Vairāk nekā pusē gadījumu aptaujāto (57,8%) atzīst, ka ar darba drošības instrukcijām ir iepazinušies rakstiskā veidā, liecina SKDS dati pētījumā par darba drošību un aizsardzību darba vietās. Tāpat gandrīz puse (48,8%) respondentu atzīst, ka tikai aptuveni zina, kā jārīkojas nelaimes gadījuma situācijā darba vietā, lai arī lielākā daļa aptaujāto (68,2%) norāda, ka savā darbavietā ir saņēmuši vairākkārtēju instruktāžu par darba drošību un aizsardzību.

Teorētisko un praktisko apmācību īpatsvars darbavietās ir salīdzinoši zems (24,4%), lai arī šāda zināšanu ieguve ir visefektīvākā. Tāpat 7,8% gadījumos respondenti atzina, ka pēc būtības nav iepazinušies ar dokumentiem, bet tos tikai formāli parakstījuši.

Pēc pētījuma rezultātiem novērojama tendence, ka tieši vidējos un lielajos uzņēmumos vairāk tiek veiktas praktiskās nodarbības un treniņi (vidēji 31,05% gadījumu) salīdzinot ar mikro un mazajiem uzņēmumiem (vidēji 17,4% gadījumu, kas ir teju divas reizes mazāk).

Ne visos uzņēmumos darbinieki saņēmuši instruktāžu par darba drošību

68,2% aptaujāto atzina, ka savā darbavietā ir saņēmuši vairākkārtēju instruktāžu par darba drošību un aizsardzību, bet 20% to saņēmuši tikai vienu reizi, uzsākot darba attiecības. Tajā pat laikā teju desmitā daļa respondentu atzina, ka nav saņēmuši instruktāžu par darba drošību un aizsardzību darbavietā (8,8%), bet 3% – ka neatceras par to.

Interesanti, ka vidējos un lielajos uzņēmumos vidēji par 24,3% vairāk salīdzinājumā ar mikro un mazajiem uzņēmumiem darbinieki ir saņēmuši instruktāžas vairākkārt. Tāpat vērojams, ka vidēji 14,4% mikro un mazo uzņēmumu darbinieki nav saņēmuši instruktāžas darbavietās, savukārt vidējos un lielajos uzņēmumos šis īpatsvars ir tikai vidēji ap 2,6% t.i. par 5,5 reizēm mazāk.

Tikai aptuveni zina, kā jārīkojas nelaimes gadījuma situācijā darba vietā

Teju ceturtā daļa (23,7%) pētījuma dalībnieku norādīja, ka ir grūti pateikt vai neatceras, par ko tika saņemta instruktāža – kāds bija tās saturs un kad notikusi pēdējā instruktāža. To respondentu vidū, kas zināja, visbiežāk tika nosauktas šādas tēmas: ugunsdrošība (43,4%), elektrodrošība (15,8%), darba drošība, neprecizējot sīkāk (12,4%), un darbs ar datoru, biroja tehniku (11,9%).

Savukārt jautājot, vai zinātu, kā jārīkojas, ja darbavietā notiktu kāds nelaimes gadījums (piemēram, gāzes noplūde, ugunsgrēka trauksme u.c.), puse respondentu sniedza atbildi, ka labi zina, kā jārīkojas (49,2%), bet gandrīz tikpat liela daļa, ka rīcības plānu zina tikai aptuveni (48,8%).

Pētījumā par darba drošību un aizsardzību darba vietās tika veikts šī gada augustā, atbildes saņemtas no 198 mikrouzņēmumu darbiniekiem (1 - 9 darbinieki uzņēmumā), 192 mazo uzņēmumu darbiniekiem (10 - 49 darbinieki), 195 vidējo uzņēmumu darbiniekiem (20 - 249 darbinieki) un 153 lielo uzņēmumu darbiniekiem (250 un vairāk darbinieku). Pētījuma bāze: 738 respondenti, kas strādā. Pētījums veikts tuvojoties labas prakses balvas darba aizsardzībā "Zelta ķivere" pasniegšanas ceremonijai, kas notiks š.g. 28.oktobrī Rīgā.

Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot interneta aptauju. Kopumā tika aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz + / - 3% robežas.