Bezdarba līmenis turpina strauji samazināties, un aug nodarbināto skaits
Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī turpinājis strauji pazemināties bezdarba līmenis un visai spēcīgi audzis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājies līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tas ir vēl nedaudz straujāks samazinājums nekā gada pirmajā pusē. Bezdarba kritumā būtiskākā loma ir bijusi ekonomikas straujajai attīstībai, kas radījusi augošu pieprasījumu pēc strādājošajiem, un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī bijis par 1,9% jeb 17,2 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada, uzrādot aptuveni tādu pašu pieauguma tempu kā gada…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī turpinājis strauji pazemināties bezdarba līmenis un visai spēcīgi audzis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājies līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tas ir vēl nedaudz straujāks samazinājums nekā gada pirmajā pusē.
Bezdarba kritumā būtiskākā loma ir bijusi ekonomikas straujajai attīstībai, kas radījusi augošu pieprasījumu pēc strādājošajiem, un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī bijis par 1,9% jeb 17,2 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada, uzrādot aptuveni tādu pašu pieauguma tempu kā gada pirmajā pusē. Kā liecina statistika par aizņemtajām darba vietām, visstraujāk jaunas darba vietas pēdējā gada laikā veidojušās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, būvniecībā, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur aizņemto darba vietu skaits trešā ceturkšņa sākumā bijis attiecīgi par 8,2%, 6,2% un 4,3% lielāks nekā pirms gada. Savukārt neliels darba vietu skaita samazinājums pēdējā gada laikā fiksēts finanšu pakalpojumu, tirdzniecības, transporta, valsts pārvaldes un energoapgādes nozarēs.
Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, un nodarbinātības pieaugumu šogad nodrošina arī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugums. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem trešajā ceturksnī sasniedzis jau 70,1%, pirmo reizi vēsturē pārsniedzot 70% līmeni. Situāciju, kad iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū kā nodarbinātajiem vai darba meklētājiem arvien pieaug, veicina gan straujā ekonomikas izaugsme un labākas iespējas atrast labi apmaksātu darbu, gan pensionēšanās vecuma pakāpeniskā paaugstināšana, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem.
Ekonomikai strauji attīstoties, pēdējā gada laikā strauji audzis pieprasījums pēc darbiniekiem, un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēdējā gada laikā vairāk nekā divkāršojies, septembra beigās sasniedzot 24,1 tūkstoti. Tas tikai nedaudz atpaliek no pirmskrīzes laikā sasniegtā 24,6 tūkstošu maksimuma. Lai gan atsevišķās nozarēs un profesijās ir izjūtams darbinieku trūkums, kopumā darbaspēka resursi Latvijā šobrīd vēl nav pilnībā izmantoti, un, kā liecina NVA dati, septembra beigās kā bezdarbnieki bija reģistrējušies 12,0 tūkstoši cilvēku ar augstāko izglītību, bet 20,1 tūkstotim bija vidējā profesionālā izglītība. Ja kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits pēdējā gada laikā ir krities par 7,7%, bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību pēdējā gada laikā pat ir nedaudz pieaudzis, ko ietekmējusi darba vietu samazināšanās nerezidentus apkalpojošajā finanšu sektorā.
Arī pēdējo ceturkšņu spēcīgie nodarbināto skaita pieauguma dati parāda, ka, neskatoties uz ierobežojumiem, ko darba tirgum uzliek darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita pastāvīgā samazināšanās, iespējas nodarbinātības pieaugumam vēl nav pilnībā izsmeltas, un arī 2018. gadā kopumā strādājošo skaits būs palielinājies vairāk nekā tika prognozēts gada sākumā. Savukārt bezdarba līmenis arī nākamajos ceturkšņos turpinās spēcīgi samazināties. Lai gan šobrīd jau ir vērojami zināmi strukturāli ierobežojumi un pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības, zemākais bezdarba līmenis kaimiņvalstīs – Lietuvā trešajā ceturksnī 5,9% un Igaunijā - 5,2%, liecina, ka arī Latvijā bezdarbam ir iespējas pazemināties, tuvojoties kaimiņvalstu līmenim. To apliecina arī Latvijā vērojamais straujais bezdarba kritums pēdējos mēnešos.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.