Vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt, un tās pieauguma temps ir būtiski straujāks nekā iepriekšējos divos gados, informē Ekonomikas ministrija. Šogad 2.ceturksnī darba samaksa bija par 8,7% lielāka nekā pirms gada, un bija 927 eiro. Papildus spiedienu uz darba samaksas kāpumu rada situācija darba tirgū, galvenokārt atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķos darba tirgus segmentos.

Straujāk darba samaksa 2.ceturksnī pieauga privātajā sektorā - par 9,1%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 8,2%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2017.gada 2.ceturksnī bija par 4,3% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 954 eiro un 915 eiro).

Darba samaksa 2017.gadā turpina pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, izglītībā, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un ieguves rūpniecībā.

Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad 2.ceturksnī darba samaksa pieauga par 8,2%.

Straujāk darba samaksa pieauga citu transportlīdzekļu ražošanā - par 17%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 12,2%, farmaceitisko vielu ražošanā - 11,2%, poligrāfijā - par 10,3% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 10,1%. Mērenāk darba samaksa pieauga gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kokapstrādē un papīra ražošanā.

2017.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 7,8%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 4,6%, ko ietekmēja straujais patēriņa cenu kāpums 2017.gada 2.ceturksnī

Darba samaksas pieauguma tempi saglabāsies arī turpmāk. Lai straujais pieaugums nepasliktinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, nepieciešams palielināt produktivitāti. Tas lielā mērā ir saistīts ar investīcijām jaunās tehnoloģijās, inovāciju u.c. faktoriem.