Civilprocesa likums grozīts, jo līdzšinējais regulējums bija nepilnīgs, un tas apgrūtināja Civillikumā noteikto vecāku aizgādības, kā arī saskarsmes tiesību īstenošanu, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš norādīja grozījumu autori Tieslietu ministrijā.

Ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, ka lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, tiesā izskatāmas ārpus kārtas, grozījumi nosaka, ka civillietās, kas skar bērnu, rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņš būs ne garāks par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Līdz šim maksimāli pieļaujamais termiņš varēja būt 30 dienas.

Tāpat ar grozījumiem precizēts prasības pieteikuma saturs lietās par saskarsmes tiesībām un to, kāda informācija jānorāda tiesas nolēmumā un kāda izpildu rakstā, kas izdots, lai izpildītu nolēmumu lietā par saskarsmes un aizgādības tiesībām.

Civilprocesa likums papildināts ar divām jaunām nodaļām, kas precizē nolēmumu izpildes kārtību lietās par saskarsmes un aizgādības tiesībām. Paredzēts, ka par ļaunprātīgu tiesas nolēmuma nepildīšanu tiesa vecākam varēs uzlikt naudas sodu līdz 1500 eiro. Savukārt, ja vecāks atkārtoti, piemēram, liegs otram vecākam satikties ar bērnu, tiesu izpildītājs varēs vērsties prokuratūrā, lai tā izlemtu par kriminālprocesa uzsākšanu par ļaunprātīgu tiesas nolēmuma nepildīšanu.

Grozījumi arī paredz regulējumu, lai vienkāršotu un paātrinātu saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanas kārtību gadījumos, ja tiesas nolēmuma izpilde nav iespējama.

Tāpat ar grozījumiem noteikta kārtība, kādā izskata puses lūgumu par bērna pagaidu aprūpi, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļiem vai aizliegumu izvest no valsts, kā arī to, kāda informācija pēc tiesas pieprasījuma bāriņtiesai jāsniedz. Šādi lūgumi tiesai būs jāizskata un pagaidu lēmums jāpieņem viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas.

Civilprocesa likums arī papildināts ar regulējumu, kas nosaka saskarsmes personas tiesības un pienākumus šo lietu izskatīšanas laikā tiesā. Saskaņā ar Civillikumu, ja nepieciešams, tiesības attiecībā uz bērnu var ierobežot, piemēram, noteikt, ka ar bērnu var tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē.

Civilprocesa likuma grozījumi saistīti ar Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Bāriņtiesu likumā un Civillikumā.

"Ir noslēgts darbs pie izmaiņām Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Bērnu tiesību aizsardzība nenoliedzami ir vissvarīgākā, un šo likumu grozījumu mērķis ir to vēl stiprināt. Likumos paredzēti vairāki uzlabojumi, un arī turpmāk jautājumos, kas skar bērnu tiesības aizsardzību, atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām visos gadījumos jārīkojas un lēmumi jāpieņem tikai un vienīgi bērnu interesēs," iepriekš, noslēdzot darbu pie grozījumu izskatīšanas, atzīmēja par likumprojektu virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Tiesa var ierobežot vecāku saskarsmes tiesības ar bērnu un, ievērojot bērna intereses, noteikt, ka vecāki ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē. Ņemot vērā, ka līdzšinējais Civillikuma regulējums nenoteic, kas ir šīs trešās personas, ar grozījumiem ieviests saskarsmes personas termins. Civillikumā tagad būs noteikts, ka tā ir fiziskā persona, kuras klātbūtnē vecāki var tikties ar bērnu. Šī persona varēs būt arī juridiskā persona, kas tikšanās laikā nodrošina speciālista, piemēram, psihologa, krīzes centra pārstāvja, klātbūtni.

Izmaiņas likumā paredz, ka gadījumos, kad vecāki paši savstarpēji nevarēs vienoties par saskarsmes personu vai arī bāriņtiesai būs iebildumi pret vecāku izvēlēto personu, tiesa varēs noteikt, ka vecāku un bērnu tikšanās laikā klāt jābūt bāriņtiesas pārstāvim vai tās pilnvarotai personai. Šāds risinājums piedāvāts, jo nav pieļaujams, ka par saskarsmes personu tiek noteikta bērna interesēm neatbilstoša persona, par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas sēdē iepriekš norādīja likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Grozījumi arī paredz, ka tiesa varēs noteikt pienākumu vecākam kopā ar bērnu noteiktā laikā ierasties bāriņtiesā. Vecāki tāpat kā līdz šim ar bērnu varēs tikties arī vietā, ko noteikusi bāriņtiesa.

Likuma izmaiņas nemainīs līdzšinējo praksi, bet precizēs to personu loku, kuru klātbūtnē vecāki var tikties ar bērnu, kā arī šo personu izraudzīšanas kārtību, ņemot vērā, ka vecāki ne vienmēr var kopīgi vienoties, ka šī persona būs, piemēram, kāds no bērna radiniekiem vai tuviem cilvēkiem.

Savukārt, lai novērstu gadījumus, kad viens no vecākiem ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un liedz otram vecākam tikties ar bērnu, bāriņtiesa tam vecākam, kurš nepilda tiesas nolēmumu par noteiktajām saskarsmes tiesībām, varēs pārtraukt aizgādības tiesības. To varēs darīt, ja šāda viena vecāka rīcība var nodarīt būtisku kaitējumu bērnam un ja rūpes par bērna ikdienas aprūpi var uzņemties otrs vecāks.