Tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju turpmāk varētu būt arī tām personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – līgumvalsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un ja tai ir saskaņā ar šo likumu uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. To paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas 15. jūnijā iesniegti Saeimas prezidijam un steidzamības kārtā izskatīts divos lasījumos.
Grozījumi sagatavoti, jo pēc Latvijas Republikas Senāta iesnieguma Satversmes tiesā ierosināta lieta par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam (lieta Nr. 2023-12-01). Likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju ir tikai Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Senāta ieskatā ar apstrīdēto normu radīts būtisks tiesību ierobežojums – pilnībā liegtas tiesības uz Latvijas vecuma pensiju tikai tādēļ, ka pensijas pieprasīšanas brīdī persona nedzīvo Latvijā vai ES/EEZ.
Šādām personām nav arī tiesību uz vecuma pensiju priekšlaicīgi, jo pensiju priekšlaicīgi izmaksā tad, ja persona nav nodarbināta un par to nevar pārliecināties, ja šī nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts, ar kuru notiek divpusējā valsts sadarbība.
Ar rosinātajiem grozījumiem paredzēts, ka, piešķirot pensiju personai, kura pastāvīgi dzīvo ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts, tā tiks aprēķināta, ņemot vērā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un pensijai nepiemēros no valsts pamatbudžeta noteiktos minimālos apmērus. Ārvalstīs dzīvojošajiem tiks izmaksāta pensija, kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, un turpmāk tā tiks indeksēta, kā arī to būs iespējams pārrēķināt, ja persona papildinās savu apdrošināšanas stāžu vai pensijas kapitālu pēc pensijas piešķiršanas.
Personai, kura izbrauks uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts, vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju pārrēķinās, turpmāk izmaksājot no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķināto pensijas apmēru bez valsts pamatbudžeta daļas, ja tāda iepriekš bija piešķirta. Invaliditātes pensijas saņēmējam, izbraucot uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, saglabāsies tas pensijas apmērs, kāds noteikts līdz izbraukšanas dienai. Pensijas turpmāk tiks indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
Personām, kuras līdz 2023. gada 31. oktobrim jau būs izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, tiks saglabāts piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas apmērs, ieskaitot tajā līdz 2023. gada 31. oktobrim noteikto valsts pamatbudžeta daļu, ja tāda iepriekš bija piešķirta, un turpmāk pensija tiks indeksēta.
Atgriežoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā vai citu ES, EEZ valsti vai līgumvalsti, pensijas apmērs nedrīkstēs būt mazāks par minimālo pensijas apmēru, kāds tas ir noteikts iesnieguma par dzīvesvietas maiņu iesniegšanas dienā, ja Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai Saeimas apstiprinātos starptautiskajos līgumos nebūs noteikts citādi.
Nosakot minimālo vecuma pensijas apmēru, ņem vērā apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.
Likumprojekts paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) personām, kuras līdz likuma “Par valsts pensijām” 3. panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienai ir izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts un ir uzsākušas savu aizskarto tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem tā iemesla dēļ, ka tām atteikts piešķirt vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, jo tās nedzīvo Latvijas teritorijā, piešķir un izmaksā vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju no sākotnējās pensijas pieprasījuma un tās piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.
Savukārt pārējo personu, kuras pēc grozījumu likuma spēkā stāšanās pieprasīs pensiju atbilstoši likuma “Par valsts pensijām” 3. panta ceturtajai daļai, pensiju pieprasījum tiks izskatīti atbilstoši likumprojektā piedāvātā likuma 81. pārejas noteikuma pirmajam teikumam. Proti, ņemot vērā veicamos sagatavošanās darbus, citstarp izmaiņu ieviešanu sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā, pensijas pieprasījumus, kas iesniegti no ārvalstīs dzīvojošajām personām, izskatīs sākot no 2023. gada 1. novembra. Šādā gadījumā, piešķirot personai pensiju, tā tiks izmaksāta sākot no tā brīža, kad atbilstoši likumam “Pat valsts pensijām”, personai radās tiesības uz konkrētās pensijas saņemšanu, bet ne agrāk kā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.
