Mūsdienu dinamiskajā darba vidē daudzus darbus var veikt no jebkuras pasaules vietas, savukārt Latvijā arvien vairāk strādā nerezidenti no citām valstīm. Līdz ar to aktuāli ir jautājumi, kā jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nerezidenta algota darba ienākumam, tajā skaitā, ja darbs tiek veikts attālināti.

Par šiem jautājumiem Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vebinārā «Nerezidentu ienākumi un attālinātais darbs» stāstīja Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs.

Normatīvie akti

Galvenie nodokļu normatīvie akti, kas ir piemērojami attālinātā darba un nerezidenta algota darba ienākumam:

• likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kurā ir noteikti nerezidentu ar IIN apliekamie ienākumu veidi, nodokļa ieturēšanas un pārskata aizpildīšanas kārtība, pārskata iesniegšanas termiņi, nodokļa ieturēšanas termiņi;
• Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība», kurā ir sīkāk aprakstīta IIN piemērošanas kārtība;
• MK noteikumi Nr. 178 «Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi», kuros ir noteikta kārtība, kādā tiek piemēroti nodokļu konvenciju noteikumi. Nodokļu konvenciju noteikumi netiek piemēroti tieši un automātiski, bet ievērojot noteikumus Nr. 178.

Kas ir rezidents

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 14. panta otrā daļa nosaka, kādas personas ir rezidenti. Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

• šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai
• šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
• šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība.

Rezidenta statusa izvērtēšanai svarīgs ir 183 dienu periods, vai persona šo laiku pavada Latvijā. Persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā.

Persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju. 

Par kritērijiem ciešākām attiecībām tiek ņemts vērā fakts, vai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās iemaksas. Likums «Par nodokļiem un nodevām» nenosaka, kā šie kritēriji tiek izvērtēti, kurš no tiem ir svarīgāks.

Ja persona saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 14. panta otro un trešo daļu nav uzskatāma par rezidentu, tad persona ir nerezidents.

Likums neko nepaskaidro attiecībā uz rezidences statusa maiņu, tas tikai nosaka, kas ir rezidents Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanas gadījumā. 

Personai pašai ir jāsniedz informācija VID, ja tā ir izbraukusi no Latvijas ,— ir jānorāda datums, kad persona ir pametusi valsti, kā arī attiecības ar Latviju, t.i., personiskās un ekonomiskās saites. Apstākļi, kas rada nerezidenta statusu, var būt daudz un dažādi, un tie var mainīties, uzsvēra Dz. Kobitjevs.

Ja ir šaubas par darbinieka statusu, darba devējam vajadzētu rakstīt VID un jautāt par konkrēto fizisko personu.

Ienākuma veids

Ja persona ir nerezidents, jānoskaidro, kā tiek piemērots IIN nerezidenta algota darba ienākumam. Lai to varētu izdarīt, ir svarīgi uzzināt, kādu ienākuma veidu (personāla noma, uzņēmuma līgums, ienākums par pienākumu pildīšanu Latvijas uzņēmuma valdē vai padomē) saņem nerezidents — ienākumu no algota darba vai citu ienākuma veidu, kuram ir atšķirīga piemērošanas kārtība un tiek piemērotas atšķirīgas tiesību normas. 

Var būt situācija, kad tiek noslēgts uzņēmuma līgums, bet saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. pantu ienākums būtu uzskatāms par algota darba ienākumu un piemērojams IIN kā algota darba ienākumam. 

Tāpat var būt situācijas, kad nerezidents saņem ienākumus par pienākumu pildīšanu Latvijas kapitālsabiedrības valdē vai padomē. Šajā gadījumā arī būtu piemērojamas atšķirīgas tiesību normas, nevis tās, kas attiecas uz algota darba ienākumu. 

Protams, var būt situācijas, kad valdes loceklis saņem divu veidu ienākumus — par valdes locekļa un izpilddirektora amatu pildīšanu. Šie ienākumi būtu jānodala atsevišķi — tie, kurus persona saņem kā valdes loceklis, un tie, kurus saņem kā algots darbinieks.

Algota darba ienākums

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 3. panta trešajā daļā ir noteikts, kas ir ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums. Kā pirmais ir minēts algota darba ienākums, kas ir izplatīts nerezidentu vidū. 

Kādos gadījumos uzskata, ka ir jāpiemēro IIN nerezidenta algota darba ienākumam Latvijā? Nerezidenta ar IIN apliekamais ienākums ir ienākums no algota darba, ieskaitot:

• darbu, kas veikts Latvijā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā;
• darbu, kas veikts ārpus Latvijas darba devēja labā.

Darbu veic Latvijā

Dz. Kobitjevs aprakstīja situācijas, kad darbs tiek veikts Latvijā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā.

Darbs ārpus valsts Latvijas darba devēja labā

Dz. Kobitjevs aprakstīja situācijas, kad darbs tiek veikts ārpus mūsu valsts Latvijas darba devēja labā. Situācijas var būt dažādas. Piemēram, darbinieka pamatdarba vieta ir Latvijā un viņš īslaicīgi izbrauc strādāt uz ārzemēm. Vai arī ir darba līgums, kurā ir paredzēts, ka nerezidents savus darba pienākumus pildīs ārpus Latvijas. Piemēram, tie, kas strādā autopārvadājumu jomā, pārvietojas starp dažādām valstīm un netiek noteikta konkrēta darba vieta.

Šajā gadījumā ir piemērojams likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 3. panta trešā daļas pirmais punkts. Šo personu ienākumi, ko viņi gūst ārvalstīs, ir apliekami ar IIN Latvijā. Tiesa, var būt situācijas, kad tiek piemērotas nodokļu konvencijas, un tad var būt atšķirīga nodokļa piemērošanas kārtība, piebilda Dz. Kobitjevs.

Komandējuma izdevumi

Attiecībā uz nerezidentiem ir piemērojami Ministru kabineta noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi». Tie nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar mācību, darba un dienesta komandējumiem, komandējumu izdevumu kompensācijas normas, kā arī kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem.

Ja nerezidenta brauciens uz ārvalstīm atbilst komandējuma vai darba brauciena definīcijai, nerezidentam izmaksātajām kompensācijas summām ir piemērojami MK noteikumi Nr. 969. Ja nerezidents tiek nosūtīts komandējumā un viņam tiek izmaksāta dienas nauda, viņam tāpat kā rezidentam dienas naudu neapliek ar IIN. Tādi paši noteikumi par dienas naudas izmaksas kārtību attiecas arī darba brauciena gadījumā.

Ienākuma nodokļa piemērošana

Dz. Kobitjevs aprakstīja divas situācijas. Pirmā — kad IIN maksā pats ienākuma saņēmējs un otrā — IIN ietur darba devējs. Tā kā lielākajā daļā gadījumu nerezidentu nodarbina darba devējs, kas ir Latvijas rezidents, likumā ir noteikts pienākuma darba devējam ieturēt IIN ienākumu izmaksas brīdī. 

Ja fizisko personu — nerezidentu — Latvijā nodarbina ārvalstu darba devējs, tad likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas neparedz ārvalstu darba devējam reģistrēties kā IIN maksātājam Latvijā, kā arī pienākumu ieturēt IIN Latvijā. Ja ārvalstu komersantam, kas ir darba devējs, ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad pienākums ieturēt IIN nerezidentam — fiziskai personai, kas strādā Latvijā, — ir noteikts pastāvīgajai pārstāvniecībai. 

Savukārt, ja Latvijā nav pastāvīgās pārstāvniecības, tad IIN maksā pats nerezidents, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Attiecībā uz personāla nomas ienākumu var būt situācija, kad fiziskā persona — nerezidents — gūst algota darba ienākumus no ārvalsts darba devēja, bet šo darbu veic Latvijā un ienākums, par ko maksā Latvijas uzņēmums, ir uzskatāms par personāla nomas ienākumu. Šajā gadījumā IIN ieturēs Latvijas ienākumu izmaksātājs, un ienākums būs personāla nomas ienākums. 

Kad IIN ietur darba devējs

Situācijā, kad IIN ietur darba devējs, tas var būt Latvijas uzņēmums, fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, biedrības, nodibinājumi, individuālais komersants, kā arī nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība. 

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. panta 12. daļā un 12.¹ daļā ir noteikti tie gadījumi, kuros nodokļa izmaksātājam ir pienākums ieturēt IIN.

Ienākumu izmaksātājs ietur IIN izmaksas brīdī un ieskaita to vienotajā budžeta kontā līdz nākamā mēneša 23. datumam.

Par ienākuma gūšanas brīdi attiecībā uz nerezidentiem uzskata to brīdi, kad šis ienākums tiek izmaksāts nerezidentam. 

IIN likmes

Algota darba ienākumiem piemēro 23% IIN likmi. Gadījumā, ja nerezidenta ienākumi ir lielāki par likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» noteikto obligāto iemaksu maksimālo apmēru, un uz cilvēku attiecas citas ārvalsts normas sociālā nodrošinājuma jomā, tad ienākumu pārsniegumā piemēro progresīvo IIN likmi — 31%. 

Atbildīgs par nodokļu ieturēšanu ir Latvijas darba devējs vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, ja nerezidents strādā ārvalsts uzņēmuma labā un komersantam Latvijā ir nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība.

Reģistrācijas kārtība

Situācijā, kad nerezidentu nodarbina ārvalsts uzņēmums, personai ir jāreģistrējas VID. MK noteikumos Nr. 899 ir noteikta reģistrācijas kārtība — uzrāda darba līgumu, maksā IIN pastāvīgi — reizi ceturksnī (likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. pants). 

Nerezidentam ir jāsniedz paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām reizi ceturksnī. Paziņojumā norādītais IIN veido aprēķinu, un personai ir jāsamaksā aprēķinātais nodoklis. Gada beigās nerezidents iesniedz gada ienākuma deklarāciju, kurā aprēķina IIN, kas ir jāsamaksā par gadu.

Gadījumā, ja nerezidents izbrauc no Latvijas ātrāk, persona deklarāciju iesniedz 30 dienu laikā pēc tam, kad tā pārtrauc saiknes ar Latviju. Tas ir noteikts likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 19. pantā. 

Attaisnotie izdevumi

Nerezidenta algota darba ienākumam piemēro tādus attaisnotos izdevumus kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas tiek veiktas Latvijā un tiek ieturētas no nerezidenta ienākuma, kas ir darba ņēmēja daļa. Tāpat kā rezidentiem no apliekamā ienākuma atskaita iemaksas privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas prēmiju maksājumus.

Nerezidentiem nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem, izņemot tos nerezidentus, kuri ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rezidenti un Latvijā gūst vairāk nekā 75% no citur pasaulē gūtajiem ienākumiem. 

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir noteikts: ja persona ir nerezidents, Ukrainas civiliedzīvotājs atbilstoši likumam, tad personai piemēro neapliekamo minimum 250 eiro apmērā un var piemērot atvieglojumu par apgādājamiem.

Darba devējs ir tiesīgs VID pieprasīt izziņu, ka viņš drīkst piemērot atvieglojumus. Saņemot šādu izziņu, var tikt piemēroti Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktie atvieglojumi.

Obligātās iemaksas

Sākotnēji ir jāvērtē, vai ir piemērojami Latvijas normatīvie akti sociālā nodrošinājuma jomā attiecībā uz nerezidenta gūto ienākumu no algota darba Latvijā. Ja tie nav piemērojami, bet ir piemērojami otras ES dalībvalsts normatīvie akti sociālā nodrošinājuma jomā, tad nav piemērojams likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu», un persona nav sociāli apdrošināma Latvijā. 

Savukārt, ja uz personu attiecas Latvijas normatīvie akti sociālā nodrošinājuma jomā, tad ir piemērojamas likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» tiesību normas, un persona ir reģistrējama kā darba ņēmējs. Sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, personas algota darba ienākums ir norādāms darba devēja ziņojumā, un par viņu ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā.

Nerezidents nodarbināts uz minimālo algu, tiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un IIN. Cilvēks bankā noformējis arī 3. pensijas līmeni. Vai viņam pienākas IIN pārmaksa? Pats cilvēks dzīvo ārzemēs.

Atbilde

Saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 10. panta pirmās daļas 5. punktu, otro un trešo daļu netiek ierobežotas nerezidentu tiesības ar IIN apliekamo ienākumu samazināt par privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada jūnija (498.) numurā.