0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIBrīvprātīga papildus nodokļu nomaksa pēc uzņēmuma iniciatīvas saskaras ar normatīviem šķēršļiem

Brīvprātīga papildus nodokļu nomaksa pēc uzņēmuma iniciatīvas saskaras ar normatīviem šķēršļiem

Ikars Kubliņš, portāla redaktors

Foto: rawpixel.com from Pexels

Kopš pērnā gada Latvijā nodokļu jomā vērojama jauna, interesanta tendence – vairāki uzņēmumi iekšējo auditu rezultātā atklājuši iepriekšējos gados nesamaksātus nodokļus un paši vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā, lai parādus atlīdzinātu. Taču izrādās, ka valsts normatīvais regulējums nemaz nav gatavs šādai uzņēmēju pretimnākšanai, informē zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs.

Pagātnes kļūdu labošanas gadījumā ir runa par brīvprātīgu nodokļu papildus samaksu tad, ja uzņēmums vai tā akcionāri ir konstatējuši kļūdu iepriekš veiktajā nodokļu nomaksā. “Pagājušajā gadās parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlējās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklājuši. Kopējais šādu uzņēmumu skaits bija lielāks, bet, piemēram, četri uzņēmumi vien šādā veidā valsts budžetā pērn ienesa papildus ap desmit miljoniem eiro. Domājams, ka šādu gadījumu varētu būt krietni vairāk, ja vien tiktu uzlabots normatīvais regulējums tā, lai uzņēmumi būtu droši, ka šādā, brīvprātīgas kļūdu atzīšanas gadījumā tiem nedraudēs kriminālatbildība vai citas nepatikšanas. Šobrīd par jebkuru nesamaksāto nodokļu summu, kas pārsniedz 21 500 eiro, ir tiesības rosināt kriminālprocesu pret šo uzņēmumu,” atklāja J. Taukačs.

Konkrēti esot nepieciešams grozīt Krimināllikuma 6. pantu, kas nodokļu un muitas policijai faktiski uzliekot pienākumu šādās situācijās rosināt kriminālprocesu. Otrkārt, nereti pat neesot pieejams formālais risinājums, kā brīvprātīgi samaksāt nodokļus tad, ja paši uzņēmumi to vēlas. Piemēram, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām attiecas ierobežojums, kas ļauj grozīt atskaiti tikai vienu reizi – tātad, ja tas vienreiz jau ir darīts, tad papildus samaksāt nodokli vairs nav iespējams.

Uzņēmumu brīvprātīga kļūdu labošana līdz šim vērojama gan attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, gan attiecībā uz algām, kuras nav tikušas pilnībā korekti deklarētas. Problēmas pamanīt palīdzējis arī pērn pieņemtais Trauksmes celšanas likums, bet vairumā gadījumu tas bijis vai nu jauns uzņēmuma valdes sastāvs vai jauni īpašnieki (ārzemju investori), kas pēc padziļinātās izpētes veikšanas konstatējuši problēmas ar nodokļu nomaksu uzņēmumā, informēja J. Taukačs.

Plašāks pārskats par “Sorainen” nodokļu un biznesa aktualitāšu semināru lasāms žurnāla “Bilance” 2020. gada marta (459.) numurā.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: rawpixel.com from Pexels

Kopš pērnā gada Latvijā nodokļu jomā vērojama jauna, interesanta tendence - vairāki uzņēmumi iekšējo auditu rezultātā atklājuši iepriekšējos gados nesamaksātus nodokļus un paši vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā, lai parādus atlīdzinātu. Taču izrādās, ka valsts normatīvais regulējums nemaz nav gatavs šādai uzņēmēju pretimnākšanai, informē zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs.

Pagātnes kļūdu labošanas gadījumā ir runa par brīvprātīgu nodokļu papildus samaksu tad, ja uzņēmums vai tā akcionāri ir konstatējuši kļūdu iepriekš veiktajā nodokļu nomaksā. “Pagājušajā gadās parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlējās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklājuši. Kopējais šādu uzņēmumu skaits bija lielāks, bet, piemēram, četri uzņēmumi vien šādā veidā valsts budžetā pērn ienesa papildus ap desmit miljoniem eiro. Domājams, ka šādu gadījumu varētu būt krietni vairāk, ja vien tiktu uzlabots normatīvais regulējums tā, lai uzņēmumi būtu droši, ka šādā, brīvprātīgas kļūdu atzīšanas gadījumā tiem nedraudēs kriminālatbildība vai citas nepatikšanas. Šobrīd par jebkuru nesamaksāto nodokļu summu, kas pārsniedz 21 500 eiro, ir tiesības rosināt kriminālprocesu pret šo uzņēmumu,” atklāja J. Taukačs.

Konkrēti esot nepieciešams grozīt Krimināllikuma 6. pantu, kas nodokļu un muitas policijai faktiski uzliekot pienākumu šādās situācijās rosināt kriminālprocesu. Otrkārt, nereti pat neesot pieejams formālais risinājums, kā brīvprātīgi samaksāt nodokļus tad, ja paši uzņēmumi to vēlas. Piemēram, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām attiecas ierobežojums, kas ļauj grozīt atskaiti tikai vienu reizi - tātad, ja tas vienreiz jau ir darīts, tad papildus samaksāt nodokli vairs nav iespējams.

Uzņēmumu brīvprātīga kļūdu labošana līdz šim vērojama gan attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, gan attiecībā uz algām, kuras nav tikušas pilnībā korekti deklarētas. Problēmas pamanīt palīdzējis arī pērn pieņemtais Trauksmes celšanas likums, bet vairumā gadījumu tas bijis vai nu jauns uzņēmuma valdes sastāvs vai jauni īpašnieki (ārzemju investori), kas pēc padziļinātās izpētes veikšanas konstatējuši problēmas ar nodokļu nomaksu uzņēmumā, informēja J. Taukačs.

Plašāks pārskats par "Sorainen" nodokļu un biznesa aktualitāšu semināru lasāms žurnāla "Bilance" 2020. gada marta (459.) numurā.