēro pēc saviem ieskatiem, radot nevienlīdzīgu pieeju.

Piemēram, par gada pārskata neiesniegšanu vienā gadījumā sods bijis tikai mutvārdu aizrādījums, otrā -naudas sods 280 eiro apmērā, bet vēl citā -VID vadlīnijās noteikto 425 eiro vietā piemērots 70 eiro sods. Par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju vienā gadījumā naudas sods bijis 20 eiro, bet citā - 450 eiro. Tā kā pamatojums soda mēra noteikšanai nav dokumentēts, ne VID, ne sodītajām personām nav zināms iemesls, kāpēc piemērots tieši šāds sods. Revīzijas laikā aptaujātie VID darbinieki nevarēja pamatot, kāpēc sodu piemērošanas praksē parādās nevienlīdzīga pieeja.

Valsts kontroles revidenti konstatējuši arī gadījumus, kad nodokļu maksātājiem par pārkāpumiem sods netiek piemērots vispār. Piemēram, no 2014. līdz 2016. gadam vairāk nekā 200 tūkst. deklarāciju gadā tikušas iesniegtas ar kavēšanos, bet šajā laika posmā sods piemērots tikai 7510 reizes. Finanšu ministrija Valsts kontroli informēja, ka sadarbībā ar VID ir sagatavots priekšlikums normatīvā akta grozījumiem, kas ļaus automātiski Elektroniskās deklarēšanās sistēmā nosūtīt lēmumu par soda piemērošanu, ja persona novēloti iesniedz deklarāciju.

Pārkāpumu skaits, par kuriem tiek piemēroti sodi, turpina palielināties, turklāt nereti tos atkārto vienas un tās pašas personas. Ar naudas sodu piemērošanu vien nav iespējams novērst pārkāpumu rašanos, arī tāpēc, ka daļa no tiem tiek izdarīti neapzināti.Valsts kontroles ieskatā VID nepietiekami analizē pārkāpumu iemeslus un piemēroto sodu ietekmi uz pārkāpumu skaitu. Neizprotot pārkāpumu cēloņus, nav iespējams veikt preventīvus pasākumus, piemēram, sabiedrības izglītošanu un "konsultē vispirms" principa ievērošanu.

Valsts kontrole (VK) revīzijā VID ir sniegusi divus ieteikumus, aicinot ne tikai nodrošināt vienlīdzīgu pieeju sodu piemērošanā, bet arī izglītot sabiedrību un noteikt iestādei tādus rādītājus, kas ļauj labāk novērtēt mērķu sasniegšanu. Savukārt Finanšu ministrijai Valsts kontrole ir ieteikusi sadarbībā ar VID pilnveidot administratīvās atbildības piemērošanu nodokļu jomā. Valsts kontrolei VID sniedza informāciju, ka jau revīzijas laikā tika uzsāktas darbības, lai novērstu revīzijā konstatētās problēmas ar termiņu neievērošanu un nevienlīdzīgu pieeju sodu piemērošanā.

VID: Ieteikumi ir saprotami, nepilnības jau tiek labotas 

Savukārt VID, atbildot uz revīzijas ziņojumu, nācis klajā ar paziņojumu, ka revīzija ir sniegusi situācijas analīzi no trešās personas skatījuma par VID ikdienā veicamajiem procesiem saistībā ar naudas sodu piemērošanas prakses nepilnībām. VK ieteikumi esot saprotami, un tie palīdzēšot pilnveidot administratīvo pārkāpumu sodu piemērošanas procesu. Tomēr jāatzīmē, ka VK revīzija ir veikta par 2014. – 2016.gadu, un šo gadu laikā jau VID pats ir apzinājis procesus, kas būtu jāmaina un jāpilnveido. Tādēļ jau pagājušajā gadā tika izveidota un gada beigās darbu uzsāka informatīvā sistēma, kas nodrošina to, ka sodu piemērošana, gan uzskaite un gan dokumentēšana iestādē turpmāk notiktu vienoti un centralizēti.

Kas attiecas uz VK norādīto par nepieciešamību pilnveidot esošo sodu piemērošanas sistēmu, VID šīs nepilnības jau iepriekš bija identificējis un uzsācis to novēršanu. VID analīze liecina, ka galvenais iemesls, kāpēc administratīvā lietvedība nav tikusi uzsākta visos gadījumos, kad tika kavēts deklarāciju iesniegšanas termiņš, bija ievērojamā procesa izpildes darbietilpība un laikietilpība, kas nebija samērojama ar VID kapacitāti. Taču nepārtraukti tiek meklēti risinājumi, kā pilnveidot un padarīt efektīvāku šo mehānismu, nodrošinot soda neizbēgamību, savlaicīgumu un vienlīdzību pret visām personām.

Līdzšinējā administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšana un soda piemērošana lietās par deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu nespēj nodrošināt administratīvā soda mērķa sasniedzamību, proti, atturēt nodokļu maksātājus no turpmākas pārkāpuma izdarīšanas. Patlaban Finanšu ministrija strādā pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) noteikto pārkāpumu un par tiem noteikto sodu izvērtēšanas. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no VK veiktās revīzijas pēc būtības visi LAPK pārkāpumi un par tiem paredzētie sodi jau tagad tiek vispusīgi izvērtēti.

Kā pozitīvs atzīmējams arī tas, ka praksē aizvien vairāk nodokļu maksātāji izmanto iespēju atlikt par naudas soda uzlikšanu pieņemtā lēmuma izpildi līdz 6 mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas, kas pozitīvi ietekmē nodokļu maksātāja vēlmi nomaksāt uzlikto naudas sodu (to paredz LAPK 294.panta otrā daļa).

Tāpat jāatzīmē, ka atsevišķas ieteikumos sniegtās rīcības tiek pielietotas jau pirms veiktās revīzijas.

Elektroniskās deklarēšanās sistēmā jau vairākus gadus ir iestrādāts iesniedzamo deklarāciju kalendārs un VID mājas lapā ievietotā informācija nodrošina nodokļu maksātāju informēšanu par deklarāciju iesniegšanas termiņiem.

Lai sekmētu nodokļu maksātāju izpratni par pienākumu ievērot nodokļu normatīvos aktus saimnieciskās darbības veikšanas jomā, publiskajā vidē par to tiek regulāri izplatīta informācija, tiek rīkoti bezmaksas informatīvie un izglītojošie semināri, kā arī VID vadība un eksperti regulāri piedalās TV un radio raidījumos, kuros nodokļu maksātājiem ir iespēja tiešraidē sazināties un uzdot neskaidros jautājumus.

2017.gada maijā tika uzsākts pilotprojekts, iedzīvinot principu “Konsultē pirms sodi”, vēršoties pret darba devēju ziņojumu un pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju iesniegšanas termiņu atkārtotiem neievērošanas gadījumiem. Pilotprojekta ietvaros nodokļu maksātājiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā vairāk kā 3 reizes kavējuši deklarāciju iesniegšanas termiņus tiek nosūtīts brīdinājums. Pēc brīdinājuma nosūtīšanas 12 mēnešu periodā tiek sekots līdzi, kā uzlabojas nodokļu deklarāciju iesniegšanas disciplīna. Ja iesniegšanas disciplīna neuzlabojas, tad nodokļu maksātājs tiek sodīts. Informācija tiks uzskaitīta un analizēta, lai novērtētu konsultēšanas efektivitāti. “Konsultē vispirms” princips jau šobrīd tiek piemērots vairākos VID procesos. Tāpat arī Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.- 2021.gadam uzmanība pievērsta sodu sasniedzamības nodrošināšanai attiecībā uz pārkāpumiem.