Lielajiem uzņēmumiem būs jāveic obligāti energoauditi un jāievieš energopārvaldība
Saeima ceturtdien, 3.martā, galīgajā lasījumā pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas paredz lielajiem uzņēmumiem un elektroenerģijas patērētājiem uzlikt par pienākumu veikt energoauditus vai ieviest energopārvaldības sistēmu, piemēram, savās ēkās vai iekārtās, lai novērtētu enerģijas patēriņu un iespējas to ietaupīt. Likums arī nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plāna izstrādi un ieviešanu. Jaunā regulējuma mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas. Līdz ar jauno regulējumu tiek ieviestas Eiropas Savienības prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Energoaudits lielajiem uzņēmumiem būs jāveic regulāri. Kārtējās pārbaudes būs jāveic reizi četros gados, savukārt pirmā - gada laikā pēc uzņēmuma iekļaušanas Centrālās statistikas…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Saeima ceturtdien, 3.martā, galīgajā lasījumā pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas paredz lielajiem uzņēmumiem un elektroenerģijas patērētājiem uzlikt par pienākumu veikt energoauditus vai ieviest energopārvaldības sistēmu, piemēram, savās ēkās vai iekārtās, lai novērtētu enerģijas patēriņu un iespējas to ietaupīt. Likums arī nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plāna izstrādi un ieviešanu. Jaunā regulējuma mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas. Līdz ar jauno regulējumu tiek ieviestas Eiropas Savienības prasības attiecībā uz energoefektivitāti.
Energoaudits lielajiem uzņēmumiem būs jāveic regulāri. Kārtējās pārbaudes būs jāveic reizi četros gados, savukārt pirmā - gada laikā pēc uzņēmuma iekļaušanas Centrālās statistikas pārvaldes sarakstā. Tas attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina vairāk nekā 249 darbiniekus vai kuriem pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā 43 miljonus eiro. Tāpat tas attieksies uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuru gada patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas (Mwh). Jaunās prasības varētu skart ap 1000 uzņēmumu, iepriekš pauduši likumprojekta autori.Ja uzņēmums nebūs veicis attiecīgus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tam būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva. Tās apmēru noteiks valdība.Pašvaldībām un valsts iestādēm būs jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma. Tas attieksies uz pašvaldībām, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai vairāk. Sertificēšana būs nepieciešama arī valsts iestādēm, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar kopējo apkurināmo platību 10000 kvadrātmetru un vairāk.Par šo jomu atbildīgajai Ekonomikas ministrijai būs jāizstrādā rīcības plāns, kurā jāiekļauj energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.Lai sasniegtu valsts obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, atbildīgajai ministrijai vai pašvaldībai būs arī jāizveido un jāievieš energoefektivitātes pienākuma shēma, kurā piedalīsies enerģijas sadales un mazumtirdzniecības komersanti. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām enerģijas ietaupījumam valstī laikā no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 9896 gigavatstundas (GWh).Regulējums paredz, ka energoefektivitātes paaugstināšanai attīstības finanšu institūcijai būs jāizveido valsts energoefektivitātes fonds. Tā mērķis ir atbalstīt pašvaldību un valsts iniciatīvas energoefektivitātes jomā. Fonda līdzekļus varēs izmantot valsts atbalsta programmām tādās jomās kā obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšana, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi energoefektivitātes jomā.Likums arī nosaka galalietotāju nodrošināšanu ar informāciju enerģijas patēriņa uzskaitei. Tostarp, mājas pārvaldniekam pēc mājas īpašnieka pieprasījuma bez maksas būs jānodrošina saprotams skaidrojums par katra galalietotāja patērētā enerģijas apjoma noteikšanu.Tāpat jaunais regulējums nosaka enerģijas ražošanas, pārvades un sadales efektivitātes nosacījumus, kā arī atbildību par šajā likumā noteikto prasību neizpildi.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.