0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAPlāno veikt grozījumus noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju
GRĀMATVEDĪBA

Plāno veikt grozījumus noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Valdība otrdien, 8. janvārī, skatīs grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", kas paredz vairākas izmaiņas grāmatvežu darbā. Viena no plānotajām izmaiņām paredz, ka PVN rēķinos, kuri ir izteikti  ārvalstu valūtās un kurus izmanto par attaisnojuma dokumentiem ierakstiem grāmatvedības reģistros, PVN summas varēs pārrēķināt uz latiem, izmantojot Eiropas Centrālās bankas publicētos ārvalstu valūtas kursus (kas ir spēkā darījuma dienas sākumā). Noteikumi nosaka, ka, gadījumos, ja PVN rēķina vērtības mērs ir ārvalsts valūta, kas nav eiro, tajā norādīto PVN summu jādala ar Eiropas Centrālās bankas publicēto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu un jāreizina ar tās publicēto…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valdība otrdien, 8. janvārī, skatīs grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", kas paredz vairākas izmaiņas grāmatvežu darbā. Viena no plānotajām izmaiņām paredz, ka PVN rēķinos, kuri ir izteikti  ārvalstu valūtās un kurus izmanto par attaisnojuma dokumentiem ierakstiem grāmatvedības reģistros, PVN summas varēs pārrēķināt uz latiem, izmantojot Eiropas Centrālās bankas publicētos ārvalstu valūtas kursus (kas ir spēkā darījuma dienas sākumā). Noteikumi nosaka, ka, gadījumos, ja PVN rēķina vērtības mērs ir ārvalsts valūta, kas nav eiro, tajā norādīto PVN summu jādala ar Eiropas Centrālās bankas publicēto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu un jāreizina ar tās publicēto lata kursu, savukārt gadījumos, kad PVN rēķina vērtības mērs ir eiro, tajā norādīto PVN summu jāreizina ar Eiropas Centrālās bankas publicēto lata kursu. Tāpat grozījumi paredz, ka katra pārskata gada beigās skaidrās vai bezskaidrās naudas atlikumu summas, prasījumu vai saistību summas un citas ārvalstu valūtās izteiktās summas būs jāpārrēķina latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam attiecīgās ārvalsts valūtas kursam pret latu pārskata gada pēdējā dienā. Ārvalstu valūtās izteikto summu pārrēķināšanas rezultātā iegūto pozitīvo vai negatīvo starpību būs jāieraksta grāmatvedības reģistros. Jaunie grozījumi arī precizē grāmatvedības organizācijas dokumentiem noteiktās prasības. Saskaņā ar grozījumu redakciju, grāmatvedības dokumentiem uzņēmumā jānosaka kārtību, kādā:
  • veic inventarizācijas;
  •  sniedz pārskatus par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu. Šo pārskatu iesniegšanas termiņus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos norēķina termiņus;
  •  dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām vajadzībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanu un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības;
  •  organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību;
  •  kārto grāmatvedības reģistrus;
  •  sagatavo gada pārskatu, kā arī citus grāmatvedības pārskatus. Šajā apakšpunktā minētais neattiecas uz uzņēmumiem, kuru  gada pārskatu vai citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanu reglamentē konkrēts normatīvais akts;
  •  glabā grāmatvedības dokumentus.
Tāpat grozījumos ielikts jēdziena „skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss” skaidrojums šo noteikumu izpratnē. Saskaņā ar to, „skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss” ir "maksājums fiziskajai personai - uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram - uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda), lai šī persona veiktu vienu vai vairākus maksājumus saskaņā ar doto uzdevumu (piemēram, komandējuma, preču iegādes vai pakalpojumu izmantošanas izdevumu segšanai). Citi uzņēmuma skaidrās vai bezskaidrās naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums, individuālajam komersantam, individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai – līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu. Likumprojekts paredz arī samazināt administratīvo slogu, nosakot, ka kapitālsabiedrības, kuras grāmatvedību kārto tās vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis, ir atbrīvotas no attaisnojuma dokumentu apgrozības apraksta vai shēmas sagatavošanas.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058