Vairāk nekā 80% uzņēmumu atzīst, ka preču un pakalpojumu straujā sadārdzināšanās šogad atstājusi negatīvu vai pat ļoti negatīvu ietekmi uz uzņēmumu darbību, un kopējā inflācijas krīzes ietekme jau šobrīd tiek vērtēta kā līdzvērtīga vairākus gadus ilgušajai Covid-19 krīzei. Vienlaikus valsts atbalsts inflācijas radīto seku pārvarēšanai pašlaik tiek novērtēts kā visvājākais (salīdzinājumā ar atbalstu Covid-19 krīzē un Krievijas/Baltkrievijas sankcijām), liecina žurnāla BILANCE uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Apgrozījuma rādītāju izmaiņas aptaujātajiem uzņēmumiem šogad nav bijušas dramatiskas – gandrīz pusei jeb 45,5% apgrozījums nav būtiski mainījies, bet pārējiem respondentiem, daloties vienādās daļās, tas ir vai nu samazinājies, vai palielinājies.

Tomēr peļņas rādītāji jau sniedz pesimistiskāku ainu – šeit 45,5% respondentu tā ir samazinājusies, vēl tikpat – nav mainījusies, un pavisam nelielai daļai (9,1%) spējusi augt:

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,4%) aptaujāto atzinuši, ka novēro klientu pieprasījuma kritumu tieši pēdējo mēnešu laikā, kamēr nedaudz mazāk par pusi to nav novērojuši, savukārt gandrīz piektdaļa nav varējusi sniegt skaidru atbildi.

Inflācijas ietekmi par negatīvu (tādu, kas samazina pelņu un bremzē izaugsmi) novērtējuši 63,6% uzņēmumu, savukārt 18,2% to novērtējuši pat kā ļoti negatīvu (tādu, kas apdraud uzņēmuma pastāvēšanu). Vēl 18,2% inflācijas ietekmi neizjūt vispār:

Galvenā uzņēmumu stratēģija, lai cīnītos ar inflācijas sekām, bijusi cenu paaugstināšana arī savām precēm un pakalpojumiem – to darījusi nedaudz vairāk kā puse (54,5%) aptaujāto uzņēmumu. Vēl daļa (27,3%) veikusi energoefektivitātes vai citus ar energoresursu taupību saistītus pasākumus, vēl tikpat – ar energoresursiem nesaistītus taupības pasākumus, savukārt ceturtā daļa atzīst, ka nav veikuši nekādus taupības pasākumus. Interesanti, ka vairāk nekā puse uzņēmumu arī atzīst, ka neplāno veikt nekādus pasākumus, kas mazinātu energoresursu krīzes ietekmi, arī turpmāk.

Nedaudz vairāk nekā pusē uzņēmumu (54,5%) šogad paaugstinājuši algas saviem darbiniekiem, pārējos uzņēmumos tās nav mainījušās.

Visi aptaujātie uzņēmumu atbildējuši, ka kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ir pārtraukuši jebkādu darbību Krievijas un Baltkrievijas tirgos, turklāt visos gadījumos iemesls tam bijuši morāli apsvērumi, nevis apstākļu diktāts (sankciju noteikts aizliegums vai ekonomiskais izdevīgums).

No pēdējo gadu ekonomiskajiem sarežģījumiem visvairāk uzņēmumu darbību ietekmējusi Covid-19 krīze un inflācija (pa 45,5%), bet 9,1% atzinuši, ka to darbību visvairāk ietekmēja Krievijai/Baltkrievijai piemērotās sankcijas.

Visatzinīgāk novērtēts valdības atbalsts uzņēmējiem Covid-19 krīzes laikā – apmēram ceturtdaļa respondentu to novērtējuši ar 6 ballēm no 10, gandrīz piektdaļas – ar 7 un 5 ballēm, daži vērtējumi ir arī 8 un pat 10 ballu skalā, kā arī ar 3 un 4. Vidējā atzīme – 6,1 balles.

Savukārt krietni negatīvāk vērtēts valdības sniegtais atbalsts pēc Krievijai/Baltkrievijai piemērotajām sankcijām (vidējā atzīme – 4,2 balles) un pašreizējās energoresursu un inflācijas krīzes laikā (vidējā atzīme pat nesekmīga – 3,7 balles):

Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «”Bilances” aptauja: Inflācija negatīvi skar vairāk nekā 80% uzņēmumu, valdības atbalstu nejūt?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022