Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir publicējusi vairākus ziņojumus un vadlīnijas attiecībā uz ilgtspējas un pārvaldības jautājumiem, kas attiecināmi uz starptautiskām uzņēmumu grupām. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi «Transfertcenu vadlīnijas starptautiskajiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām». Šajā publikācijā tiek skaidrota ilgtspējības sazobe ar biznesa stratēģiju, riskiem un zaudējumiem, liekot uzsvaru uz Latvijas transfertcenu tiesu praksi.

Biznesa ilgtspēju raksturo ESG (Environment, Social, Governance) jeb uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības prakses, caur kurām īstenojas uzņēmuma atbildība pret vidi, darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, investoriem un plašāku sabiedrību kopumā.

ESG vēsturiski izriet no ekonomiskā ieguldījuma koncepta, ņemot vērā, ka ir jāpārveido organizācija, lai tā varētu virzīties uz ilgtspējīgu attīstību, vebinārā «ESG sarunas 11: ESG un nodokļi» klāstīja zvērinātu advokātu biroja ZAB Sorainen vecākais jurists Edgars Hercenbergs.

Jāpiezīmē, ka transfertcena ir aprēķina cena, par kādu notiek preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā ar mērķi pārvirzīt peļņu no viena uzņēmuma uz otru, ideāli, ja pēc tirgus nosacījumiem. 

ESG un transfertcenu jomā ir abpusēji pieņemts, ka uzņēmums uzņemas būtiskus biznesa riskus un iespējas, veicot starptautisko darbību, tajā skaitā arī ESG aktivitātes.

Starptautisko tiesību normu ESG ietekme uz vērtību ķēdi

1 ESAO Modeļkonvencija par ienākumu un kapitālu (2017)

Starptautiskajās nodokļu konvencijās, kas ir spēkā starp Latviju un citu ārvalsti un kuras veidotas pēc ESAO modeļkonvencijas¹, ir vairākas normas, tajā skaitā 7. pants (peļņas attiecināšana uz pastāvīgo pārstāvniecību), kas nosaka, ka peļņa un nodokļi ir jāattiecina uz to valsti, kurā persona ir rezidents, un ka peļņa, kas ir radusies starp saistīto pušu darījumiem, ir taisnīgi jāattiecina uz to pusi, kura ir vadījusi un bijusi atbildīga par pievienoto vērtību piegādes ķēdē (9. pants «Saistītie uzņēmumi»).

Transfertcenu vadlīnijas nosaka, ka vispirms ir jāveic noteikta funkcionālā analīze, kas ir zināmā mērā komplicēts process, lai atklātu darījuma ekonomisko būtību. Izejot no ekonomiskās būtības, ir jānosaka darījuma tirgus cena, ņemot vērā pieejamās un atļautās transfertcenu metodes.

Transfertcenu ABC

E. Hercenbergs skaidroja, ka pirmais, kas ir jāizdara, ir jānosaka kontrolētā darījuma ekonomiskā būtība. Tie ir pieci nozīmīgi faktori: 

• produkts, pakalpojums; 
• līguma noteikumi; 
• funkcijas, riski, aktīvi; 
• ekonomiskie apstākļi;
• biznesa stratēģija.

Ir konkrēti jādefinē produkts, tā īpašības, pievienotā vērtība. Attiecībā uz līguma noteikumiem ir jādefinē, kā, piemēram, puses preču pirkšanas un pārdošanas darījumā vai produktu attīstības jomā ir sadalījušas riskus, kā noteikušas darījuma cenu.

Funkcijas, riski, aktīvi — šajā sadaļā ir svarīgi noteikt, kura puse ir radījusi vērtību, un vai šī puse, kas ir radījusi vērtību, saņem visus ieguvumus no sava ieguldījuma. 

Ekonomisko apstākļu sadaļā ir vairāk darba finansistiem un ekonomistiem, kuriem ir zināšanas par tirgu, tirgus koncentrāciju, ierobežojumiem, regulējošiem faktoriem, kas ir saistīti ar tirgus konkurenci, kas ietekmē darījumu cenu. 

Risku analīzes shēma

Riska analīzes shēma ir sešu soļu shēma, kurā rūpīgi nosaka darījuma ekonomisko būtību:

1. solis: jānosaka risks;

2. solis: jāpārbauda, kura puse līgumiski uzņemas risku;

3. solis: jāpārbauda, kura puse faktiski uzņemas risku;

4. solis: jāpārbauda, vai puse, kura uzņemas risku ar līgumu, to arī uzņemas faktiski;

5. solis: jānosaka, vai puse, kas faktiski uzņemas risku, risku arī kontrolē un spēj finansēt;

6. solis: jānosaka kontrolētā darījuma tirgus cena, atbilstoši 5. soļa rezultātiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau ir sācis prasīt, lai nodokļu maksātāji norāda šos sešus soļus, nosakot ekonomisko būtību transfertcenu dokumentācijā.

Kontrolētā darījuma tirgus cenas noteikšanas metodes

Izšķir piecas kontrolētā darījuma tirgus cenas noteikšanas metodes. Tās ir:

• salīdzināmo nekontrolēto cenu metode;
• tālākpārdošanas cenu metode;
• izmaksu pieskatīšanas metode;
• tīrās peļņas metode;
• peļņas sadales metode.

E. Hercenbergs skaidroja, ka visbiežāk piemērotākā ir tīrās peļņas metode, un tā paredz, ka operatīvo peļņu dala ar attiecīgo neto apgrozījumu, iegūstot procentu EBIT maržas veidā. To savukārt izmanto, lai salīdzinātu ar nesaistītu un salīdzināmu uzņēmumu EBIT maržām, un tādā veidā nosaka un arī pārbauda, vai kontrolētā darījuma cena ir tirgus cenas līmenī.

Savukārt peļņas sadales metode ir daudz elastīgāka, bet tehniski izaicinošāka, un paredz sadalīt peļņu, kas gūta no integrēta kontrolētā darījuma. Atbilstoši peļņas sadales metodei nav obligāti jāsalīdzina tirgus dati, piemēram, nav jāveic EBIT maržu analīze, kā piemērojot tīrās peļņas metodi, lai varētu sadalīt peļņu. 

Kas ir ESAO transfertcenu vadlīnijas

ESAO izstrādātās «Transfertcenu vadlīnijas starptautiskiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām» patlaban ir rekomendējošas. 

«Ja ne 2025. gadā, tad noteikti 2026. gadā transfertcenu vadlīnijas būs obligātas. To paredz Eiropas Komisijas izstrādātais transfertcenu direktīvas projekts, kas tiek izskatīts Eiropas Parlamentā,» uzsvēra E. Hercenbergs.

Lai arī ESAO transfertcenu vadlīnijām līdz šim ir bijis rekomendējošs raksturs, to ietekmei uz strīda risinājumu Augstākās tiesas Senāta praksē no 2008. līdz 2024. gadam ir izšķiroša loma 98% gadījumu. Komersantam par labu ir lemts 55%, bet par labu VID — 45% gadījumu.

Latvijā (no 2008. līdz 2024. gadam) ir bijuši 22 transfertcenu auditi. Vidējais uzņēmumu ienākuma nodokļa uzrēķins auditā ir 700 000 eiro. «Pēdējie divi auditi bija ar uzrēķinu pa pieciem miljoniem eiro,» zināja teikt jurists.

Tiesas statistika parāda, ka ESAO transfertcenu vadlīnijām jau tagad ir izšķiroša ietekme strīdu izšķiršanā, secināja E. Hercenbergs. 

Biznesa stratēģija 

ZAB Sorainen jurists skaidroja biznesa stratēģiju ar konkrētu piemēru. Saistītiem uzņēmumiem ir divi tirgi — Baltija/Latvija ir vietējais tirgus, kā arī ārvalstis.

«Ir divi uzņēmumi, kas darbojas šajās atšķirīgajās valstīs. Ir vairāki biznesa procesi — ražošana, izpēte, attīstība un finansējums, kā arī mārketings, pārdošana, loģistika. Šie procesi tiek īstenoti katrs savā valstī, bet tajā pat laikā ir savstarpēji atkarīgi. Darījuma plūsma ir tāda, ka ārvalstu sabiedrība pārdod produktu vietējai sabiedrībai, kas to pārdod savā tirgū. Ar šo produktu grupai ir divas svarīgas biznesa stratēģijas. Pirmā ir inovācijas, bet otrā — produktu attīstīt, veikt darbības, kas veicinātu noietu,» skaidroja E. Hercenbergs.

Ko par šo situāciju saka transfertcenu vadlīnijas? «Jā, ir divas biznesa stratēģijas, bet kura no tām ir būtiska, nosakot transfertcenu?» vaicāja E. Hercenbergs. «Tiesa, abas biznesa stratēģijas ir saistītas ar ilgstspēju un ir pietuvināta ESG aspektam.»

Viens ir biznesa stratēģiju nodefinēt uz papīra, bet otrs — ir jāzina, kas ir finanšu pārskatos vai vadības dokumentos. VID ir norādījis: uzņēmumam ir ļauts īstenot biznesa stratēģiju, bet ir jāpamato, kā produkta attīstīšanas stratēģija ir atspoguļojusies realizācijā — kas ir darīts mārketingā, lai pamatotu, ka apgrozījums ir pieaudzis saistībā ar mārketinga un pārdošanas aktivitātēm. 

VID grib redzēt skaitļos un pamatojumā, ka tas, ko uzņēmums attiecina uz biznesa stratēģiju, ir patiesība, kas ir būtiski, lai noteiktu darījuma ekonomisko būtību.

Kas uzņemas izmaksas

Kurai no pusēm ir jāuzņemas biznesa stratēģijas un mārketinga izmaksas? Tas ir redzams uzņēmuma ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Atkarībā no tā, kāda ir uzņēmuma funkcija Latvijā, VID var pateikt: uzņēmums ir izplatītājs ar personālu, kompetencēm mārketingā, lai varētu uzņemties izmaksas. 

Bet VID var pateikt, ka uzņēmums ir tikai aģents, kas pērk un pārdod un tam pēc ekonomiskās būtības nepienākas mārketinga izmaksas, jo tās samazina peļņu un maksāto nodokli. Senāts arī ir pievienojies VID viedoklim un norādījis: atkarībā no sabiedrības funkcijām jānosaka uz šo sabiedrību attiecināmās izmaksas transfertcenu tirgus vērtības noteikšanai.

Cik ilgā laikā uzņēmums uzņemsies īstenot biznesa stratēģiju, lai varētu paredzamā laikā gūt peļņu? «Tas ir ļoti izaicinošs jautājums. Transfertcenās nav viens laika nogrieznis, piemēram, pēc trīs gadiem ir jāgūst peļņa. Tie ir jautājumi, kurus var uzdot VID,» atzīst jurists.

Vienā no Senāta kopsēdēm 2013. gadā tika izlemts: ja uzņēmums spēj sagatavot pietiekami ticamu un pamatotu tirgus datu analīzi, nosakot tirgus peļņas intervālu 2–5%, un uzņēmums ir šajā intervālā, tad VID nevar izmantot šo intervālu, lai pateiktu, ka uzņēmumam ir jāpelna 4% no apgrozījuma. Uzņēmums var pamatot, ka pelna 2%. 

Latvijas normatīvajos aktos un ESAO transfertcenu vadlīnijās nav noteikts, ka atkarībā no funkciju, biznesa stratēģijas un risku kopuma ir jāizvēlas atbilstošākais punkts, respektīvi, jo vairāk risku, jo lielāka peļņa, jo mazāk risku, jo mazāka peļņa. Šāda regulējuma nav tiesību aktos. 

Saprātīgā laikā uzņēmumam ir jāpamato tirgus analīze, kas pasaka: peļņa vai pat zaudējumi trīs — piecu gadu periodā ir pamatoti un ticami, un VID nevar komersantu auditēt par to, ka tas izvēlas zaudējumus vai mazāku peļņu.

Kā riski ietekmē transfertcenas

Iepriekš minētajā piemērā viens no biznesa riskiem saistās ar produktu attīstīšanu. Vai šis risks tiešām tiek nodots vietējai sabiedrībai Latvijā, Baltijā vai paliek ārvalstu sabiedrībai, kurā ir vadības procesi? Vai risks, kas attiecas uz ražošanu, izpēti, attīstību un finansējumu, paliek pie ražotāja? Šie ir no biznesa stratēģijas izrietoši jautājumi, kas ietekmē gan izmaksas un peļņu, gan tirgus vērtību kontrolētajā darījumā pušu starpā. 

ESAO transfertcenu vadlīnijās ieteikts šos riskus kārtīgi nodefinēt, ņemot vērā sešu soļu principu jeb riska shēmu. Uz jautājumu, kā riski ietekmē transfertcenu noteikšanu atkarībā no funkcijām biznesa vērtību ķēdē (value chain) un sabiedrību darbībās, lai saglabātu peļņu, VID ir atbildējis: transfertcenu dokumentācijā jābūt riska analīzes shēmai, kura pamato, vai darījuma puse, uzņemoties un/vai kontrolējot risku, spēj to finansiāli uzņemties. 

Normatīvie akti neparedz, ka VID ir tiesības strukturēt risku shēmu pēc saviem ieskatiem. Proti, ESAO transfertcenu vadlīnijās ir norādīts, ka normatīvajos aktos ir jābūt noteiktam mehānismam, kas notiek tad, ja nodokļu administrācija, konstatējot, ka risks, kas it kā tiek attiecināts ar visiem zaudējumiem uz vietējo izplatītāju, faktiski ir jāattiecina uz vadības uzņēmumu citā valstī. VID Latvijā patlaban nav šāda pilnvarojuma normatīvajos aktos.

Zaudējumi un riska virziens

Ko redz VID, skatoties uz uzņēmumu? VID redz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, var iegūt Latvijas/Baltijas uzņēmuma datus, var tos apstrādāt, iegūt ārvalstu sabiedrības datus, izmantojot informācijas apmaiņas instrumentus vai publiski pieejamās datu bāzes. 

Konkrētajā E. Hercenberga vebinārā rādītajā piemērā bija redzami Latvijas/Baltijas un ārvalsts sabiedrības zaudējumi četru gadu periodā — no 2024. gada līdz 2027. gadam. Darījumi, kas tika veikti, ir virs pieciem miljoniem eiro. Latvijas/Baltijas sabiedrībai ir obligāti VID jāiesniedz transfertcenu dokumentācija, kurā rakstīts arī par inovācijām, produktu attīstību.

Jurists norādīja, ka VID, visticamāk, radīsies jautājumi par peļņas vai zaudējumu aprēķina dokumentiem. VID redzēs, ka pirmajā gadā inovācijas un attīstības izmaksas ir uzņēmusies ārvalstu sabiedrība. Tas gan nesamazina Latvijas uzņēmuma peļņu. Taču pēc tam katru nākamo gadu izmaksas tiek pārnestas uz Latvijas/Baltijas uzņēmumu — katru gadu tas strādā ar miljonos lēšamiem zaudējumiem. VID šo procesu pamanīs un indikatīvi noteiks riska virzienu. Pēc tam dienests pārbaudes laikā pieprasīs detalizētu informāciju no Latvijas/Baltijas uzņēmuma, kuram vajadzēs pamatot zaudējumus. 

Kura ir zaudējumu pozīcija

Ko VID redz peļņas vai zaudējumu aprēķinā? Latvijas/Baltijas uzņēmuma neto apgrozījums pārskata gados aug, taču Latvijas uzņēmumam palielinās arī zaudējumi, ņemot vērā pārnestās izmaksas. Svarīgi ir saprast to, ka VID koncentrēsies uz zaudējumiem. Pēdējais transfertcenu pārbaudes audits, kurā uzņēmumam tika uzrēķināts pieci miljoni eiro, bija VID koncentrēšanās uz zaudējumiem. Dienests meklēja, kur ir zaudējumu pozīcija, identificēja kontrolēto darījumu un pārbaudīja tā atbilstību tirgus cenai.

Pirmais jautājums, kas izriet no ESAO transfertcenu vadlīnijām, ir: vai uzņēmums paciestu zaudējumus ilgtermiņā, ņemot vērā biznesa stratēģiju, ekonomiskās nozares situāciju, atlīdzību par risku uzņemšanos?

Nodokļu maksātājam ir jāspēj pamatot situācija nozarē, nozares dati: proti, ka līdzīgi nodokļu maksātājam rīkojas arī citi uzņēmumi vai, ka arī uzņēmums ir ļoti īpašs un līdz ar to arī zaudējumi ir ļoti īpaši.

Pat Senāts strīdā ir norādījis, ka viens no risinājuma argumentiem: Latvijas komersants nav uzskatījis par izšķirošu ekonomisko apstākļu analīzi, lai varētu piemērot transfertcenu metodi un pateikt, ka, pamatojoties uz tirgus datu analīzi, var secināt, ka Latvijas komersanta zaudējumi, kuri ir gūti ilgtermiņā, ir tādi, kurus būtu pacietusi arī nesaistīta persona.

Kā VID varētu izprasīt datus? Ir divi varianti: ir kopējie dati finanšu pārskatā, kur tie netiek izdalīti pa produktu veidiem. Otrs variants — grāmatvedības vai vadības konta līmenī izdala produktu datus, lai pateiktu, kādas ir izmaksas un peļņa. 

VID audita tendence ir tāda, ka tiek prasīts sagatavot finanšu datus produktu līmenī, lai varētu noteikt finanšu rezultātus un veikt korekcijas. Tāpēc uzņēmumiem ir jābūt gataviem pamatot datus ilgtspējības rakursā attiecībā uz biznesa stratēģiju, riskiem un zaudējumiem. 

ESG integrēšana transfertcenu atbilstības pārbaudē

Ir noteiktas ESG aktivitātes, kas izriet no ESG politikām. Taču vispirms uzņēmumam ir jānosaka, kurā no funkcijām ESG aktivitāte rada pievienoto vērtību. Pastāv deviņi faktori vērtību ķēdē, kurus mēdz izmantot, lai varētu pateikt, kādā pakāpē uzņēmums ir ietekmējies no ESG aktivitātēm. Tie ir:

• galvenie sadarbības partneri;
• galvenās aktivitātes;
• galvenie resursi;
• produkta vērtības uzstādījums;
• klientu attiecības;
• pārdošanas un saziņas kanāli;
• klientu segmenti;
• izmaksas;
• ieņēmumi.

Izvērtējot šos faktorus, var būt trīs ietekmes līmeņi: zems, vidējs — uzņēmums ar ESG attīstības virzību — un augsts — uzņēmums ar fokusu uz ESG mērķiem.

Jums arī varētu interesēt:

• Aktualitātes aizdevumu darījumos transfertcenu jomā Latvijā
• Zini darījuma partneri!