Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro.  Lielākais pieaugums vērojams tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pozīcijā.

Ņemot vērā lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, auto nozare arī šogad ir viena no VID prioritātēm. Sadarbībā ar nozares asociācijām ir izdevies ierobežot PVN karuseļu shēmas, tāpat rezultātus ir devušas stingrākas kontroles auto pirmreizējās reģistrācijas brīdī CSDD.

“Sadarbojoties ar Auto Asociāciju, Ceļu satiksmes un drošības direkciju (CSDD), kā arī  Patērētāju tiesību aizsardzības centru dažādās kampaņās, sabiedrībā ir vairojusies izpratne par to, ka, reģistrējot no ārvalstīm ievestu auto, dokumentos norādītā maldinošā informācija ir uzskatāma par kriminālpārkāpumu. Šis respekts pret likumu ir mazinājis krāpnieku motivāciju pierunāt pircējus norādīt reģistrācijas dokumentos to, ka viņi paši ir veduši auto no ārvalstīm arī tad, kad viņi to nav darījuši. Tāpat panākumu atslēga ir arī intensīvas pārbaudes automašīnu tirdzniecības plačos,” norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa – Ādmine, piebilstot, ka savu artavu ir snieguši arī mediji, veidojot analītiskus sižetus par problēmām nozarē.

Pagājušais gads bija pagrieziena punkts lietotu automobiļu tirgus kontrolē, jo no 2017. gada 1. janvāra tika ieviests automobiļa atsavināšanas aizliegums mazlietotiem auto līdz piecu gadu vecumam, lai atbildīgie dienesti varētu pārliecināties par automobiļa iegādes dokumentu atbilstību faktam. Gada nogalē, apvienojot spēkus vairākām iestādēm, tika uzsākta kampaņa “PĒRC-LIETO-TO”, kuras mērķis bija izglītot lietotu automobiļu pircējus. Kampaņas rezultāti atspoguļojas gan importēto automobiļu reģistrācijas apjomos, gan arī pieaugošajos valsts budžeta nodokļu ieņēmumos.

Kā norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs, tad pusotra gada laikā, kopš VID intensīvāk pievērsies tirgus sakārtošanai, valsts savā budžetā ieguvusi vēl papildus 28 miljonus eiro. “Šis skaitlis lieliski parāda to, cik liela vērtība ir nozares uzņēmumu kvalitatīvai sadarbībai ar VID. Turklāt sadarbības lielākā vērtība nav tikai ieguvums valsts budžetam, bet arī godīgāka konkurence nozarē un lielāka drošība automašīnu pircējiem,” stāsta A. Kulbergs.

VID arī tuvākos mēnešus un visu nākamo gadu plāno veikt intensīvus kontroles pasākumus auto tirdzniecības vietās. Tāpat CSDD telpās tiek ierīkota īpaša vieta VID darbiniekiem, kas kontrolēs pirmreizējās reģistrācijas procesu. VID plāno likt lielāku uzsvaru arī uz starpvalstu sadarbību. Patlaban notiek sarunas ar Lietuvas kolēģiem par operatīvāku savstarpējās informācijas apmaiņu un kopīgām kontrolēm nākotnē.

Kā savukārt liecina Auto Asociācijas apkopotie dati, 2018. gada pirmajā pusē par 6% ir samazinājies lietotu pasažieru automobiļu imports, un līdz 30. jūnijam tika ievesti nedaudz vairāk par 23 000 lietotu vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 1500 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā laika posmā.

Taču šī gada pirmais pusgads ir noslēdzies ar 10 270 jaunu vieglo automobiļu reģistrāciju, no tiem 9070 pasažieru un 1200 komercauto. Vieglo auto tirgus kopā ir pieaudzis par 7%. Vidējais reģistrācijas apjoms vienā mēnesī ir sasniedzis līmeni, kāds iepriekš bija vien 2006. gada pirmajā pusē. Tendence norāda uz to, ka gada rezultāts varētu mērķēt uz nedaudz vairāk par 20 000 jauniem auto. Juridisku personu un privātpersonu dalījums ir saglabājies gandrīz nemainīgs, privātpersonu daļai tirgū pieaugot vien par 1% punktu no 29% pagājušajā gadā uz 30% šogad. Tajā pašā laikā ir ievērojami pieaugusi līzinga finansējuma intensitāte – privātpersonas 73% automobiļu šogad iegādājās ar līzinga kompāniju palīdzību, bet juridiskām personas 61% darījumu veica ar līzinga starpniecību. Salīdzinājumā 2017. gadā tie bija attiecīgi 70% un 59%. Faktiski var teikt, ka tirgus pieaugumu ir nodrošinājis tieši līzingā finansēto darījumu pieaugums.