Darba devēji un arodbiedrības 23. novembrī tikušies kārtējā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā diskutēja par vēlamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumiem pēc būtības tika izceltas nepieciešamās izmaiņas trīs virzienos. Pirmais un visplašākais izmaiņu virziens LDDK skatījumā ir nepieciešamība uzlabot darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju. Lai to nodrošinātu, darba devēji piedāvā samazināt efektīvās darbaspēka nodokļu likmes un diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu (NM) aizstāt ar fiksētu NM. Vienlaikus LDDK arī uzsvēra arodbiedrību priekšlikumos izteikto darbinieku ar IIN neapliekamo ārstniecības un ēdināšanas izdevumu limitu pārskatīšanu, kas šobrīd noteikts 40 eiro mēnesī, turklāt šis līmenis nav pārskatīts kopš 2016. gada un neatbilst mūsdienu realitātei.

Cits LDDK priekšlikums skāra darba devēju izmaksas, kas saistītas ar darba nespēju un slimojošo darbinieku aizvietošanu. Šajā jautājumā LDDK rosina samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu un veicināt veselības aprūpes pieejamību.

Noslēgumā LDDK vērsa uzmanību uz nepieciešamību veicināt līdzdalību nodokļu maksāšanā, kā pamatproblēmas uzsverot parādos nonākušo iedzīvotāju atgriešanu formālajā ekonomikā un nodokļu nomaksas vienkāršošanu, padarot to saprotamu un ērtu. Darba devēji arī atsaucās uz Finanšu ministrijā notikušo nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupu un uzsvēra vienu no tajā apspriestajiem uzdevumiem konsolidēt mazo nodokļu režīmus, to darot sociāli atbildīgā veidā.

Komisijas sēdes laikā iespēja izteikt savu viedokli tika dota arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS), kuras pārstāvis, eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis izcēla divus LDDK priekšlikumus kā ilgtspējīgas ekonomikas attīstības principiem neatbilstošus. Kā pirmo eksperts minēja LDDK priekšlikumu par darba nespējas lapu izmaksu mazināšanu. LDDK novērtējums ir balstīts uz rādītājiem, kas veidojas darba devēju pusē, tomēr sniegtie risinājumu scenāriji  ir vērsti uz darbnespējas lapu izmaksas samazināšanu darbiniekiem, tādējādi demotivējot darbiniekus izmantot tās vispār.

LBAS gan uzsvēra, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm par Latvijas darbinieku slimības pabalstos pret IKP tiek izmaksāts mazāk kā Eiropas Savienībā vidēji. Turklāt Latvijā darbinieki salīdzinoši ļoti reti izmanto darba nespējas lapas 2022. gada 2. ceturkšņa dati parāda, ka šādu darbinieku īpatsvars bijis vien 7,7 %, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tas bijis 9,8% un Igaunijā – 13,2%. Ir vērts arī uzsvērt, ka Latvija ir pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm veselīgi nodzīvoto gadu skaita ziņā, kas norāda uz nepietiekamām rūpēm par darbinieku un sabiedrības veselības aprūpi kopumā. LBAS neiebilst, ka tiek samazināts darba devēju izdevumu slogs, tajā pašā laikā iebilst pret darba ņēmējiem izmaksātu slimības pabalstu apmēru kopumā un, ņemot vērā darbaspēka veselības stāvokli, nesaredz slimības pabalstu mazināšanu kā uz ilgtermiņu orientētu politiku.

Otrkārt, LBAS iebilda pret LDDK piedāvāto risinājumu mainīt diferencēto neapliekamo minimumu uz fiksētu neapliekamo minimumu. LBAS piekrīt Eiropas komisijas un OECD norādēm, ka Latvijā progresivitāte jau šobrīd ir samērā lēzena un pēc būtības līdz galam nerisina ienākumu nevienlīdzību, kas Latvijā jau ilgstoši ir viena no augstākajām starp ES dalībvalstīm. LBAS ieskatā būtu pārskatāmas diferencētā neapliekamā minimuma robežas, kas orientētas uz augstāku neapliekamā minimuma piemērošanu algām, kuras ir līdz vidējai algai tautsaimniecībā, tomēr saglabā principu, pie kura darbinieki ar augstiem ienākumiem nodokļos maksā vairāk.

LDDK priekšlikums ir krietni dārgāks valsts budžetam, kas savukārt rada riskus publiskā sektora darbinieku atlīdzībām un to izaugsmei nākotnē. Lai nodrošinātu stabilas darba vietas un algas publiskajā sektorā, visticamāk tiktu meklēti alternatīvi avoti budžeta ieņēmumiem, ko apliecina arī FM uzstādījums nodokļu politikas pamatnostādnēs, – nākošajos gados audzēt budžeta ieņēmumus par teju 2% no IKP.  Savukārt dažādi netiešie un ar patēriņu sasaistītie nodokļi neproporcionāli dārgāk izmaksātu darbiniekiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem.

Līdz ar to LBAS uzsver, ka ir būtiski saglabāt progresivitātes principus neapliekamā minimuma sistēmā, kamēr vairāku sliekšņu progresivitāte netiek pārnesta un iestrādāta IIN piemērošanas principos, kas nodrošina zemas nodokļu likmes darbiniekiem ar zemiem ienākumiem un attiecīgi paaugstinātas likmes ļoti turīgiem iedzīvotājiem.

Lasiet arī:

• Valdes locekļa domājamais ienākums un nodokļu nomaksa
• Kā jāmaksā nodokļi nerezidentam attālināta darba gadījumā
• Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā