Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta strādājošo tiesisko garantiju mazināšanu un atkārtoti iesniedz iebildumus Labklājības ministrijai par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". LBAS norāda, ka iebilst pret plānotajiem grozījumiem saistībā ar virsstundu apmaksas samazināšanu un arodbiedrības biedru tiesību ierobežošanu, kā arī vairākām citām iecerētajām izmaiņām.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa norāda, ka Latvijas Darba likums ir viens no labākajiem Eiropā: "Tas ir kvalitatīvs, pārdomāts un pietiekami sabalansēts, un nav pieļaujama tā nemitīga grozīšana. Tiesiskā stabilitāte nevar pasliktināt konkurētspēju. Arodbiedrības ir ieinteresētas darba vides tiesiskuma uzlabošanā ar koplīgumu un ģenerālvienošanās palīdzību, tāpēc nav pieļaujama tiesiskās bāzes pazemināšana Darba likumā."

Š.g. 10.martā LBAS sniegtajā atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" sniegti ierosinājumi, kā arī iebildumi un nopietna argumentācija par citiem iecerētajiem grozījumiem Darba likumā.

LBAS kategoriski iebilst iecerei grozījumiem Darba likuma 68.pantā - samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts budžetiem. LBAS sniegtajos iebildumos jau atkārtoti ir pausta nostāja par to, ka piemaksas apmēram par virsstundām ir jāpaliek 100% apjomā. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka, veicot šādas izmaiņas, tiktu samazināta darbinieku reālā darba samaksa, kas Latvijā ir ļoti zema.

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins pauž viedokli, ka ne jau piemaksa par virsstundām ietekmē uzņēmumu konkurētspēju, - virsstundas ir pieļaujamas tikai ārkārtas gadījumos, un šis darbs arī attiecīgi ir jānovērtē: "Turpretī piemaksas samazināšana neveicinās darba devēju vēlmi sakārtot darba organizāciju un darba vidi, kuru nesakārtotība bieži vien ir par iemeslu virsstundām. Jau tagad redzams, ka garās darba stundas veicina darbinieku pārstrādāšanos un izdegšanu, kā liecina arī pieejamie dati par arodslimībām. Ja piemaksas par virsstundām tiks samazinātas, tas turpinās graut Latvijas darbinieku uzticību darba tirgum un diemžēl neliecinās par darba devēju sociālo atbildību."

Grozījumus Darba likuma 68. pantā neatbalsta arī Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrijas ieskatā, konkrētā grozījumu redakcija nemudinās darba devējam risināt darbinieku pārslodzes problēmas, bet gan tieši atlikt šī risinājuma meklējumus. Tāpat Tieslietu ministrija vērš uzmanība uz faktu, ka darba tiesiskajās attiecībās darbinieks ir vājākā līgumslēdzējpuse, līdz ar to darba tiesību regulējumam ir jābūt tādam, kas aizsargātu tieši darba ņēmēju. Tādēļ Tieslietu ministrija lūdz izvērsti vērtēt, vai tiek ievērots līdzsvars starp darba ņēmēju interesēm un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu, kā arī, vai tieši šāds regulējuma modelis mudinās darba devējus pārvērtēt darba algas noteikšanas principus.

LBAS sniegtajā atzinumā teikts, ka krīzes laikā bruto darba samaksa vidēji tika samazināta par 25%, taču Igaunijā vidēji par 5%.

Neto darba samaksas pirktspēju papildus mazināja nodokļu pieaugums. Krīzes laikā ir notikusi ievērojama ienākumu pārdale sabiedrībā, un lielākie zaudētāji ir sabiedrības trūcīgākā daļa, darbinieki un viņu ģimenes locekļi. Tāpēc ir nepieļaujami optimizēt darba spēka izmaksas darba devējam uz darbinieka atalgojuma rēķina. Veicot piemaksu par virsstundām samazinājumu, būtiski samazinātos arī nodokļu ieņēmumi. LBAS norāda, ka Darba likumā paredzētais summētais darba laiks dod iespēju darba devējam civilizēti risināt ārkārtas situācijas, nepārvēršot virsstundas darbiniekam par regulāru darba laika pagarinājumu.

LBAS par nepieļaujamu uzskata arī iecerēto arodbiedrību biedru garantiju samazināšanu. Tā plānota saistībā ar grozījumiem Darba likuma 110. pantā, kas šobrīd paredz obligātu saskaņošanu ar arodbiedrību, ja darba devējs vēlas darbinieku – arodbiedrības biedru atbrīvot no darba. Grozījumos plānots, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas tikai darbiniekam - arodbiedrības pilnvarotai personai.

LBAS uzskata, ka 110.pants efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma un nepieciešamības to apstrīdēt tiesā. Priekšlikums svītrot tiesisko mehānismu atsevišķu gadījumu, kad nav rasts konstruktīvs dialogs ar arodbiedrību, dēļ ir nesamērīgs un nekonstruktīvs. LBAS dalīborganizāciju sniegtā informācija liecina, ka darba devēju celtās prasības par darba līguma uzteikšanu tiesa noraida vidēji 90% gadījumu. Tas pierāda, ka nepamatotu uzteikumu skaits ir pietiekami liels un 110. pantā ietvertais tiesiskais mehānisms efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma. LBAS norāda, ka līdzšinējā prakse ir sevi pierādījusi ļoti labi, un šobrīd valsts ar savu rīcību iejaucas gadu gaitā nostiprinātā arodbiedrības biedru aizsardzības mehānismā. Līdz šim problēmas tika veiksmīgi risinātas jau uzņēmuma līmenī, bet, ja iecerētie grozījumi Darba likuma 110. pantā tiks akceptēti, tas novedīs pie tā, ka darbinieki būs spiesti griezties tiesās, līdz ar to noslogojot tiesu sistēmu.

Šobrīd problēmas nav arodbiedrības biedru garantijās, bet darba tiesību morālē un apstāklī, ka atsevišķos gadījumos darba devēji izvēlas iet vieglāko ceļu. Arodbiedrības nereti saskaras ar situācijām, kurās darba devēji, lai izvairītos no Darba likuma 110. panta ievērošanas vēršas pie darbiniekiem ar dažādām ietekmēšanas metodēm, šantažējot darbiniekus ar tādiem izteicieniem, kā "mēs tāpat izdomāsim, kā atlaist", "piespiedīsim aiziet", "šeit tāpat vairs ilgi neizturēsi" u.c. cenšas piespiest darbiniekus izbeigt darba attiecības. Šādās situācijās, ja darbinieki zina, ka arodbiedrība var viņus efektīvi aizstāvēt, darbinieki arī var nepakļauties darba devēju spiedienam. Turklāt brīdī, kad darbinieks tiesātos par atjaunošanu iepriekšējā darbā, viņam nepamatoti būtu jākļūst par bezdarbnieku un jāizmanto bezdarbnieka pabalsts.