Aizvadītajā gadā Datu valsts inspekcija naudas sodus piemērojusi deviņos gadījumos

Pēc Datu valsts inspekcijas informācijas

(0)

Datu valsts inspekcija (DVI) 2020.gada sākumā veikusi strukturālās izmaiņas un izveidojusi Prevencijas nodaļu. Šī nodaļa savu darbu organizēs, ņemot vērā DVI 2019. gadā apkopoto informāciju par personas datu aizsardzību konkrētās nozarēs, kā arī iedzīvotāju paustajām bažām par datu aizsardzības procesiem uzņēmumos, uzņēmumu grupās.

Nodaļas darbības fokuss būs saistīts ar tās jomas uzņēmumu pārbaudi, par kuru 2019. gadā saņemts vairāk sūdzību un kuru rīcība DVI ir bijusi vairāk jāskaidro sabiedrībai, atbildot un konsultējot. Pārbaužu rezultātā Prevencijas nodaļa vērtēs esošo datu apstrādes praksi nozarē, pārkāpumus (ja tādi tiks konstatēti) un palīdzēs uzņēmējiem nodrošināt personas datu aizsardzības procesu atbilstību normatīvajam ietvaram un līdzīgiem principiem visā datu apstrādes jomā.

2019.gadā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai Administratīvās procesa likuma ietvaros DVI pieņēma 123 lēmumus.

Datu subjektu sūdzības un konstatētie pārkāpumi

DVI 2019. gadā saņēmusi un izskatījusi 1236 sūdzības. Sūdzības visbiežāk bijušas par nepamatotu komerciālo paziņojumu saņemšanu, datu nodošanu trešajām personām, publisko iestāžu amatpersonām, kuras bez tiesiska pamata ir skatījušas personas datus datu bāzē, neatbilstošas videonovērošanas veikšanu, kredītiestāžu veikto personas datu apstrādi un personas datu apstrādi sociālajās tīklošanas vietnēs.

Nereti privātpersonas sūdzējušās par drauga, kolēģa, kaimiņa veikto personas datu apstrādi privātām un mājsaimniecības vajadzībām, kas pēc būtības ir jārisina savstarpēji vienojoties vai tiesā civiltiesiskā kārtībā un šāda personas datu apstrāde uzskatāma par izņēmumu no Vispārīgās datu aizsardzības regulas tvēruma.

DVI amatpersonas uzsāka 109 pārbaudes lietas par iespējams nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Izvērtējot saņemtās sūdzības, DVI amatpersonas vispirms ņem vērā, vai sūdzības saturs atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas tvērumam – personas datu apstrāde veikta automatizētiem līdzekļiem vai ir konstatējama tādu personas datu apstrāde, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem, kā arī to, vai datu subjekts pirms vēršanās DVI ir vērsies pie pārziņa.

Pārkāpumu paziņojumi

Viena no galvenajām izmaiņām, ko paredz Vispārīgā datu aizsardzības regulas ir pārziņa pienākumu personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad pārkāpums tam kļuvis zināms, paziņo par pārkāpumu uzraudzības iestādei, izņemot gadījumus, kad ir maz ticams, ka personas datu aizsardzības pārkāpums varētu radīt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām. DVI 2019. gadā ir saņemti 107 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumi.

Piemērotie naudas sodi un citi korektīvie līdzekļi

Gadījumos, ja tiek konstatētas nelikumīgas darbības ar fiziskas personas datiem, tiek ņemti vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 83. pantā noteiktie nosacījumi, piemēram, pārkāpuma būtība, smagums un ilgums, ņemot vērā attiecīgo datu apstrādes veidu, apmēru vai nolūku, ietekmēto personu skaitu un tiem nodarītā kaitējuma apmēru. Viens no svarīgākajiem aspektiem, kam DVI pievērš uzmanību, ir pārziņa sadarbība ar uzraudzības iestādi (Latvijā – Datu valsts inspekcija), lai novērstu pārkāpumu, kā arī to, vai pārkāpums ir izdarīts ar vai bez iepriekšēja nodoma.

Par konstatētajiem pārkāpumiem 2019. gadā DVI naudas sodu piemēroja deviņos gadījumos intervālā no 300,00 – 150 000,00 eiro apmērā.

Iekasētais naudas sodu apmērs 2019. gadā ir 23 694 eiro.

Ievērojot Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktās sankcijas, piemērojamais naudas sods var būt līdz 20 miljoniem eiro vai 4% no iepriekšējā gada apgrozījuma, tā, piemēram, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs piemēroto naudas sodu apmērs svārstās no 90,00 līdz 204,6 miljoniem eiro.

Vienlaikus DVI ir pilnvaras uzlikt pagaidu vai galīgu apstrādes ierobežojumu, tostarp aizliegtu vispār veikt personas datu apstrādi, ja netiek ņemti vērā Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktie nosacījumi.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)