Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas ekonomiku izrāvienā varētu būt spēlējis tieši veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums – tai skaitā tiešs tuvums ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm (Somijai un Polijai)? Aprīļa žurnāla Bilance numurā analizējam datus par galvenajiem rādītājiem Igaunijas-Somijas un Lietuvas-Polijas ekonomiku sadarbībā.
Viens no tiešākajiem kaimiņvalstu ekonomiskās ietekmes faktoriem ir tūrisms. Igaunijas un Somijas gadījumā tas redzams ar neapbruņotu aci, jo somu tūristu skaits un pienesums Igaunijas ekonomikai ir milzīgs. Tieši somu tūristi ir pārliecinoši dominējošā ārvalstu tūristu grupa Igaunijā – pagājušajā gadā, saskaņā ar Igaunijas Centrālās bankas publiskotajiem datiem, valsti kopā apmeklēja gandrīz 4 miljoni ārzemju tūristu, no kuriem tuvu pusei jeb 44% bija somi. Savukārt Lietuvā poļi veido tikai ap desmito daļu no kopējā tūristu skaita. Vēl lielākas atšķirības vērojamas tūristu naktsmītnēs pavadītā laika ziņā. Somu ceļotāji 2022. gadā rezervējuši piekto daļu no tūristu viesnīcās pavadītajām naktīm Igaunijā, kamēr poļu viesi Lietuvā – tikai 3,4%.
Ģeogrāfiskā tuvība un ciešas starpvalstu saites ir spēcīgs priekšnoteikums arī pārrobežu tirdzniecības – eksporta un importa – attīstībai. Igaunijas lielākais eksporta partneris gan pagājušajā, gan citos gados bijusi Somija. Tiesa, nevarētu teikt, ka Somijas īpatsvars kopējā bilancē būtu ļoti nospiedošs – eksports uz ziemeļu kaimiņiem Igaunijai pērn veidojis ap trim miljardiem eiro jeb gandrīz 17% no visa eksporta. Savukārt Lietuvas eksporta ainā Polija, lai arī ieņem būtisku lomu (pēdējos gados – otro vietu aiz Latvijas ar apmēram 9% no kopējā eksporta), tomēr ne tik svarīgu kā Somija Igaunijai. Turklāt ārējās tirdzniecības bilance Lietuvai ar Poliju ir pārliecinoši negatīva (Lietuva uz Poliju eksportē vērtību ap 4, bet importē – ap 6 miljardiem eiro gadā), kamēr Igaunijai ar Somiju tā ir gandrīz līdzvērtīga.
Līdzīgi kā tūrismā un eksportā, arī investīciju ziņā Polijas un Lietuvas saites no Lietuvas skatpunkta nepavisam nav bijušas tik perspektīvas kā Igaunijai ar Somiju. Polija ieņem tikai astoto vietu kumulatīvo Lietuvā ienākušo ārvalstu tiešo investīciju ziņā (atrodoties arī aiz Igaunijas un Latvijas), kamēr Somija (kopā ar Zviedriju) ir viens no diviem gadu gaitā pārliecinoši dominējošajiem investoriem Igaunijā. “Polijas un Lietuvas pārī Polija var kalpot kā noieta tirgus, taču daudz mazāk – kā investīciju izcelsmes vieta, ja salīdzina ar Somijas un Igaunijas sadarbību. Poļiem ir bijusi daudz mazāka jēga investēt Lietuvā, jo lēts darbaspēks ar līdzīgu zināšanu un prasmju līmeni bija pašiem,” skaidro Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vēl viens būtisks kaimiņvalstu savstarpējas ekonomiskās gravitācijas faktors ir darbaspēka migrācija. Šajā ziņā Somijas tuvums Igaunijai ir radījis ļoti būtisku atšķirību ar abām pārējām Baltijas valstīm. Kamēr no Lietuvas un Latvijas, pārsvarā uz Rietumeiropas valstīm, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā emigrējuši vairāki simti tūkstošu iedzīvotāju no katras, no Igaunijas uz Somiju aizbraukušo iedzīvotāju skaits tiek lēsts ievērojami mazāks. Uz pastāvīgu dzīvi Somijā pārcēlušies ap 50 000 igauņu, vēl apmēram tikpat daudz ik nedēļu dodas strādāt uz Helsinkiem, izmantojot ērto prāmju satiksmi. Tas nozīmē, ka šie daļējie emigranti nedēļas nogalēs atgriežas mājās, tērējot tur Somijā nopelnīto naudu, un tam ir pozitīva ietekme uz Igaunijas ekonomiku. Polija Lietuvai šādas darbaspēka tuvās emigrācijas iespējas nav devusi, jo Polijas ekonomikas, labklājības un algu līmenis bijis apmēram līdzīgs Lietuvai.
Cita, lai arī ne ļoti būtiska, tomēr ekonomiku ietekmējoša nianse ir pārrobežu iepirkšanās. Šajā ziņā vērojamas pilnīgi pretējas plūsmas Somijas-Igaunijas un Polijas-Lietuvas pāros. Kamēr somi ienes naudu Igaunijā, lietuvieši dodas iepirkšanās tūrismā uz lētāko Poliju, atstājot aiz robežas diezgan ievērojamas naudas summas. Piemēram, 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos tie bijuši 271,3 miljoni eiro, bet rekords uzstādīts 2019. gadā, kad lietuviešu pircēji Polijas pierobežas reģionos iztērējuši trīssimt sešdesmit septiņus 367 miljonus eiro. Tas, protams, nenāk par labu Lietuvas ekonomikai. Kā zināms, ar Igauniju un Somiju situācija ir pretēja – pārsvarā tieši somi ir tie, kas dodas lētāk iepirkties uz Tallinu (īpaši leģendāra šajā ziņā kļuvusi alkohola tirdzniecība).
Kā Latvijas ģeogrāfiskā priekšrocība Baltijas valstu savstarpējā konkurencē visbiežāk uzsvērts fakts par atrašanos Baltijas centrā, kam it kā būtu jāsniedz priekšrocības, piemēram, loģistikas ziņā, ja runā par lielām ārvalstu kompānijām, kurām jāizvēlas galvenā bāzes mītne darbībai Baltijas reģionā. Tomēr dzīvē ne viss ir tik vienkārši. Pirmkārt, ne visās ekonomikas nozarēs uzņēmēji vispār domā par orientēšanos atsevišķi uz nelielo Baltijas reģionu. Otrkārt, Latvijas centrālā atrašanās pozīcija Baltijā tomēr ģeogrāfiski zaudē Lietuvai, kas atrodas tuvāk Rietumeiropai – proti, tā ir kā ieejas vārti Baltijas valstīs, un tas ļāvis tieši mūsu dienvidu kaimiņiem sekmīgāk attīstīt transporta biznesu, loģistikas un noliktavu bāzes tirdzniecības plūsmām ar pārējo Eiropu, skaidro Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Būtiskākā Somijas ietekme uz Igauniju, iespējams, izpaudusies jau biznesa vides attīstībā deviņdesmitajos gados. Tā ļāvusi pieņemt pareizos ekonomiskās transformācijas lēmumus un likt pamatus igauņu atrāvienam no abām pārējām Baltijas valstīm. “Dažādās nozarēs esmu dzirdējis stāstus, ka igauņi, saskaroties ar kādu problēmjautājumu, parasti mēdza palūkoties, kā tas atrisināts Somijā un to nokopēt. Viņi nekautrējās daudzas lietas vienkārši pārņemt,” stāsta Mārtiņš Āboliņš. Savukārt Lietuvas attīstībā ekonomiskajām saitēm ar Poliju bijusi daudz mazāka nozīme, turklāt vēl ir jautājums, vai tā vispār ir ar plus zīmi. Līdz ar to, rezumējot – gan aplūkotie dati, gan aptaujātie ekonomisti liecina, ka Somijas tuvums Igaunijai tiešām ir palīdzējis ātrāk attīstīties, taču Lietuvas situācija drīzāk salīdzināma ar Latviju, kurai nav bijis šāda, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi pozitīvi ietekmējoša kaimiņa.
Kā Baltijas valstu ekonomiku ietekmējušas kaimiņvalstis?
Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kā Baltijas valstu ekonomiku ietekmējušas kaimiņvalstis? – Uzziniet video sižetā!» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023
- Kāpēc uzņēmējam Latvijā grūti saņemt kredītu? – uzziniet video sižetā!
- Kāds ir Baltijas valstu atbalsts biznesam un eksportam? – uzziniet video sižetā!
- Ko ražo un ko eksportē Baltijas valstis? Uzziniet video sižetā!
