Apsvērt darba devēja maiņu, ja piedāvātajā papildu “labuma grozā” vai bonusu sistēmā ietilptu darba devēja veidots uzkrājums darbinieka nākotnei pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā, būtu gatavi 48% strādājošo, liecina SEB bankas aptaujas dati*. Taču visspēcīgākais motivētājs darba devēja maiņas apsvēršanai ir veselības apdrošināšana – to par svarīgu atzīst 60% aptaujas dalībnieku.

Veselības apdrošināšanai seko papildu atvaļinājuma dienas – tās kā potenciālo iemeslu darba devēja maiņas apsvēršanai norādījuši 56% aptaujāto, savukārt 53% respondentu darba maiņu liktu apdomāt mācību programmas un kvalifikācijas celšanas iespējas.

“Veselības apdrošināšana vairāku darba ņēmēju ieskatā jau ir kļuvusi teju par pašsaprotamu vajadzību. Līdzīgi ir arī ar papildu atvaļinājuma dienām, kas, lai arī ir īstermiņa labums, noteikti dod pozitīvu efektu arī ilgtermiņā. Savukārt raugoties uz ilgtermiņa labumiem – mācību iespējas darbiniekiem, tāpat kā ilgtermiņa uzkrājumi ir ieguldījums viņu un arī uzņēmuma nākotnē.

Rūpes par darbinieku labklājību ilgtermiņā ir sociāli atbildīga darba devēja pienākumos un interesēs, jo palīdz talantu piesaistē un noturēšanā.

Savā ikdienas darbā ar klientiem redzu, ka tas rūp kā Latvijas, tā ārvalstu kapitāla uzņēmumiem neatkarīgi no to izmēra – par saviem darbiniekiem ar uzkrājumu palīdzību rūpējas gan mazie un vidējie, gan lielie uzņēmumi,” norāda Aļona Jurģele, SEB Life and Pension Baltic SE Korporatīvo klientu nodaļas vadītāja Latvijā .

Aplūkojot aptaujas rezultātus vecuma griezumā, var secināt, ka interese par ilgtermiņa uzkrājumiem ir visnotaļ noturīga visās vecuma grupās. Tomēr augstākā interese ir tieši gados jaunāko aptaujas dalībnieku vidū: vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem par motivētāju darba devēja maiņai uzkrājumus atzinis 51% respondentu.

“Lai gan varētu šķist, ka pensiju 3. līmenis vairāk interesē darbiniekus, kuri ir tuvāk pensionēšanās vecumam, vienkāršā patiesība, par ko bieži neaizdomājamies, – jo ātrāk tiek sākta krāšana, jo vairāk varēs sakrāt. Darba devēja atbalsts šeit var būt pat ļoti vērtīgs,” skaidro Aļona Jurģele.

Savukārt aplūkojot caur vecuma prizmu kvalifikācijas celšanas iespējas, redzam, ka tās ir daudz nozīmīgākas tieši gados jaunākiem nodarbinātajiem – 76% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem būtu ļoti mudināti apsvērt darba devēja maiņu, ja “labumu grozā” ietilptu iespēja iegūt papildu izglītību. Vecumam pieaugot, interese par mācību iespējām samazinās – tikai 16% respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem būtu mudināti iegūt papildus zināšanas nozarē. Savukārt ne tikai vecuma griezumā, bet, vērtējot kopumā, visretāk par iemeslu darba devēja maiņas apsvēršanai kalpotu birojā pieejami bezmaksas ēdieni un dzērieni – tos par motivētāju atzīmējuši vien ceturtā daļa jeb 25% aptaujāto.

“Aptaujas dati labi ilustrē attieksmi pret tūlītējiem un ilgtermiņa labumiem. Visspēcīgākie “labumu grozi” noteikti ir tie, kuros noturēts balanss starp abiem, tādējādi, rūpējoties par darbinieku labklājību ilgtermiņā, esot sociāli atbildīgiem un pievilcīgiem darba devējiem,” rezumē bankas pārstāve.

* Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada jūlijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 713 nodarbinātie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.