Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējam atteikts Latvijas kuģu reģistrā nostiprināt īpašuma tiesības uz kuģi (lieta Nr.SKA-24/2022 (A420315616)).

Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Latvijas Jūras administrācijā ar iesniegumu par debarkadera (kuģa) ½ domājamās daļas īpašnieka maiņas reģistrāciju, pamatojoties uz šķīrējtiesas spriedumu.

Apgabaltiesa atzina, ka šķīrējtiesas spriedums pats par sevi nav uzskatāms par īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu Jūras kodeksa 16. panta otrās daļas 2. punkta izpratnē. Īpašuma tiesības apliecina tiesu varas sistēmai piederīgas tiesas izdots izpildu raksts, kas izdots pēc tam, kad rajona tiesa ir pārbaudījusi šķīrējtiesas spriedumu. Apgabaltiesa, tāpat kā Jūras administrācija, neapšaubīja šķīrējtiesas kompetenci spriest par īpašuma tiesību atzīšanu, tomēr,

šķīrējtiesas nospriestais ir saistošs valsts iestādēm tikai tad, kad rajona tiesa ir pārbaudījusi šķīrējtiesas sprieduma tiesiskumu un izdevusi attiecīgu izpildu rakstu.

Senāts spriedumā piekrīt apgabaltiesas secinājumam, ka šķīrējtiesas spriedums ir saistošs tikai strīda dalībniekiem. Kuģu reģistrs, kas nav šķīrējtiesas līguma un procesa dalībnieks, jautājumu par pieteicēja īpašuma tiesību reģistrāciju varētu lemt tikai pēc tam, kad atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 58. panta otrajai daļai tiktu iesniegts izpildu raksts par šķīrējtiesas sprieduma izpildi piespiedu kārtā. Tādējādi Senāts atzina par nepamatotu pieteicēja viedokli, ka SIA „Latvijas Jūras administrācija” būtu pienākums Latvijas kuģu reģistrā nostiprināt pieteicēja īpašuma tiesības, pamatojoties uz šķīrējtiesas spriedumu. Senāts šādu viedokli atzina par neatbilstošu Latvijā nodibinātajai šķīrējtiesu spriedumu piespiedu izpildes kārtībai.

Senāts uzsver, ka administratīvais process nav risinājums, lai apietu normatīvajos aktos noteikto šķīrējtiesas spriedumu piespiedu izpildes kārtību. Šķīrējtiesas spriedumu piespiedu izpilde ir īstenojama Šķīrējtiesu likuma un Civilprocesa likuma 66. nodaļas noteiktajā kārtībā. Valsts pārvaldes iestādei nav tiesiska pamata izdot administratīvo aktu vai veikt ierakstus publiskajos reģistros, pamatojoties uz šķīrējtiesas spriedumiem, kuriem nav izsniegts izpildu raksts.

Ņemot vērā Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā noteikto šķīrējtiesu spriedumu piespiedu izpildes kārtību, Senāts atzīst, ka par tiesas nolēmumu Jūras kodeksa 16. panta otrās daļas 3. punkta izpratnē ir uzskatāms vienīgi valsts tiesas nolēmums, tostarp, valsts tiesas izsniegts izpildu raksts.