Satversmes tiesa informē, ka 2025. gada februārī tiesa pieņēma spriedumus trīs lietās: Ar 2025. gada 13. februāra spriedumu lietā Nr. 2024-06-01 pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atzīts par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Lieta ierosināta pēc politiskās partijas konstitucionālās sūdzības. Minētā partija uzskatīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas liedz tai veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda (tostarp krievu valodā), un tādēļ nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Satversmes tiesa atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vēlētāja brīvas gribas veidošanās ir apdraudēta. Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus, lai…
Satversmes tiesa informē, ka 2025. gada februārī tiesa pieņēma spriedumus trīs lietās:
Ar 2025. gada 13. februāra spriedumu lietā Nr. 2024-06-01 pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atzīts par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Lieta ierosināta pēc politiskās partijas konstitucionālās sūdzības. Minētā partija uzskatīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas liedz tai veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda (tostarp krievu valodā), un tādēļ nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Satversmes tiesa atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vēlētāja brīvas gribas veidošanās ir apdraudēta. Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus, lai krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti. Tādējādi apstrīdētās normas, kas samazina svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un palielina valsts valodas lietojumu, aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisku valsts iekārtu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka apstrīdētās normas pilnībā neaizliedz politisko partiju komunikāciju ar vēlētājiem svešvalodās (piemēram, neapmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju vai individuālu komunikāciju). Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums atzīts par samērīgu.
Ar 2025. gada 19. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-01-01 regulējums, kas noteica kārtību pieejai lietas materiāliem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, atzīts par atbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Tajās norādīts, ka apstrīdēto Kriminālprocesa likuma normu dēļ procesa virzītājs ar mantu saistītajai personai varēja liegt piekļuvi tādiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem, ar kuriem pamatots pieņēmums par mantas noziedzīgo izcelsmi. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas katrā konkrētā gadījumā nodrošināja procesa virzītāja individuālu vērtējumu par to, vai attiecīgie materiāli uzrādāmi ar mantu saistītajai personai. Savukārt tad, ja minētā persona procesa virzītāja vērtējumam nepiekrita, tai bija tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā, kas pārbaudīja ar mantu saistītās personas pamattiesību ievērošanu. Tādējādi apstrīdētās normas nodrošināja taisnīgu līdzsvaru starp tiesībās uz taisnīgu tiesu ietilpstošo pušu līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību.
Ar 2025. gada 24. februāra spriedumu lietā Nr. 2023-40-01 regulējums, kas līdz 2024. gada 22. oktobrim liedza personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, atzīts par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Tajās norādīts, ka apstrīdētā Kriminālprocesa likuma norma, paredzot aizliegumu iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, nesamērīgi ierobežoja personu tiesības uz taisnīgu tiesu un neatbilda pušu līdzvērtīgu iespēju principam. Satversmes tiesa atzina, ka starp procesa dalībnieku tiesībām iesniegt pierādījumus un procesa efektivitāti jābūt nodrošinātam līdzsvaram. Tiesa secināja, ka ir iespējamas vairākas situācijas, kuru dēļ ar mantu saistītā persona objektīvi varēja iesniegt pierādījumus tikai apgabaltiesai. Tomēr apstrīdētā norma līdz 2024. gada 22. oktobrim, kad stājās spēkā cita Kriminālprocesa likuma norma par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā, šādu līdzsvaru nenodrošināja. Proti, tā liedza iesniegt pierādījumus apgabaltiesā arī objektīvu iemeslu dēļ, un tādēļ neatbilda tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Lietas tiesas izskatīšanā
Februārī Satversmes tiesa uzsāka lietas Nr. 2024-09-01 par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un ar to saistīto kredīta procentu kompensāciju izskatīšanu atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Ikviena persona var sekot līdzi sēdes norisei Satversmes tiesas Youtubekontā. Divu lietu – Nr. 2022-32-01 par noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu un Nr. 2024-04-01 par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu – izskatīšana uzsākta rakstveida procesā.
Satversmes tiesā sagatavošanā bija 14 lietas un tika pabeigta divu lietu sagatavošana izskatīšanai. Papildus četrām lietām, kuru izskatīšanas procesa veids un datums bija noteikts jau iepriekš, Satversmes tiesa to noteica vēl vienai lietai.
Satversmes tiesas kolēģijām izskatīšanai nodoti 24 pieteikumi. No tiem 23 iesniegušas privātpersonas un vienu – Senāts. Izskatot 2024. gada nogalē iesniegto privātpersonas konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesā ierosināta lieta Nr. 2025-11-03 par Jūrmalas domes izdotā lokālplānojuma tiesiskumu.
Atteikumi ierosināt lietu
Satversmes tiesā pieņemti arī 17 lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu pēc šādiem pieteikumiem:
Pieteikums Nr. 142/2024 par Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes saistošo noteikumu regulējumu, kas noteic nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu uzkopt īpašumam piegulošo teritoriju. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 143/2024 par Civilprocesa likuma regulējumu, kas liedz apelācijas instances tiesai atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, ja pirmās instances tiesa pieļāvusi tādu procesuālu pārkāpumu, kas liedz personai pieeju tiesai. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 6/2025 par Civilprocesa likumā noteiktajām Senāta tiesībām atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību ar lēmumu rezolūcijas veidā, ja nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 7/2025 par Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normām, kas noteic kompensējošus mehānismus, ja konstatēts, ka kriminālprocess nav pabeigts saprātīgā termiņā. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 8/2025 par Krimināllikuma regulējumu, kas noteic kompensējošus mehānismus, ja konstatēts, ka kriminālprocess nav pabeigts saprātīgā termiņā. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 11/2025 par Civilprocesa likuma regulējumu, kas noteic pamatu tiesvedībā iesaistīto pušu atbrīvošanai no tādu faktu pierādīšanas, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu citā civillietā. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 13/2025 par Civilprocesa likuma regulējumu, kas paredz, ka nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē var atcelt tikai tad, ja samaksāts gan parāds, gan sprieduma izpildes izdevumi. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 14/2025 par Maksātnespējas likuma regulējumu, kas noteic juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu parādniekam, kurš ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 17/2025 par Darba likuma regulējumu, kas noteic darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 18/2025 par likuma “Par valsts pensijām” regulējumu, kas noteic vecuma pensijas aprēķināšanu par laika posmu līdz 1995. gadam. Lēmums par pieteikumu.
Pieteikums Nr. 20/2025 par Civilprocesa likuma regulējumu, ciktāl tas nenoteic atbildētāja tiesības iesniegt pretprasības papildinājumus. Lēmums par pieteikumu.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.