Atlikušās mantas sadale jāveic pirms SIA likvidācijas

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības u.c. tiesību subjektus, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos, lai nodibinātu to juridisko statusu un nodrošinātu šo ziņu publisku ticamību un pieejamību. Likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju ikdienā veic UR valsts notāri, savukārt UR galvenais valsts notārs izskata apstrīdētos valsts notāru lēmumus. Nereti ir noderīgi ieskatīties galvenā valsts notāra pieņemto lēmumu pamatojumā, kur skaidrotas Komerclikuma normas. Tas ļauj izvairīties no kļūdām gan reģistrējot komercdarbību, gan to izbeidzot.

Galvenā valsts notāra 2024. gada 30. maija lēmums Nr. 1–5n/109 

UR saņēma SIA pieteikumu par SIA izslēgšanu no komercreģistra, jo ir pabeigts SIA likvidācijas process. Pieteikumā cita starpā apliecināts, ka saistībā ar mantas neesamību mantas sadales plāns nav sastādīts. UR valsts notārs pieņēma lēmumu izslēgt SIA no komercreģistra.

Vēlāk UR saņēma iesniegumu no SIA bijušā likvidatora, kurā lūgts, atjaunojot SIA darbību, atcelt UR lēmumu, jo SIA nav pārreģistrējusi piekabi. Iesniegumā norādīts, ka pēc piekabes pārreģistrēšanas SIA no jauna tiks likvidēta.

Izskatot iesniegumu, UR galvenais valsts notārs norāda, ka UR kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis UR tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti iesniegtie dokumenti. UR valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. UR valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā. Par dokumentu kopuma patiesumu un saturu atbildīgs ir to iesniedzējs. Tāpat Komerclikuma 333. panta pirmajā daļā noteikts, ka likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem, tostarp par pieteikumam par SIA izslēgšanu no komercreģistra pievienoto dokumentu atbilstību faktiskajai situācijai. Tādējādi UR valsts notārs pamatoti pieņēma apstrīdēto lēmumu.

Vienlaikus Komerclikuma 328. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu. Atbilstoši Komerclikuma 330. panta pirmajai daļai SIA atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi. Līdz ar to par SIA mantas sadali starp dalībniekiem bija atbildīgs tieši SIA likvidators. Savukārt atbilstoši Komerclikuma 332. panta pirmajai daļai pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Tādējādi pieteikumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra var iesniegt tikai pēc tam, kad ir pabeigta sabiedrības atlikušās mantas sadale starp sabiedrības dalībniekiem.

SIA pieteikumu par likvidāciju ir iesniegusi pirms ir pabeigta SIA atlikušās mantas sadale starp tās dalībniekiem. Līdz ar SIA izslēgšanu no komercreģistra ir zudusi iespēja pabeigt SIA atlikušās mantas sadali, jo SIA ir zudusi tiesībspēja. Proti, SIA vairs nepastāv kā tiesību subjekts, un iesniedzējam vairs nav iespējams pabeigt SIA atlikušās mantas sadali starp tās dalībniekiem.

Ņemot vērā minēto, UR galvenajam valsts notāram bija pamats apstrīdētā sākotnējā UR valsts notāra lēmuma atcelšanai un ieraksta komercreģistrā par SIA izslēgšanu no komercreģistra anulēšanai.

Jums arī varētu interesēt:

• Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
• Notikumi pēc bilances datuma