BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā lasiet

NUMURA INTERVIJA

Skaidra nauda – ēnu ekonomikas perēklis vai cilvēktiesības?

Saruna ar JĀNI ZELMENI, zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja BDO LAW partneri

Ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā arvien skaļāk tiek runāts par to, kā vēl vairāk ierobežot darījumus skaidrā naudā un, iespējams, ar laiku tos izskaust pavisam. Kādas tam būtu tiesiskās sekas, kā pret skaidru naudu attiecas citviet pasaulē, un kādi vēl ir banku un to klientu riski laikmetā, kad aktivizējusies cīņa ne tikai pret ēnu ekonomiku, bet arī nelegāli iegūtas naudas legalizāciju?

Jautājumus zvērinātam advokātam uzdod IKARS KUBLIŅŠ, portāla plz.lv redaktors.

JURISTA PADOMS

Korespondences nesaņemšana juridiskajā adresē var novest pie uzņēmuma likvidācijas

ALEKSANDRS KOGUCS, zvērinātu advokātu biroja SKRASTIŅŠ UN DZENIS vecākais jurists, EVIJA ĀBELE, zvērinātu advokātu biroja SKRASTIŅŠ UN DZENIS juriste

Ar 2017. gada 15. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2017. gada 13. jūlijā, tika grozīta 314.1 panta pirmā daļa, kur likumdevējs norādīja, ka uzņēmuma darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu, ja uzņēmums atbilstoši Komerclikuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzams juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsis norādīto trūkumu.

Vai patieso labuma guvēju identificēšana garantē darījuma partnera pārskatāmību? 

LĪNA LAZDIŅA, zvērināta advokāta palīdze, KPMG Zvērinātu advokātu birojs

Normatīvie akti uzliek gan aktīvu pienākumu uzņēmumiem atklāt to paties0s labuma guvējus (PLG), gan pienākumu konkrētam personu lokam noskaidrot darījuma attiecību partneru PLG.

PLG jautājumu aktualizējis Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – UR), kas kopš 2017. gada 1. decembra ved PLG uzskaiti. Gadījumā, ja PLG atbilstoši normatīvajam regulējumam netiek atklāti, UR ir tiesības izbeigt konkrēto juridisko personu darbību.

Darbinieku akciju opcijas – rīks, kā uzņēmējam motivēt darbiniekus un ietaupīt nodokļus

VIKTORIJA KRISTHOLDE-LŪSE, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS Nodokļu tiesību prakses eksperte

Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta.

Kopīpašuma dalīšana tiesas ceļā

JUTA GUĻKEVIČA, zvērinātu advokātu biroja COBALT juriste

Civillikuma 1067. pantā ir noteikts, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Pēc būtības tas nozīmē, ka vairākām personām ir īpašuma tiesība daļā uz kādu noteiktu reāli nedalītu lietu. Lieta var būt nedalīta gan tādēļ, ka to nav iespējams reāli īstenot dabā, gan tādēļ, ka lieta kā kopīpašums ir veidojusies vēsturiski un tās īpašnieki negrib vai nevar vienoties par tās reālu sadali.

Prakses maiņa dokumentu apliecināšanai ar Apostille

ALEKSANDRA MEJERTĀLE, ZAB Deloitte Legal vadošā juriste, zvērināta advokāta palīdze, CAMS, MADARA DŽERIŅA, ZAB Deloitte Legal juriste

Biznesa vidē ļoti bieži var rasties nepieciešamība iesniegt Latvijas iestādēs ārvalstīs izdotus dokumentus, piemēram, Krievijas Federācijā notariāli izdotu pilnvaru, pārstāvot pilnvaru devēja tiesiskās intereses Latvijas Republikas (LR) Uzņēmumu reģistrā, vai Ukrainas Republikā izdotus izglītības dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, uzaicinot darbā ārzemnieku. Ņemot vērā neseno prakses maiņu dokumentu īstuma apliecināšanai ar Apostille, ir būtiski jau iepriekš ieplānot veicamās darbības un laiku, kas nepieciešams šādu dokumentu noformēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Rakstā ir apskatīti gadījumi, kuros, pamatojoties uz prakses maiņu, ir paredzēta dokumentu īstuma apliecināšana tiem dokumentiem, kuriem līdz šim šāds apliecinājums nebija nepieciešams. Tāpat sniegts vispārīgs ieskats par Latvijā izdotu publisko dokumentu noformēšanas kārtību, iesniedzot to ārvalstīs.

IEPIRKUMI

Grozījumi publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā

EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Šogad veikti jau vairāki grozījumi publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā. Saeima 14. februārī pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 13. martā. Savukārt 21. februārī pieņemti grozījumi visos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos – Publisko iepirkumu likumā (PIL), Publiskās un privātās partnerības likumā (PPPL), Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (SPSIL). Šie grozījumi stāsies spēkā 18. aprīlī. Informējam par būtiskāko, kas jāņem vērā publiskajos iepirkumos iesaistītajiem.

TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas atziņas darba strīdos 2019. gadā

KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos

Ar šo rakstu turpinās iepriekšējos gados iesāktā tradīcija apskatīt būtiskākos Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumus darba tiesībās. Turpmāk lasītāji tiks iepazīstināti ar  2019. gadā taisīto spriedumu atziņām. Rakstā aplūkoti šādi spriedumi:

  • Darba līguma piemērošana valdes loceklim (2019. gada 7. marta spriedums lietā Nr. C30683415, SKC-356/2019);
  • Kompensācijas piedziņa par neizmantoto atvaļinājumu (2019. gada 6. februāra spriedums lietā Nr. C30411017, SKC-340/2019)

JURIDISKIE JAUNUMI

Apkopota Augstākās tiesas prakse konkurences lietās

Jauns pētījums administratīvo pārkāpumu lietās

Valsts kanceleja būs trauksmes cēlēju kontaktpunkts

 

ABONENTI LASĪT ŽURNĀLU ELEKTRONISKI VAR ŠEIT

ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT

Līdzīgie raksti:

Atstāt komentāru

Please Login to comment
  Subscribe  
Paziņot par