0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSKo darīt darba devējam, ja darbinieks ir parādā?

Ko darīt darba devējam, ja darbinieks ir parādā?

Jautājums. Ko darīt darba devējam, ja darbinieks ir parādā? Darbiniekam savulaik uz līguma pamata aizdota nauda (kad to vēl varēja darīt bez licences izņemšanas). Darbinieks strādā vēl uzņēmumā. Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā noslēgtā aizdevuma līguma noteikumus, pastāv divi risinājuma varianti: Pirmkārt, svarīgi ir apzināties, kādi aizdevuma atmaksas nosacījumi ir paredzēti starp darba devēju un darbinieku noslēgtajā aizdevuma līgumā. Ja līgums paredz iespēju ieturēt neatmaksāto aizdevuma summas daļu no darbinieka darba algas, tādā gadījumā atbilstoši Darba likumam darba devējs var ieturēt šo summu no darbinieka darba algas, vienlaicīgi ievērojot…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Uldis FreidenfeldsJautājums. Ko darīt darba devējam, ja darbinieks ir parādā? Darbiniekam savulaik uz līguma pamata aizdota nauda (kad to vēl varēja darīt bez licences izņemšanas). Darbinieks strādā vēl uzņēmumā. Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā noslēgtā aizdevuma līguma noteikumus, pastāv divi risinājuma varianti: Pirmkārt, svarīgi ir apzināties, kādi aizdevuma atmaksas nosacījumi ir paredzēti starp darba devēju un darbinieku noslēgtajā aizdevuma līgumā. Ja līgums paredz iespēju ieturēt neatmaksāto aizdevuma summas daļu no darbinieka darba algas, tādā gadījumā atbilstoši Darba likumam darba devējs var ieturēt šo summu no darbinieka darba algas, vienlaicīgi ievērojot Darba likuma 80.pantā paredzētos ieturējuma ierobežojumus. Otrkārt, ja aizdevuma līgums tieši neparedz ieturējumu iespēju, tādā gadījumā darba devējam nav tiesības ieturēt neatmaksāto aizdevuma summas daļu no darbinieka darba algas. Šādā gadījumā darba devējam visticamāk būs jāvēršas tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Turklāt, iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājam ir tiesības lūgt piemērot prasības nodrošinājuma līdzekli – maksājumu apķīlāšana, kas pienākas no trešajām personām. Šāds prasības nodrošinājuma līdzeklis kalpos kā darba devēja prasījuma nodrošinājums, gadījumā, ja tiesa lems par labu darba devējam. Ja tiesa darba devēja prasību apmierinās un darbinieks tiesas spriedumu nepārsūdzēs, tad darba devējs varēs saņemt izpildrakstu un griezties pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas, savukārt, varēs vērst naudas summas piedziņu gan uz darbinieka darba algu, gan arī uz citu mantu (kustamo mantu un nekustamo īpašumu).