Ceturtdien, 24. septembrī, Saeimā otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums". Viena no normām, kas iekļauta šajā likumprojektā, paredz, ka, sākot ar 2016. gadu, līdz ar uzņēmuma vadības parakstu uz gada finanšu pārskata būs jābūt arī to sagatavojušā grāmatveža parakstam. Tātad finanšu pārskatus būs jāparaksta ne tikai uzņēmumu "štata" grāmatvežiem, bet arī ārpakalpojumus sniedzošajiem grāmatvežiem. Vai jaunā norma nozīmē, ka pieaugs arī grāmatveža juridiskā atbildība?

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs skaidro, ka atbilde uz šo jautājumu esot jāmeklē Starptautiskās grāmatvežu asociācijas "Starptautiskajā radniecīgo pakalpojumu standartā 4410: Informācijas apkopošanas uzdevumi", kur aprakstīts, par ko ir atbildīgs grāmatvedis un par ko – uzņēmuma vadība.

"Neskatoties uz to, ka grāmatvedis iesaistās finanšu pārskatu sagatavošanā, atbildību par to saglabā uzņēmuma vadība, turklāt vadībai ir pienākums nodrošināt ticamus datus, lai grāmatvedis varētu pārskatu sagatavot. Grāmatveža pienākumos neietilpst pārbaudīt šo datu ticamību, tas drīzāk ir ārējā revidenta ziņā. Tomēr, ja grāmatvedis skaidri redz, ka uzņēmuma vadības sniegtā informācija ir klaji kļūdaina vai maldinoša, tad viņam būtu jāatsakās parakstīt šādu pārskatu vai jāpieprasa vadībai sniegt papildus informāciju", skaidro A. Ponomarjovs.

Viņš atgādina, ka grāmatvedim esot jāievēro gan Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes publicētais profesionālo grāmatvežu ētikas kodekss, gan 1.Starptautiskais Kvalitātes kontroles standarts. Tiesa gan, ja grāmatvedis nav profesionālas organizācijas biedrs, neviens nevarot uzraudzīt, vai viņš seko šiem standartiem, vai nē. Šāds grāmatvedis ir tikai civiltiesiski atbildīgs, disciplināras atbildības viņam nav, atzīst Ponomarjovs.

Interesanti, ka šāda prasība - grāmatvedim parakstīt finanšu pārskatu - pirms apmēram diviem gadiem tikusi ieviesta arī Lietuvā, un tur tā rezultātā no darba esot aizgājuši 20-25% grāmatvežu, informē LRGA prezidents. Tas saistīts ar situācijām, kad uzņēmuma vadība spiež grāmatvežus parakstīt maldinošus finanšu pārskatus. "Grāmatveži negribēja riskēt ar savu reputāciju un iesaistīties darbībās, kuras ir pretrunā ar grāmatvežu ētiku. Šī problēma būs aktuāla arī Latvijā, jo šeit ēnu ekonomikas īpatsvars ir vēl augstāks nekā Lietuvā", prognozē Ponomarjovs.

Likumprojekts "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums" vēl jāpieņem Saeimā trešajā lasījumā. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikts 8. oktobris.