Valdība 6. septembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz atvieglot kārtību elektroenerģijas sistēmas pieslēguma izveidei, kā arī precizēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponentes kompensācijas kārtību.

Ar grozījumiem ieviests vienkāršotas shēmas elektroenerģijas pieslēguma regulējums, kas atvieglos pieslēgumu ierīkošanu un dos sistēmas operatoriem rīcības brīvību, ļaujot operatoram un lietotājam par tehniskajiem risinājumiem vienoties savstarpējā līgumā.

Vienkāršotas shēmas pieslēguma ierīkošana ļaus elektroenerģijas lietotājiem/ražotājiem, kuru objektiem nav nepieciešama nepārtraukta piekļuve elektroenerģijas sistēmai, izbūvēt sistēmas pieslēgumu īsākos termiņos un ieguldīt mazākus finanšu resursus, kā tas būtu klasiska pieslēguma ierīkošanas gadījumā. Tādējādi rasts risinājums, lai nodrošinātu papildu elektrostaciju pieslēgšanu tīklam, kuras pretējā gadījumā gaidītu jaudu atbrīvošanos tīklā, lai saņemtu tehniskos noteikumus elektrostacijas pieslēguma izbūvei.

Vienlaikus precizētas normas sistēmas pakalpojumu (t.i. elektroenerģijas sadales un pārvades tarifa), kā arī obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu kompensācijas administrēšanai.

Ministru kabinets jau 23. augustā sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto Konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, paredzēja papildu finansējumu novirzīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) segšanai visiem elektroenerģijas lietotājiem, sākot no 1. septembra un visu 2023. gadu.

Pasākumi enerģijas patēriņa mazināšanai valsts sektorā

Savukārt 6. septembrī valdības akceptētajā informatīvajā ziņojumā “Valsts resora plānotie enerģijas patēriņa īstermiņa samazināšanas pasākumi un mērķi enerģijas ietaupījumam 2022./2023. gada apkures sezonā” iekļautas arī Elektrum Energoefektivitātes centra izstrādātās “Vadlīnijas īstermiņa un ilgtermiņa enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem valsts resora iestādēs un kapitālsabiedrībās” (iekļautas informatīvajā ziņojuma tekstā).

Informatīvajā ziņojumā apkopota visu nozaru ministriju sniegtā informācija par to resora iestāžu, t.sk. kapitālsabiedrību, plānotajiem un veicamajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022.-2023. gada apkures sezonā, un iekļauti labās prakses piemēri. Tāpat informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā visus valsts resora prognozēto enerģijas patēriņa apjomu, ir noteikti enerģijas patēriņa samazināšanas īstermiņa mērķi 2022.-2023. gada apkures sezonai, kas parasti ir oktobris – aprīlis, kā arī noteikts pienākums Valsts kancelejai un ministrijām līdz 2023. gada 1. jūnijam sniegt informāciju Ekonomikas ministrijai par enerģijas patēriņu 2022.-2023. gada apkures sezonā, bet Ekonomikas ministrijai noteikts pienākums izvērtēt, vai informatīvajā ziņojumā noteiktais mērķis ir sasniegts.

Siltumenerģijas patēriņa mazināšana

Valsts iestādes plāno mazināt apkures temperatūru gan darba laikā (1-2 grādiem), gan ārpus darba laika, kā arī visās koplietošanas, ne biroju un tehniskajās telpās un ēkās, kā arī atslēgt karsto ūdeni telpās un ēkās, kur tas būtu iespējams. Tāpat plānots īstenot vairākus siltumenerģijas kontroles un uzraudzības pasākumus ar ilgtermiņa ietekmi, piemēram, uzstādīt siltuma patēriņa regulācijas iekārtas (termoregulatori) vai tās mainīt uz jaunākām un efektīvākām. Tāpat plānots īstenot ilgtermiņa pasākumus, kas nodrošinās tūlītējus enerģijas ietaupījumus un nepieļaus enerģijas patēriņa pieaugumu, piemēram, veikt ēku renovāciju, ēku apkures sistēmu nomaiņu un uzlabošanu, pārejot no mazāk efektīvām apkures tehnoloģijām uz jaunām un energoefektīvām tehnoloģijām, siltumenerģijas zudumu samazināšanai plānots novērst karstā gaisa izplūšanu (logu izolācija, vējtveru, durvju atvēršanas mazināšana uc), kontrolēt telpu vēdināšanu u.c.

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana

Lielu uzsvaru plānots likt uz apgaismojuma optimizēšanu iekštelpās – LED/ viedā apgaismojuma uzstādīšanu, kustības sensoru ieviešanu, apgaismojuma kontrolētu izslēgšanu pēc darba laika, gan arī ārtelpās – ēku fasāžu apgaismojuma neieslēgšanu vai būtisku mazināšanu, stāvvietu un citu ārtelpu apgaismojuma būtisku mazināšanu. Tāpat plānots ieviest tehnikas (biroja tehnikas, citas izmantotās tehnikas) izmantošanas kontroli – iekārtu automātisku izslēgšanu pēc darba laika beigām, iekārtu izslēgšanos, ja tās ilgāku laiku nelieto. Iecerēts arī rūpīgāk kontrolēt elektroenerģijas izmantošanu telpu apsildē, kondicionieru un sildītāju izmantošanu. Ir iestādes, kas uzstādīs vai plāno uzstādīt saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Tāpat tiek piedāvāts būtiski mazināt liftu izmantošanu, kur liftus varētu izmantot tikai kravas pārvietošanai vai personas ar kustības traucējumiem.

Dabasgāzes patēriņa mazināšana

Iecerētie pasākumi ir līdzīgi siltumenerģijas mazināšanas pasākumiem. Atsevišķās iestādēs plānots gāzes individuālās apkures iekārtas mainīt uz cietā biomasas kurināmā iekārtām vai siltumsūkņiem, vai pieslēgties centralizētās siltumapgādes sistēmai.

Naftas produktu (transporta degviela, kurināmais) mazināšana

Galvenokārt plānots mazināt dienesta transportlīdzekļu izmantošanu, plānojot maršrutus, piemērojot koppbraukšanu, klātienes sanāksmes aizstājot ar attālinātajām sanāksmēm, veicot rūpīgāku degvielas patēriņa uzraudzību. Atsevišķas iestrādes plāno darbinieku izmantošanai iegādāties sabiedriskā transporta biļetes vai apmaksāt mikromobilitātes transportlīdzekļu nomu.

Kā viens no biežāk minētajiem enerģijas patēriņa mazināšanas pasākumiem irdarbinieku informēšana par enerģijas pareizu lietošanu, pareizu telpu vēdināšanu, to veicot, vienlaikus regulējot siltumenerģijas padevi telpās.

Tāpat vairākas iestādes plāno nozīmēt speciālus darbiniekus, kas pastāvīgi kontrolētu siltumenerģijas / apkures un elektroenerģijas lietojumu.

Valdība noteica ministrijām kopumā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim samazināt siltumenerģijas, elektroenerģijas, naftas produktu un dabasgāzes patēriņu par šādu informatīvajā ziņojumā norādīto apjomu:

• siltumenerģijai par 9,7%, salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējo rādītāju;
• elektroenerģijai par 4,2%, salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējo rādītāju;
• naftas produktiem (degviela, kurināmais) par 1,8%, salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējo rādītāju;
• dabasgāzei par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējo rādītāju.

Valdība visām nozaru ministrijām un valsts akciju sabiedrībai VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzdeva līdz 2023. gada 31. decembrim ieviest energopārvaldības sistēmas nozaru ministriju resoru līmenī, lai efektīvi nodrošinātu enerģijas patēriņa uzraudzību un uzskaiti, energopārvaldības sistēmā iekļaujot arī nozaru ministriju padotības iestādes un kapitālsabiedrības;

Tāpat valdība uzdeva visām nozaru ministrijām par savu resoru (ministrijas, padotības iestādes, kapitālsabiedrības) līdz 2023. gada 1. jūnijam iesniegt Ekonomikas ministrijai:

• datus par 2022.-2023. gada apkures sezonā (oktobris – aprīlis) izmantotās siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta degvielas, kas izmantota transportā, un dabasgāzes apjomiem vai platību, par kuru ir veikti maksājumi par enerģiju, ja norēķini par enerģijas patēriņu netiek veikti par patērēto enerģijas apjomu un izmantotās siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta degvielas un dabasgāzes izmaksām;
• apkopotu informāciju par veiktajiem siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta degvielas un dabasgāzes patēriņa samazināšanas pasākumiem;
• informāciju par tiem pasākumiem, kuru īstenošanu ir plānots turpināt arī pēc 2022.-2023.gada apkures sezonas.

Savukārt Ekonomikas ministrijai uzdots līdz 2023. gada 1. augustam sagatavot iepriekšminētās nozaru ministriju iesniegtās informācijas apkopojumu un iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par 2022.-2023. gada apkures sezonas enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumu īstenošanas rezultātiem.