Kādas ir darba ņēmēju darba ienākumu atšķirības Latvijā valsts un privātajā sektorā?
Pēc valdības ierosinājumiem celt minimālo algu nākamgad par 10 eiro - līdz 370 eiro, kā arī diferencēt neapliekamo minimumu, vispārējo paaugstinot par 10 eiro - līdz 85 eiro, varētu rasties jautājums, kādu ieguvumu no tā gūs darba ņēmēji. Centrālās statistikas pārvaldes dati par šī gada maiju atklāj, kāds ir bruto jeb algu un tai pielīdzināmo maksājumu "uz papīra" sadalījums valstī (pēc oficiālās statistikas) pēc algas apmēriem un pēc darba devēja piederības valsts sektoram vai privātajam sektoram. Protams, tabula (skat. zemāk) neatspoguļo ēnu ekonomikas paspārnē saņemtās "aplokšņu" algas. Kā var pārliecināties, tad privātajā sektorā mazās algas (līdz 500 eiro "uz papīra")…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Pēc valdības ierosinājumiem celt minimālo algu nākamgad par 10 eiro - līdz 370 eiro, kā arī diferencēt neapliekamo minimumu, vispārējo paaugstinot par 10 eiro - līdz 85 eiro, varētu rasties jautājums, kādu ieguvumu no tā gūs darba ņēmēji. Centrālās statistikas pārvaldes dati par šī gada maiju atklāj, kāds ir bruto jeb algu un tai pielīdzināmo maksājumu "uz papīra" sadalījums valstī (pēc oficiālās statistikas) pēc algas apmēriem un pēc darba devēja piederības valsts sektoram vai privātajam sektoram. Protams, tabula (skat. zemāk) neatspoguļo ēnu ekonomikas paspārnē saņemtās "aplokšņu" algas.
Kā var pārliecināties, tad privātajā sektorā mazās algas (līdz 500 eiro "uz papīra") tiek maksātas ievērojami biežāk nekā valsts sektorā.
Tomēr, kā vēsta SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, neskatoties uz visai mēreno ekonomikas izaugsmes tempu, darba samaksas kāpums Latvijā joprojām ir visai straujš. Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, vidējā bruto darba samaksa mūsu valstī ir pieaugusi par 6.9 %, sasniedzot 815 eiro. Privātajā sektorā algas gadā laikā pieaugušas straujāk nekā sabiedriskajā – par 7.8 % un par 5.3 % attiecīgi. Tomēr vidējā bruto alga privātajā sektorā joprojām bija nedaudz zemāka nekā sabiedriskajā, attiecīgi 792 un 857 eiro.
Saglabājot inerci, vidējās darba samaksas pieaugums turpinās priecēt arī tuvākajos ceturkšņos, taču nākamgad darba samaksas kāpums nedaudz palēnināsies. To pamatā noteiks visai neizteiksmīgās ekonomikas izaugsmes nosacījumi, kā dēļ darba devēji meklēs veidus kā kāpumu piebremzēt. Tomēr situācija darba tirgū turpinās uzturēt uz darba samaksas pieauguma saglabāšanu vērstu spiedienu, jo īpaši Rīgā. Jūtamākas pārmaiņas sajutīs to reģionu darbinieki, kuros ekonomiskā aktivitāte ir augstāka. Tāpat var sagaidīt, ka saglabāsies līdzšinējā tendence, kad lielāku pieaugumu saņems uzņēmuma nozīmīgākie darbinieki. Ietekmi uz vidējo darba samaksu atstās arī valdības izšķiršanās par minimālās algas palielināšanas apmēru, kas jebkurā gadījumā nebūs tiks straujš kā šogad. Visticamāk, ka valdība atteiksies pildīt apņemšanos turpināt samazināt IIN, kas ļāva uzlabot iedzīvotāju pirktspēju šogad, norāda ekonomists.
DARBA ŅĒMĒJU SKAITA SADALĪJUMS PĒC DARBA IENĀKUMIEM
PAVISAM
Sabiedriskais sektors
Privātais sektors
70.01–150.00
Darba ņēmēju skaits
29 657
4 340
24 840
Īpatsvars no darba ņēmēju skaita ar darba ienākumiem, %
3.8
1.8
4.6
150.01–300.00
Darba ņēmēju skaits
66 197
10 785
54 440
%
8.4
4.5
10.2
300.01–500.00
Darba ņēmēju skaits
209 925
47 227
160 754
%
26.8
19.6
30.0
500.01–700.00
Darba ņēmēju skaits
127 208
47 173
78 849
%
16.2
19.5
14.7
700.01–1000.00
Darba ņēmēju skaits
155 635
61 668
92 970
%
19.8
25.5
17.4
1000.01–1500.00
Darba ņēmēju skaits
105 698
44 073
60 852
%
13.5
18.3
11.4
1500.01–2000.00
Darba ņēmēju skaits
34 886
13 383
21 117
%
4.4
5.5
3.9
2000.01–2500.00
Darba ņēmēju skaits
15 364
5 316
9 858
%
2.0
2.2
1.8
2500.01–3000.00
Darba ņēmēju skaits
7 459
2 414
4 956
%
1.0
1.0
0.9
3000.01–4000.00
Darba ņēmēju skaits
6 534
1 928
4 524
%
0.8
0.8
0.8
4000.01–5000.00
Darba ņēmēju skaits
2 525
659
1 835
%
0.3
0.3
0.3
5000.01–6000.00
Darba ņēmēju skaits
1 159
244
897
%
0.1
0.1
0.2
Virs 6000.00
Darba ņēmēju skaits
1 877
397
1 467
%
0.2
0.2
0.3
Minimālā darba alga:
2008. gadā – 227,66 EUR;
2009. un 2010. gadā – 256,12 EUR;
2011., 2012. un 2013. gadā – 284,57 EUR;
2014. gadā - 320,00 EUR;
2015. gadā - 360,00 EUR.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.