0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAApstiprināti jaunie grāmatvedības kārtošanas noteikumi

Apstiprināti jaunie grāmatvedības kārtošanas noteikumi

Ikars Kubliņš, BilancePLZ, pēc noteikumiem un to anotācijas

Valdības sēdē 21. decembrī apstiprināti jauni Grāmatvedības kārtošanas noteikumi, kas pavada jauno Grāmatvedības likumu, detalizētāk reglamentējot vairāku likuma prasību izpildi. Jaunajos noteikumos saglabātas pašreizējos Noteikumos Nr.585 ietvertās grāmatvedības hronoloģisko reģistru un sistemātisko reģistru kārtošanas pamatprasības. Taču jaunievedums ir tas, ka tagad paredzēta iespēja atkāpties no prasības par jaunu grāmatvedības reģistru iekārtošanu katram pārskata gadam, ja uzņēmums grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu. Paredzēts, ka šādā gadījumā minētā prasība ir izpildīta, ja uzņēmums nodrošina grāmatvedības reģistru nodalīšanu pa pārskata gadiem. Lielākoties saglabātas līdzšinējās prasības arī attaisnojuma dokumentu sagatavošanā, tomēr noteikumu projektā minētajiem attaisnojuma dokumentiem vairs…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Samaksāto un saņemto avansu grāmatvedības uzskaite — kā grāmatot PVN
Foto: Karolina Grabowska – Pexels

Valdības sēdē 21. decembrī apstiprināti jauni Grāmatvedības kārtošanas noteikumi, kas pavada jauno Grāmatvedības likumu, detalizētāk reglamentējot vairāku likuma prasību izpildi.

Jaunajos noteikumos saglabātas pašreizējos Noteikumos Nr.585 ietvertās grāmatvedības hronoloģisko reģistru un sistemātisko reģistru kārtošanas pamatprasības. Taču jaunievedums ir tas, ka tagad paredzēta iespēja atkāpties no prasības par jaunu grāmatvedības reģistru iekārtošanu katram pārskata gadam, ja uzņēmums grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu. Paredzēts, ka šādā gadījumā minētā prasība ir izpildīta, ja uzņēmums nodrošina grāmatvedības reģistru nodalīšanu pa pārskata gadiem.

Lielākoties saglabātas līdzšinējās prasības arī attaisnojuma dokumentu sagatavošanā, tomēr noteikumu projektā minētajiem attaisnojuma dokumentiem vairs nav paredzēta prasība fiziskajām personām norādīt personas kodu.

Noteikumu projekta apakšnodaļā par attaisnojuma dokumentu, kuru sagatavo saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, papildus sniegts skaidrojums, ka šīs apakšnodaļas prasības neattiecas uz gadījumu, kad pie uzņēmuma kredītiestādes konta tiek piesaistīta un uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegta personificēta maksājuma karte, ar kuru iegādātas preces vai saņemti pakalpojumi saimniecisko darījumu nodrošināšanai. Kārtību, kādā uzņēmuma vadītājs vai darbinieks atskaitās par uzņēmuma kredītiestādes konta naudas izlietojumu, nosaka grāmatvedības organizācijas dokumentos.

Tāpat pārskatīts un precizēts regulējums attiecībā uz inventarizācijas veikšanu, tās rezultātu dokumentēšanu un atklāto starpību iegrāmatošanu:

  • attiecībā uz inventarizācijas veikšanu ar speciāliem paņēmieniem, tai skaitā attiecīgu valsts reģistru aktualizēto datu izmantošanu inventarizācijas veikšanai, iekavās minētajos piemēros vairs nav īpaši izcelts, ka var izmantot arī Meža valsts reģistra datus. Tomēr  šī reģistra datus varēs izmantot arī turpmāk, kā arī attiecīgajos gadījumos citu valsts reģistru datus;
  • no likuma “Par grāmatvedību” uz noteikumu projektu pārņemts noteikums par inventarizācijas metodi, ar kuru saskaņā vienādu priekšmetu inventarizāciju drīkst veikt izlases veidā, lietojot datu izvērtēšanas matemātiskās statistikas metodes. Tomēr, pēc šī noteikuma izvērtēšanas, tika nolemts aizstāt vārdu “priekšmetu” ar vārdiem “kustamu ķermenisku lietu” un, ņemot vērā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas skaidrojumu, grozīt metodes nosaukumu uz “izlases metode”.
  • precizēts regulējums attiecībā uz budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes (Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē) īpašumā vai valdījumā esošu nekustamā īpašuma objektu inventarizācijas veikšanas kārtību: paredzēts, ka pārbaudi apskatot veic ne retāk kā reizi piecos gados, nodrošinot vismaz 1/5 no šo īpašuma objektu skaita inventarizāciju katru gadu, ja citos normatīvajos aktos attiecībā uz konkrētiem nekustamajiem īpašumiem nav noteikts citādi. Šādā gadījumā vērtības samazinājuma pazīmes (fiziskus bojājumus) var noteikt arī atsevišķi no inventarizācijas, un obligāti ārkārtas gadījumos, kad būtiski samazinājusies nekustamā īpašuma objektu vērtība (piemēram, ugunsgrēka, viesuļvētras vai citu postījumu dēļ). Noteikumu projekta noslēguma jautājumos paredzēts, ka minēto 5 gadu termiņu un nosacījumus varēs piemērot, veicot 2024. pārskata gada un turpmāko pārskata gadu slēguma inventarizāciju, ja līdz 2024.gadam ir veikta visu nekustamo īpašumu inventarizācija apskatot. Precizēts arī regulējums attiecībā uz kārtību, kādā minētās iestādes gada pārskata inventarizācijā veic kontu atlikumu un darījumu salīdzināšanu.
  • paredzēti noteikumi attiecībā uz inventarizācijas sarakstu sagatavošanu un parakstīšanu elektroniskā formā, piemēram gadījumā, ja preču krājumu inventarizāciju (tai skaitā veikalos un noliktavās) veic, izmantojot skenēšanas metodi. Noteikts, ka, gadījumā, ja inventarizācijas sarakstu sagatavo elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu, ir jānodrošina tajā iekļautās informācijas attēlošanu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā. Tāpat elektroniski sagatavotus inventarizācijas sarakstus jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu vai elektroniski jāapliecina ar grāmatvedības informācijas datorsistēmas vai citas informācijas sistēmas rīkiem uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā (elektroniski jāapliecina arī labojumi inventarizācijas sarakstā).

Jaunajos noteikumos arī precizēts regulējums attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru ierakstu labošanai vai papildināšanai, atsaucoties uz Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumiem Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kas paredz, ka "dokumentā nedrīkst būt dzēsumi, aizkrāsojumi, neatrunāti labojumi, svītrojumi vai papildinājumi. Kļūdainos ierakstus pārsvītro un labojumus atrunā ar ierakstu "Labotam ticēt". Persona, kura veikusi labojumu, ar personisko parakstu apliecina ierakstu "Labotam ticēt" un norāda paraksta atšifrējumu (vārda iniciāli un uzvārdu vai vārdu un uzvārdu) un labojuma datumu.”

Pārskatīts arī regulējums par grāmatvedības datorprogrammu lietošanu - piemēram, vairs netiek paredzēts detalizēts konkrētu lietojumprogrammatūru uzskaitījums.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: