Vakar, 25. februārī, Rīgā prezentētais
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (
Organisation of Economic Cooperation and Development; OECD) pirmais detalizētais ziņojums par Latviju skaidri un nepārprotami pasvītro
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvēto pozīciju, ka turpmākas ekonomiskās izaugsmes labā Latvijai ir jāmazina darba nodokļi.
LDDK ģenerāldirektore
Līga Meņģelsone: "
Par darba nodokļu mazināšanu esam aktīvi iestājušies vismaz pēdējos piecus gadus. Esam panākuši, ka samazinājums nostiprināts likumā, kā arī skaidri noteikts Nodokļu politikas stratēģijā 2015.-2017.gadam, ko apņēmusies pildīt Finanšu ministrija. OECD pētījums par Latviju salīdzinājumā ar mūsu reģiona valstīm, kā arī citām līdzīgas sociālekonomiskās attīstības valstīm Eiropas Savienībā liecina, ka šis samazinājums ir absolūtais minimums, kas jāveic, un no tā nedrīkst atkāpties."
LDDK nepiekrīt OECD pētnieku viedoklim, ka visvairāk būtu jākoncentrējas uz nodokļu samazinājumu zemo algu sektorā. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas nelielo mērogu, Latvijai nav citas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas, kā veicināt augstākas pievienotās vērtības nozaru attīstību, kas saistīta ar augstāka atalgojuma nepieciešamību. "Taču, ja pašreizējā nodokļu plaisa mērāma ar koeficientu 1.8, ir skaidrs, ka daudzi darba devēji nespēj nopelnīt tik daudz, lai cilvēkiem "uz rokas" samaksātu konkurētspējīgu atalgojumu augstas pievienotās vērtības nozarēs," uzsver L.Meņģelsone.
Turklāt darba nodokļu jautājums, kā to uzsvēra arī starptautiskās organizācijas pētnieki, saistīts ar investīciju plūsmu, kura Latvijā patlaban ir nepietiekama straujākas ekonomiskās attīstības veicināšanai, tostarp - Eiropa 2020 un Nacionālajā attīstības plānā noteikto mērķu sasniegšanai.
Līdzās nodokļu jautājumam OECD ziņojumā akcentēts arī darbaspēka pieejamības izaicinājums tagad un nākotnē, īpaši uzsverot nepieciešamību veicināt darba vidē balstītas izglītības metodes un virzienus. Šajā jomā pēdējos gados nozīmīgu darbu ieguldījusi arī LDDK, veicinot principiāli jaunu darba tirgu un izglītību tuvinošu metožu iekļaušanu Profesionālās izglītības likumā, kā arī iesaistoties jaunas mūžizglītības pieejas izstrādē. Kā precīzi norādīja OECD pētnieki, Latvijā ir ļoti zems pieaugušo īpatsvars, kuri iesaistās tālākizglītības procesos, tādējādi ilgtermiņā zaudējot prasmes, kas nepieciešamas mainīgajos darba tirgus apstākļos, kā arī - bremzējot iespējamo izaugsmi pētniecības un attīstības (R&D) jomā.
Kā jau informējām iepriekš, Vakar Rīgā prezentēja pirmo OECD ekonomisko pārskatu par Latviju, kurā izvērtēta ekonomiskā situācija, galveno reformu īstenošanas process, Latvijas ekonomikas izaicinājumi, kā arī sniegtas rekomendācijas.Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iesaka Latvijai ieviest progresīvā nodokļa sistēmu, norādot, ka Latvijas nodokļu sistēma ir regresīva, kas lielākoties raksturojama ar lielu nodokļu slogu cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni. Organizācija arī norāda, ka Latvijas nodokļu slogs ir galvenais iemesls valsts augstajam strukturālā bezdarba līmenim. Tāpēc valstij vairāk jādomā, kā mazināt darbaspēka nodokļus sevišķi to darbinieku kategorijā, kuru ienākumi ir viszemākie.
Vakar, 25. februārī, Rīgā prezentētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation of Economic Cooperation and Development; OECD) pirmais detalizētais ziņojums par Latviju skaidri un nepārprotami pasvītro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvēto pozīciju, ka turpmākas ekonomiskās izaugsmes labā Latvijai ir jāmazina darba nodokļi. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Par darba nodokļu mazināšanu esam aktīvi iestājušies vismaz pēdējos piecus gadus. Esam panākuši, ka samazinājums nostiprināts likumā, kā arī skaidri noteikts Nodokļu politikas stratēģijā 2015.-2017.gadam, ko apņēmusies pildīt Finanšu ministrija. OECD pētījums par Latviju salīdzinājumā ar mūsu reģiona valstīm, kā arī citām līdzīgas sociālekonomiskās attīstības valstīm Eiropas Savienībā liecina, ka šis samazinājums…
