0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASAtbalsta dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem

Atbalsta dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem

Lemjot par grozījumiem Pilsonības likumā, Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti 18.jūlijā vienojās par dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, kā arī par pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, informē Saeimas preses dienests. Deputāti lēma, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību valstī, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lemjot par grozījumiem Pilsonības likumā, Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti 18.jūlijā vienojās par dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, kā arī par pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, informē Saeimas preses dienests. Deputāti lēma, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību valstī, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat Latvijas pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā. Deputāti arī vienojās, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi. Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, apakškomisija atbalstīja priekšlikumu pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi. Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija nākamajā sēdē skatīs jautājumu par pilsonības piešķiršanu Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs. Atgādinām, ka 11.Saeima pērn 10.novembrī nolēma turpināt strādāt pie grozījumiem Pilsonības likumā. Likuma grozījumu sagatavošanai par to virzību atbildīgā Juridiskā komisija ir izveidojusi īpašu Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju, kura patlaban strādā pie Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanas otrajam lasījumam.