0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSAr grozījumiem Darba likumā diskriminēs profesionālus speciālistus

Ar grozījumiem Darba likumā diskriminēs profesionālus speciālistus

Aizliedzot pieprasīt svešvalodas prasmi - deputāti ignorē ne tikai uzņēmējdarbības praksi un Latvijā ratificētās SDO konvencijas, kā jau iepriekš norādīja LDDK, bet arī degradē profesionālu cilvēku iespējas iegūt labu darbu un saņemt atbilstošu atalgojumu, lai atpelnītu investīcijas izglītība, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte. "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Vienotības" partiju deputāti nekautrējoties virza priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas nosaka, ka turpmāk darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ja darba pienākumi neprasīs šīs svešvalodas lietošanu. Grozījumi ir ne tikai papildus administratīvais slogs darba devējiem un ierobežojumi nodarbinātībai, bet arī klaji populistiski. Grozījumi ir necieņa…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Aizliedzot pieprasīt svešvalodas prasmi – deputāti ignorē ne tikai uzņēmējdarbības praksi un Latvijā ratificētās SDO konvencijas, kā jau iepriekš norādīja LDDK, bet arī degradē profesionālu cilvēku iespējas iegūt labu darbu un saņemt atbilstošu atalgojumu, lai atpelnītu investīcijas izglītība, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte.

“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Vienotības” partiju deputāti nekautrējoties virza priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas nosaka, ka turpmāk darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ja darba pienākumi neprasīs šīs svešvalodas lietošanu. Grozījumi ir ne tikai papildus administratīvais slogs darba devējiem un ierobežojumi nodarbinātībai, bet arī klaji populistiski. Grozījumi ir necieņa pret darba devējiem, kuriem ir tiesības pieprasīt no darbiniekiem atbilstošas prasmes un kompetences, kā arī diskriminē profesionālus speciālistus darba tirgū – jo viņu zināšanas netiek novērtētas darbinieku atlases procesā.

LDDK uzskata, ka ir amorāli sabiedrībai sniegt ziņu, ka zināšanas un prasmes nav noteicošā konkurētspējas priekšrocība indivīdam darba tirgū. Jauniešiem ir jāpieņem lēmumi par investīcijām savā izglītībā, jāizvēlas nākotnes profesiju un/vai mācību priekšmetus un kursus.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle „Ekonomiskās izaugsmes apstākļos, darba devējam ir jāmaksā vairāk kvalificētākam darbiniekam. Darba devējs nav ieinteresēts pārmaksāt jeb pieņem darbā darbinieku ar svešvalodu zināšanām, kuras faktiski viņam nav nepieciešamas, taču ir apmaksājamas, nosakot lielāku atalgojumu. Tas ir paradoksāls precendents – aizliegt darba devējiem pieprasīt noteiktas prasmes no darbiniekiem pieņemot darbā. Deputāti vēlas, lai darbā pieņem pirmo, kas pazvana un piesakās uz vakanci? Tikai cilvēki, kuri nav uzņēmušies atbildību par cilvēku nodarbināšanu var pieņemt tik absurdus lēmumus un piesegties ar cēliem patriotisma mērķiem.”

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Mēs esam maza valsts un mūsu bagātība ir cilvēki un priekšrocība – spēja pielāgoties. Privātajā sektorā darbinieks ar augstāku kvalifikāciju var būtiski straujāk veidot savu karjeru. Piemēram, ja uzņēmums izlemj strādāt ar ārvalstīm, kas ir arī valsts kopējā prioritāte, viņam nav jānodarbojas ar jaunu darbinieku meklēšanu, nav vairs jāiegulda apmācībās, bet jāizmanto darbinieka potenciāls. Jāliek lietā darbinieka zināšanas, kuras viņš ir izvēlējies apgūt valsts vai privāti apmaksātās izglītības iestādēs.”

Deputāti rada arī papildus risku darba attiecību elastīgumam, jo minētā tiesību norma apgrūtinās darba devēja izvērtējumu darba tiesisko attiecību turpināšanai darbinieku skaita samazināšanas gadījumā.

Darba likuma 108.panta pirmā daļa nosaka, ka priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

Darba devēji ir ieinteresēti saglabāt labākos darbiniekus. Šādi grozījumi veicinās darba strīdu pieaugumu tiesās, kas jau tā ir noslogotas. Uz doto brīdi nav izveidots ātrs un efektīvs darba strīdu izskatīšanas mehānisms valsts līmenī.

Kā jau LDDK ziņoja iepriekš sagatavotie grozījumi Darba likumā un to virzība ir pretrunā ar Latvijā ratificētās Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencijas par konsultēšanos ar sociālajiem partneriem. LDDK nav zināmi precedenti Eiropā, kur grozījumi Darba likumā tiek izdarīti ignorējot darba devēju viedokli un neiedziļinoties uzņēmējdarbības praksē.

Tāpat grozījumi ir pretrunā ar Satversmi, Valsts valodas likumu un neatbilst tiesiskā un demokrātiskā valstī vispārpieņemtiem principiem, kā samērīguma principam, privātpersonu tiesību ievērošanas un demokrātiskās iekārtas principam.

Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK ir sociālā dialoga partneris valdībai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ved sarunas ar valsts un pašvaldību institūcijām, apvieno 56 nozaru, profesionālās un 8 reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vadošos uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem, – kopumā vairāk kā 5000 darba devējus. LDDK biedri nodarbina virs 37% no nodarbinātājiem Latvijā.
Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.
Sīkāka informācija www.lddk.lv

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: