Saeima trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu.

Šī gada valsts budžets veidots, ar nelielām korekcijām pildot iepriekš uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas, tomēr, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējums piešķirts vairākiem pasākumiem.

Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416 miljoniem, bet izdevumi – par 430 miljoniem eiro lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā.

2019.gada budžeta projekts iepriekš saskaņots ar Eiropas Komisiju, un tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām.

Saeima papildu jau iepriekš rezervētajiem 1,5 miljoniem eiro atbalstīja 5,5 miljonu eiro pārdalīšanu izglītības reformas īstenošanai, tostarp pedagogu algu paaugstināšanai. Finansējums rasts no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” dividenžu un Latvijas Bankas peļņas maksājumiem valsts budžetā. Kopumā pedagogu atalgojuma paaugstināšanai papildus plānots novirzīt 7 miljonus eiro.

7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu Moneyval rekomendāciju ieviešanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.

Šogad ieviesīs papildu pasākumus arī ēnu ekonomikas mazināšanai. Plānots ierobežot Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamību, noteikt skaidras naudas aprites aizliegumu darījumos ar nekustamo īpašumu un ieviest avansa maksājumu komercpārvadājumos ar vieglo automobili. Tāpat tiks turpināti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai veselības aprūpē, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumos un apsardzes pakalpojumu sniegšanā.

Budžeta ieņēmumu daļā cita starpā šogad paredzēts ieviest stingrākus kontroles pasākumus valsts galveno un reģionālo autoceļu lietošanas nodevas samaksā, atcelt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par vienreizlietojamajiem traukiem un galda piederumiem, kā arī pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu par bērniem, kuri ir uzsākuši darba gaitas un vairs nemācās.

Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai divu procentu apmērā no IKP šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro.

Tāpat papildu trīs miljoni eiro paredzēti sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu darbības nodrošināšanai.

Šogad papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni – tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Papildu 87,5 miljoni paredzēti veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai.

Papildu 10,4 miljonus eiro plānots novirzīt pensiju un piemaksu indeksācijai un pabalsta palielināšanai mirušā pensionāra laulātajam, 5,4 miljoni paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, savukārt papildu trīs miljoni eiro paredzēti medikamentiem reto slimību pacientiem.

Saeima lēma no šī gada 1.jūlija palielināt īpašas kopšanas pabalstu bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības, un pabalsta izmaksām tiks novirzīti 2,7 miljoni eiro. Savukārt viens miljons eiro paredzēts adopcijas pabalsta ieviešanai, bet 4,8 miljoni eiro, lai paaugstinātu atalgojumu ilgstošās sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu digitāli, tam novirzīs 168 tūkstošus eiro.

Infografika “Budžets 2019”