0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai peļņas un zaudējumu aprēķinā jāuzrāda visi ieņēmumi no tūrisma pakalpojuma?

Vai peļņas un zaudējumu aprēķinā jāuzrāda visi ieņēmumi no tūrisma pakalpojuma?

Jautājumi. 1.  Vai būtu kāds materiāls vai metodika, kur būtu izskaidrots, kā uzskaitīt ieņēmumus tūrisma pakalpojumu sniedzējiem? 2.Vai peļņas un zaudējumu aprēķinā jāuzrāda visi ieņēmumi no tūrisma pakalpojuma, vai tāpat kā PVN deklarācijā, uzrāda, kā to paredz PVN likuma 13.pants, tikai "ienākumi mīnus izdevumi par tūrisma paketes veidošanu"? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta  speciālisti. Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienestsJautājumi. 1.  Vai būtu kāds materiāls vai metodika, kur būtu izskaidrots, kā uzskaitīt ieņēmumus tūrisma pakalpojumu sniedzējiem? 2.Vai peļņas un zaudējumu aprēķinā jāuzrāda visi ieņēmumi no tūrisma pakalpojuma, vai tāpat kā PVN deklarācijā, uzrāda, kā to paredz PVN likuma 13.pants, tikai "ienākumi mīnus izdevumi par tūrisma paketes veidošanu"? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta  speciālisti. Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības principi, kas jāievēro novērtējot gada pārskata posteņus ir noteikti Gada pārskatu likuma 25.panta pirmajā daļā. Šīs daļas 4.punkts nosaka, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 33.punktā noteikts, ka ieņēmumos iekļauj sabiedrības parastajā darbībā gūtos saimnieciskos labumus, kurus tā pati saņēmusi vai saņems un kuru rezultātā palielinās vai palielināsies tās pašu kapitāls bilancē. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 23.panta otro daļu parastās darbības ir jebkuras darbības, ko sabiedrība veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī tādas darbības, kas sekmē sabiedrības saimniecisko darbību vai ir radušās saistībā ar šādām darbībām, vai tieši izriet no tām. Tā kā tūrisma pakalpojumu sniedzēju pamatdarbības veids ir tūrisma pakalpojumu sniegšana, tādējādi ieņēmumos jāiekļauj visi tūrisma pakalpojumu sniedzēja veiktie darījumi. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 34.punktam trešās personas vārdā iekasētās summas neiekļauj sabiedrības ieņēmumos. Ja sabiedrība darbojas kā komercaģents vai starpnieks, tās ieņēmumi ir tikai šīs trešās personas maksātā atlīdzība par sniegtajiem komercaģenta vai starpnieka pakalpojumiem. Saskaņā ar Komerclikuma 45.pantu komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu. Ņemot vērā tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības specifiku, tūrisma pakalpojumu sniedzējs nav uzskatāms par komercaģentu vai starpnieku, tādējādi savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāiekļauj visi ieņēmumi un izmaksas par veiktajiem darījumiem, nevis tikai pašu sniegto pakalpojumu vērtība. Tādējādi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.pantā noteiktā kārtība tūrisma pakalpojumu sniedzējiem ir piemērojama tikai ar pievienotās vērtības nodokļa apliekamās vērtības noteikšanai. Papildus informējam, ka Valsts ieņēmumu dienests nav izstrādājis atsevišķu metodisko materiālu par tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.