JAUTĀJUMI UN ATBILDESKo iesākt ar ārvalsts debitora parādu, ja debitors bankrotējis?

Ko iesākt ar ārvalsts debitora parādu, ja debitors bankrotējis?

15/05/2013

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums. 2012.gadā esam piegādājuši preces un izrakstījuši rēķinus uzņēmumam Eiropas Savienības dalībvalstij. Nesaņemot samaksu par nosūtīto preci, internetā atradām informāciju par uzņēmuma bankrotu. Ja es izveidoju uzkrājumu šaubīgo debitoru parādiem, vai par šo summu jāpalielina apliekamais ienākums, ja darījuma partneris ir ES dalībvalsts? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Ņemot vērā to, ka vēstulē sniegtā informācija ir vispārīga un nav pietiekama konkrētās situācijas izvērtēšanai, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvalde sniedz informatīva rakstura atbildi. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 37.panta pirmo daļu debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances datumā. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem. Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai jāiekļauj zaudējumos. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 6.punktā ir noteikts, ka nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu palielina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7. un 9.¹pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) debitoru parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās). Savukārt minētā likuma 9.¹panta pirmajā daļā noteikts, ka ar nodokli apliekamo ienākumu nodokļa maksātājs nepalielina par to ieskaitījumu summu, par kuru taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu ir palielināti nedrošiem parādiem paredzētie uzkrājumi, ja tiem izpildīti šādi nosacījumi: 1) parāda saistību izpildes diena ir iestājusies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem, bet ne agrāk kā 2009.gada 1.janvārī; 2) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā; 3) debitors ir juridiskā persona, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā; 4) nodokļu maksātājs un debitors nav saistīti uzņēmumi vai kāds no viņiem nav ar uzņēmumu saistīta persona; 5) darījumi ar debitoru ir pārtraukti vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunoti; 6) nodokļa maksātājs var pierādīt, ka ir veicis pasākumus nedrošā parāda atgūšanai; 7) nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 31.decembrim rakstveidā ir informējis preču vai pakalpojumu saņēmēju — debitoru par to, ka par attiecīgā parāda summu (norādot darījuma dokumenta rekvizītus) tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem saskaņā ar šo pantu. Minētā likuma 9.¹panta otrajā daļā noteikts, ka nedrošiem parādiem paredzēto uzkrājumu palielinājuma summa, kas noteikta atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma (pēc apliekamā ienākuma koriģēšanas). Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.pantā noteikts, kādos gadījumos, nosakot apliekamo ienākumu, to var samazināt par zaudēto parādu summām, t.sk. arī par zaudēto parādu summām, ja debitors ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā. Tātad atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta pirmajai daļai, nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem. Apliekamais ienākums samazināms minētā likuma 9.panta 1.¹ un 1.²daļā noteiktajā kārtībā.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Ko iesākt ar ārvalsts debitora parādu, ja debitors bankrotējis?

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €