Vai darba devējam jāsedz darbiniekiem izdevumi par sanitārās grāmatiņas noformēšanu un citām obligātām veselības pārbaudēm?
Kā norāda Veselības inspekcija, obligātās veselības pārbaudes tiek veiktas personām, kuras strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Tāpat obligātās veselības pārbaudes jāveic personām, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgi darba vides faktori. Obligātās veselības pārbaudes reglamentē divi normatīvie dokumenti. Atsevišķās profesijās ir jāveic pat abas pārbaudes. 2001.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām un periodiskām veselības pārbaudēm ar mērķi pasargāt pakalpojumu…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Kā norāda Veselības inspekcija, obligātās veselības pārbaudes tiek veiktas personām, kuras strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Tāpat obligātās veselības pārbaudes jāveic personām, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgi darba vides faktori.
Obligātās veselības pārbaudes reglamentē divi normatīvie dokumenti. Atsevišķās profesijās ir jāveic pat abas pārbaudes.
2001.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām un periodiskām veselības pārbaudēm ar mērķi pasargāt pakalpojumu saņēmējus no riska pakalpojumu sniegšanas vietās. Noteikumi paredz, ka obligātās veselības pārbaudes iekļauj vispārējo izmeklēšanu un speciālo izmeklēšanu.
Personas medicīniskās grāmatiņas vajadzīgas šādās jomās strādājošajiem: darbs kādā no pārtikas aprites posmiem (pavāri, viesmīļi, darbinieki cehos utt.); pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās un kosmētiskajos kabinetos, publiskas lietošanas peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, bērnu interešu izglītības iestādēs, bērnu darba un atpūtas nometnēs, sociālās aprūpes institūcijās, ārstniecības iestādēs (arī sanatorijās), kā arī pasažieru apkalpošanā tālsatiksmes vilcienos.
Ievērojot šo noteikumu 1.pielikumu, kurā ir minēts veicamo pārbaužu saraksts un obligāto veselības pārbaužu biežums, noteiktās prasības, ģimenes ārsts izlemj, pie kādiem speciālistiem nosūtīt un kādi laboratoriskie izmeklējumi nodarbinātajam nepieciešami. Iepazīstoties ar pārbaužu rezultātiem, ģimenes ārsts sniedz (vai nesniedz) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā.
Svarīgi zināt, ka, strādājot vairākās darbavietās, katram darba devējam jāiesniedz personas medicīniskās grāmatiņas oriģināls, nevis kopija, tātad jānoformē vairākas grāmatiņas.
Sīkāku informāciju iespējams saņemt Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļā pa tālruni 67819685.
Savukārt, ja persona nodarbināta darbā īpašos apstākļos vai arī viņas veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori, gan pirmreizējā, gan atkārtotā veselības pārbaude jāiziet atbilstoši 2009.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.
Obligāto veselības pārbaudi veic:
pirms darba līguma noslēgšanas (pirmreizēja veselības pārbaude);
periodiski (periodiskā veselības pārbaude);
mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (ārpuskārtas veselības pārbaude);
pēc darba devēja iniciatīvas;
pēc darba aizsardzības speciālista vai uzticības personas ieteikuma.
Darba devējs atbilstoši darba vides risku novērtējuma rezultātiem nosūta nodarbinātos vai personas, pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, pie arodslimību ārsta vai uzreiz laboratorisko un funkcionālo izmeklējumu veikšanai vai pie speciālistiem atbilstoši noteikumu 1. un 2.pielikumam. Izmeklējumu rezultātus nodarbinātais iesniedz arodslimību ārstam veselības pārbaudes laikā.
Nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam un personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes karti divos eksemplāros. No tiem viens eksemplārs glabājas pie ārsta, otrs jāatdod darba devējam.
Gadījumos kad darbinieks maina darbavietu, viņam nav obligāti jāveic pirmreizējā veselības pārbaude, ja viņam jau ir derīga personas medicīniskā grāmatiņa, proti, kopš pēdējās pārbaudes nav pagājis gads.
Personas medicīniskās grāmatiņas saņemšana nav valsts apmaksāts pakalpojums. Darba likuma 82. panta otrā daļa paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs. Kā skaidro Valsts darba inspekcija, atbilstoši Darba likuma 82.pantam, ar veselības pārbaudēm, kas noteiktas normatīvajos aktos, ir saprotamas arī pārbaudes, kurās saņem vai atjauno sanitāro grāmatiņu, jo to veikšanas obligātums ir noteikts normatīvajā aktā.
Savukārt normatīvais regulējums neparedz obligāti apmaksāt darbinieka pirmreizējo veselības pārbaudi, jo tā parasti jāveic vēl pirms darba attiecību uzsākšanas. Tomēr darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darba devējs apmaksā arī šos izdevumus.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.