Pērnā gada novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba sludinājumā obligāti jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūda. Nepieciešamību pēc minētajiem grozījumiem iniciēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā instrumentu aplokšņu algu mazināšanai un caurspīdīgā personāla atlases procesa veicināšanai. Par to, kā grozījumi ietekmējuši darbinieku meklēšanu un konkurenci darba tirgū stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Ņemot vērā būtisko darbaspēka trūkumu Latvijā, darbinieku pārvilināšana ir vērā ņemama problēma, tāpēc ziņas par darbiniekam izmaksājamo atlīdzību būtībā ir komercnoslēpumu saturoša informācija, ko uzņēmēji labprāt vēlētos neizpaust publiski. Taču faktiskā atalgojuma norādīšanai darba sludinājumos ir arī nenoliedzamas priekšrocības. "Atalgojuma norādīšana ir samazinājusi ienākušo pieteikumu skaitu, taču tas ir paaugstinājis darbinieku atlases procesa efektivitāti, jo amatam piesakās tikai tie kandidāti, kuri ir gatavi pieņemt darba piedāvājumu ar norādīto atalgojumu. Līdz šim atalgojuma jautājums tika apspriests klātienes pārrunās, kuru gaitā daļa no kandidātiem dabīgi atbirst vairāku iemeslu, tostarp vajadzībām neatbilstošā atalgojuma apjoma dēļ. Grozījumi sekmēja to, ka šobrīd uzņēmēji un personālvadības speciālisti tiekas ar kandidātiem, kuri ir gatavi pieņemt darba piedāvājumu uz šādiem atalgojuma nosacījumiem, lieki netērējot ne savu, nez darba ņēmēja laiku. Šādā veidā uzņēmums iegūst kvalificētākus un piemērotākus kandidātus," skaidro Jānis Pinnis.

Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā visās nozarēs ir palielinājusies vidējā bruto darba samaksa. Piemēram, salīdzinot ar 2016. gadu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu segmentā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,7%, sasniedzot 634 EUR. Vienlaikus finanšu un apdrošināšanas jomā vidējā bruto darba alga var sasniegt līdz pat 1921 EUR (5,6% pieaugums no 2016. gada). Taču grozījumos noteikta prasība norādīt atalgojuma amplitūdu bieži vien tiek ievērota negodprātīgi.

"Darba devēji sludinājumos atalgojumu var norādīt dažādos variantos: kā konkrētu skaitli, kā atalgojuma amplitūdu, kā stundas tarifa likmi, arī kā "sākot no..." vai "līdz...". Lielākoties uzņēmumi gan izvēlas minēt algas amplitūdu, kas var svārstīties daudzu simtu eiro robežās. Turklāt, lai nemaldinātu potenciālo darba ņēmēju, godprātīgi darba dēvēji norāda vidējo vai minimālo iespējamo bruto atalgojumu darba sludinājumos. Tas tiek darīts tādēļ, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus vairākiem pretendentiem uz vienādu amatu, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kad jaunpienācējs saņem nepamatoti lielāku atalgojumu, nekā jau esošais darbinieks tajā pašā amatā," uzsver Pinnis.

Grozījumu Darba likumā mērķis bija veicināt veselīgu konkurenci un caurspīdīgumu darba tirgū, nodrošinot darba dēvējam instrumentu potenciālo darbinieku motivācijai pieteikties darbam, savukārt, darba ņēmējam - konstruktīvi izvērtēt darba tirgus piedāvājumu un provizoriski noteikt savu, kā darbinieka, cenu tajā. Tiesa gan, atbilstoši likuma prasībām, darba devējs nevar norādīt zemāku likmi par slodzi, kā valstī noteiktā mēnešalga, bet galējo potenciālās algas apmēru nosaka pats darba devējs.