Notāra amatu Latvijā turpmāk varēs ieņemt arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. To paredz grozījumi Notariāta likumā, kas otrdien, 17.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā.

Patlaban par zvērinātu notāru Latvijā var kļūt tikai Latvijas pilsoņi, un tas ir pretrunā ES tiesībām, lēmusi ES Tiesa. Tā secinājusi, ka Latvijas pilsonības nosacījums ir pretrunā aizliegumam ierobežot kādas dalībvalsts pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību citā valstī. Tiesas ieskatā Latvijas notāru darbības, kā tās noteiktas pašreizējā Latvijas tiesību sistēmā, nav dalība valsts varas īstenošanā Līguma par ES darbību izpratnē. ES tiesa līdzīgus spriedumus pieņēmusi arī attiecībā uz tiesisko regulējumu vairākās citās dalībvalstīs, kurās par notāriem varēja kļūt tikai to pilsoņi, norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere.

"Vēl viens būtisks likumu papildinājums paredz iespēju arī zvērinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem vadīt mediāciju. Tas ļaus paplašināt mediācijas sniedzēju loku. Vienlaikus tiks saglabāta pakalpojumu kvalitāte, jo arī šiem mediācijas sniedzējiem būs nepieciešams iegūt attiecīgu sertifikātu," uzsver I.Lībiņa-Egnere. Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā, Saeima pērn ieviesa mediācijas tiesisko regulējumu.

Saskaņā ar komisijas atbalstītajiem Notariāta likuma grozījumiem notāram, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurš atstādināts no amata, šajā laikā paredzēta iespēja strādāt citu darbu, ievērojot virkni priekšnoteikumu. Darbam citā amatā būs jāsaņem tieslietu ministra rakstveida atļauja.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts atteikties no normas, ka zvērinātu notāru eksāmens rīkojams ne retāk kā reizi gadā. Ņemot vērā notāru darba apjoma kritumu, ko veicinājusi iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemā ekonomiskā aktivitāte, vakanto vietu aizpildīšana jāveic pārdomāti, norāda Tieslietu ministrijā. Ieceļot amatā jaunus notārus, jāizvairās no situācijas, ka tie nelielā darba apjoma dēļ nespēj nodrošināt sava biroja darbību. Tādēļ turpmāk zvērinātu notāru eksāmens tiks rīkots pēc nepieciešamības. Šāda kārtība patlaban jau noteikta attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu.

Līdztekus Notariāta likuma grozījumi paredz pilnveidot mantojuma apsardzības tiesisko regulējumu. Tie precizēs mantojuma apsardzības darbības un līdzekļus, nosakot, ka tie ir nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana, nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšana. Likumprojekts papildināts arī ar jaunu nodaļu, kas reglamentēs pārrobežu mantojuma lietu vešanas kārtību. Deputāti trešajā lasījumā  atbalstīja arī saistītos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā. To paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu, kas detalizēti un nepārprotami noteiks mantojuma apsardzības procesuālo izpildes kārtību. Tiesu izpildītājiem likumā tiks noteikts pienākums, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veikt mantojuma apsardzību. Tiesu izpildītājiem paredzētas tiesības likumā noteiktā kārtībā atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai piederošās telpās, lai nodrošinātu mantojuma apsardzību. Patlaban, ja nekustamajā īpašumā mīt personas, kas atsakās ielaist tiesu izpildītāju amata darbību veikšanai, tiesu izpildītājam nav iespējas izpildīt savus pienākumus. Kopš 2003.gada mantojuma lietu vešana ir zvērinātu notāru kompetencē, un no Civilprocesa likuma no 2012.gada izslēgtas normas, kas noteica tiesu funkcijas un darbības mantojuma lietās. Lai arī spēkā ir Civillikumā un Notariāta likumā ietvertās materiālās tiesību nomas, procesuālās kārtības trūkums var radīt neizpratni par atbilstošu normatīvā regulējuma piemērošanu, norāda likumprojekta autori.