Valdības sēdē 23. aprīlī atbalstīti Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas ļauj akciju sabiedrībām, pirmreizēji iesniedzot Uzņēmumu reģistrā (UR) akcionāru reģistru, tajos norādīt daļēju informāciju par to akcionāriem. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu UR, kas notiek saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punktu.
Ilgtermiņā akciju sabiedrībai būs iespēju robežās jāsniedz pilnīgas ziņas par akcionāriem, kā arī jāsakārto akciju īpašuma tiesības gadījumos, ja par akcionāru nav nekādu ziņu.
Tādējādi grozījumi nodrošinās komercdarbībai draudzīgu, caurskatāmu un stabilu tiesisko vidi.
Tieslietu ministrija virza šīs izmaiņas tiesiskajā regulējumā, jo praksē ir konstatētas situācijas, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst akcionāra adreses, nav pieejams akcionāra personas kods u.c. Šāda situācija var izveidoties no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ.
Ar jauno regulējumu plānots noteikt, ka, iesniedzot sākotnējo informāciju par akcionāriem, tajā varēs iztrūkt atsevišķas ziņas.
Ziņu trūkums netraucēs akciju sabiedrībai akcionāru reģistru iesniegt UR. Vienlaikus tiks paredzēts, ka akcionāram, par kuru ir sniegtas nepilnīgas ziņas, var tikt ierobežotas noteiktas akcionāra tiesības.
Izmaiņas paredz arī akciju sabiedrībām pienākumu sakārtot to akciju īpašuma tiesības, kuru piederība nav zināma (nav zināms akcionārs), ļaujot īpašuma tiesības uz šādām akcijām dzēst tiesas ceļā.
Atgādinām, ka akciju sabiedrībām līdz 2024. gada 30. jūnijam ir noteikts pienākums atklāt informāciju par akcionāriem. Lai to izpildītu, akciju sabiedrībai vai nu jāiesniedz akcionāru reģistrs UR vai arī akcijas jāreģistrē Centrālajā vērtspapīru depozitārijā (depozitārijs piedāvā akcionāru reģistru kārtošanas pakalpojumus privātiem uzņēmumiem, kuri nav iekļauti fondu biržā. Akcijas atkarībā no to veida (vārda vai uzrādītāja) var tikt iegrāmatotas vai nu atsevišķā depozitārija reģistra sistēmā, vai arī pārvestas uz akcionāru vērtspapīru kontiem bankā) un UR jāiesniedz ziņas par konkrēto depozitāriju, kur akcijas ir iegrāmatotas. Ja šīs prasības netiek ievērotas, tad akciju sabiedrībai var draudēt tās darbības izbeigšana. UR patlaban nevar iesniegt nepilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru, kurā iztrūkst daļa informācijas.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, iepriekš iesniegto akcionāru reģistra nodalījumos var saglabāties tie ziņu iztrūkumi, kas bija ietverti pirmreizēji iesniegtajā nodalījumā; šāds ziņu iztrūkums nebūs pamats Uzņēmumu reģistram atteikt pieņemt akcionāru reģistra jauno nodalījumu.
Likumprojekts nodala dažādus ziņu iztrūkumu līmeņus:
- trūkst nebūtiskas ziņas par akcionāru (piemēram, nav zināma akcionāra sasniedzamības adrese),
- trūkst būtiskas ziņas par akcionāru jeb akcionāru nav iespējams droši un ticami identificēt (nav zināms akcionāra vārds, uzvārds un/vai personas kods (dzimšanas datums, ja personai nav personas koda)) un
- akcionārs nav zināms (par akcionāru nav pieejamas nekādas ziņas).
Visos šajos gadījumos sabiedrībai akcionāru reģistrā ir jāieraksta visas ziņas, kuras ir tās rīcībā (piemēram, ja nav zināms akcionāra personas kods, tad akcionāru reģistrā tiek norādītas pārējās zināmās ziņas, t.i., vārds, uzvārds un sasniedzamības adrese; ja par akcionāru vispār nav ziņu, tad akcionāru reģistrā norāda tikai informāciju par akcijām). Visos šajos gadījumos akcionāru reģistrs ir iesniedzams UR.
Tāpat likumprojekts paredz, ka sabiedrībai ir pienākums sakārtot to akciju īpašuma tiesības, kuru piederība nav zināma (nav zināms akcionārs). Līdz 2027. gada 30. jūnijam ikvienai personai, kurai varētu būt tiesības uz akcijām, kurām akcionāru reģistrā nav norādīta piederība, ir dota iespēja sakārtot savas īpašuma tiesības, vēršoties sabiedrībā vai strīdus gadījumā tiesā. Savukārt, sākot ar 2027. gada 1. jūliju sabiedrībai iestājas pienākums vērsties tiesā ar lūgumu uzaicinājuma kārtībā (Civilprocesa likuma 38. nodaļa) dzēst īpašuma tiesības uz akcijām, kuru piederība nav zināma (akcionārs nav zināms). Personas ar sludinājumu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiek aicinātas tiesas noteiktajā termiņā pieteikt savas tiesības uz akcijām (Civilprocesa likuma 295. pants). Ja neviena persona nepiesaka savas tiesības, tad tiesa taisa spriedumu par visu termiņā nepieteikto tiesību atzīšanu par spēkā neesošām (Civilprocesa likuma 297. pants). Šādā gadījumā akcijas, kuru piederība nebija zināma (nebija zināms akcionārs), pāriet valstij. Ja sabiedrība līdz 2028. gada 30. jūnijam nebūs vērsusies tiesā par īpašuma tiesību uz akcijām dzēšanu, tad sabiedrībai būs pienākums samazināt pamatkapitālu, dzēšot šīs akcijas.
Lai likumproejkts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimai.
Lasiet arī
Valdības sēdē 23. aprīlī atbalstīti Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas ļauj akciju sabiedrībām, pirmreizēji iesniedzot Uzņēmumu reģistrā (UR) akcionāru reģistru, tajos norādīt daļēju informāciju par to akcionāriem. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu UR, kas notiek saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punktu. Ilgtermiņā akciju sabiedrībai būs iespēju robežās jāsniedz pilnīgas ziņas par akcionāriem, kā arī jāsakārto akciju īpašuma tiesības gadījumos, ja par akcionāru nav nekādu ziņu. Tādējādi grozījumi nodrošinās komercdarbībai draudzīgu, caurskatāmu un stabilu tiesisko vidi. Tieslietu ministrija virza šīs izmaiņas tiesiskajā regulējumā, jo praksē ir konstatētas situācijas, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo…
