Par minimālās algas palielinājuma apmēriem atšķirīgi viedokļi
Rosinātās minimālās algas paaugstināšana no 370 eiro šogad uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas no nākamā gada 1. janvāra ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk, uzskata Labklājības ministrija.Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: "Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, un vairākkārt saņemti starptautisko organizāciju atzinumi ar norādēm uz sociālo nevienlīdzību, zemu minimālo algu un neapliekamo minimumu. Ņemot vērā, ka straujāk aug lielāka apmēra algas, nepieciešams rīkoties, lai nodrošinātu arī samaksas pieaugumu darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu. Tās paaugstināšana ir demokrātisks un vienlīdzīgs veids, kā tiešā vai netiešā…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Rosinātās minimālās algas paaugstināšana no 370 eiro šogad uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas no nākamā gada 1. janvāra ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk, uzskata Labklājības ministrija.
Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: "Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, un vairākkārt saņemti starptautisko organizāciju atzinumi ar norādēm uz sociālo nevienlīdzību, zemu minimālo algu un neapliekamo minimumu. Ņemot vērā, ka straujāk aug lielāka apmēra algas, nepieciešams rīkoties, lai nodrošinātu arī samaksas pieaugumu darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu. Tās paaugstināšana ir demokrātisks un vienlīdzīgs veids, kā tiešā vai netiešā veidā atbalstīt lielu Latvijas sabiedrības daļu, īpaši reģionos."
Šī brīža minimālā alga ietver tikai pašu pamatvajadzību nodrošināšanu, jo aprēķinātais nabadzības riska slieksnis ir 291 eiro cilvēkam. Minimālās algas pacelšana neietekmē cenu kāpumu, un tā neietekmē bezdarba līmeni. Tieši pretēji - palielinās iedzīvotājiem pieejamais naudas daudzumus un attiecīgi arī pirktspēja. Pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.
Kā ziņots iepriekš, Labklājības ministrs Jānis Reirs izskatīšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē virzīja Labklājības un citu ministriju kopīgi izstrādāto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem minimālai mēneša darba algai. Ziņojumā sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 370 euro līdz 407 euro (9,1%) sākot ar 2017.gada 1.janvāri.
Finanšu ministrija gan iebilst tik krasam minimālās algas paaugstinājumam. Sagatavotajā prezentācijā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka reģionos šāds algas paaugstinājums nebūs pa spēkam uzņēmējiem. Ieskats ministres prezentācijā (klikšķiniet uz attēla, lai palielinātu:
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.